STOPkadri: Rīgas osta tagad ir brīva no sprādziena bīstamā amonija nitrāta 0
Rīgas ostas “Riga Fertilizer Terminal” terminālī, kas atrodas Kundziņsalā, trīs gadus glabājās vairāk nekā 9 tūkstoši tonnu amonija nitrāta.
Tie piederēja sankcionētiem Krievijas oligarha Dmitrija Mazepina uzņēmumiem. Publiskajā telpā izskanēja bažas par drošību. Ne bez pamata. Amonija nitrāts – minerālmēsli, ko izmanto lauksaimniecībā, var būt eksplozīvi, ja saskaras ar detonāciju vai īpaši augstu temperatūru. To pierāda sprādziens Libānas galvaspilsētā Beirūtā 2020.gadā, kur ugunsgrēks skāra gandrīz trīs tūkstoš tonnas amonija nitrāta.
Rezultātā bojā gāja vismaz 180 cilvēku, eksplozija nopostīja daudzas ēkas, atstājot 250 tūkstošus cilvēku bez pajumtes.
Ar Finanšu izlūkošanas dienesta atļauju Rīgas ostā glabājošos sankcionēto amonija nitrātu par vairāk nekā pusotru miljonu eiro pārdeva vietējā tirgū! Līdz ar to sankcionētā krava pārvērtās iesaldētā naudā Latvijas banku kontos.
“Valsts Vides dienests var apliecināt, ka ir noslēgusies amonija nitrata izvešana no Riga Fertilizer Terminala,” atklāj Valsts vides DIENESTA Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors Kalvis Avotiņš.
Vides sargi arī atklāja, ka Rīgas ostā glabājas vēl viena sankcionēta krava – gandrīz 4 000 tonnu cita sastāva minerālmēsli. Šī krava atrodas slēgtā Rīgas Brīvostas teritorijā un arī to visticamāk izvedīs.
Rīgas Brīvvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš skaidro, ka “no ostas pozīcijām, mums ir interese, ka situācija ir atrisināta. Tā vai savādāk tiek rasts risinājums, kāda formātā tiek nodalīt šo te sankcionēto sadaļu un ka termināls, kā infrastruktūra ostā var darboties.”
Savukārt no Ventspils ostas sankcionētas potenciāli bīstamās amonjaka kravas tika izvestas jau 2022.gadā. Valsts Vides dienests atzīst, ka potenciāli bīstamās kravas aizvien Latvijas teritorijā atrodas vairākās vietās, bet tās kravas, kuras ir ar relatīvi augstāku bīstamības pakāpi prioritārā kārtībā tiek organizētas izvešanai.
“Ir izstrādāti noteikumi, kas ir jāievēro konkrētajai vietai un mēs ik pa brīdim dodamies uz pārbaudēm un skatāmies, vai tie noteikumi tiek ievēroti un tas tiek darīts atbilstoši tiem nosacījumiem, kas ir izvirzīti,” norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektors Andris Ķēniņš.
Valsts Vides dienestā uzsver, ka atbildīgie dienesti seko līdzi kravu apritei un notiek komunikācija ar ostas operatoriem. Runājot par sankcionētajām, potenciāli bīstamajām kravām, Valsts Vides dienests norāda, ka sprādzienbīstamība var iestāties vienīgi apzinātas ļaunprātības rezultātā un iespējamās eksplozijas riski ir zemi.
