Ukraina piekrīt sarunām ar Krieviju tikai pēc pamiera: Zelenska atbilde uz Putina piedāvājumu 0
Ukraina ir gatava tiešām sarunām ar Krieviju jau šonedēļ, bet tikai tad, ja Maskava vispirms piekritīs beznosacījumu pamieram, sacīja Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Vladimira Putina nakts paziņojumu par iespējamu sarunu norisi Turcijā, vēsta The Guardian.
“Nav nekādas jēgas turpināt slepkavošanu vēl kaut vienu dienu. Mēs gaidām, lai Krievija apstiprina pamieru – pilnīgu, ilgstošu un uzticamu – sākot ar rītdienu, 12. maiju, un Ukraina ir gatava tikties,” Ukrainas prezidents norādīja svētdienas rītā ierakstā platformā X.
Viņa administrācijas vadītājs Andrijs Jermaks “Telegram” ierakstā sniedza vēl skaidrāku atbildi uz Putina ierosinājumu, ka Ukrainas un Krievijas delegācijas varētu tikties šajā ceturtdienā Stambulā: “Vispirms 30 dienu pamiers, pēc tam viss pārējais.”
Pieprasījums pēc 30 dienu pamiera tika izteikts sestdien, kad Kijivā ieradās četru valstu – Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Polijas – līderi. Kopā ar Zelenski viņi piedalījās tālruņa sarunā ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, pēc kuras sekoja kopīga preses konference. Ja Putins šo piedāvājumu noraidīs, sacīja Lielbritānijas premjerministrs Keirs Stārmers, “mēs rīkosimies kopā ar prezidentu Trampu un visiem mūsu partneriem – pastiprināsim sankcijas un palielināsim militāro atbalstu Ukrainas aizsardzībai, lai piespiestu Krieviju atgriezties pie sarunu galda.”
Krievijas prezidenta atbilde uz ultimātu tika sniegta neparastā veidā – kā paziņojums žurnālistiem, ko nolasīja Kremļa ceremoniju zālē ap plkst. 2 naktī pēc vietējā laika. Viņš apsūdzēja Ukrainu iepriekšējo pamieru pārkāpšanā, taču piebilda, ka “neskatoties uz to”, viņš piedāvā abām pusēm tikties uz sarunām, kas varētu notikt šajā ceturtdienā Stambulā. “Mēs esam gatavi nopietnām sarunām ar Ukrainu un vēlamies atrisināt konflikta cēloņus,” sacīja Putins.
Viņa tonis šķita rūpīgi pārdomāts – noraidot Eiropas prasības, bet vienlaikus mēģinot parādīt Maskavu kā konstruktīvu partneri Trampa administrācijas acīs, kura līdz šim bieži bijusi maigāka pret Maskavu nekā pret Kijivu. Putins pat īpaši pateicās jaunajai ASV administrācijai par centieniem atrisināt konfliktu.
Trampa sākotnējā reakcija, kas tika publicēta platformā “Truth Social” dažas stundas vēlāk, liecina, ka šī taktika varbūt ir darbojusies. ASV prezidents rakstīja: “Potenciāli lieliska diena Krievijai un Ukrainai! Padomājiet par simtiem tūkstošu dzīvību, kas tiks glābtas, ja šī bezgalīgā asiņainā vanna beidzot beigsies. Tas būs pilnīgi jauns un daudz labāks PASAULES periods.”
Makrons: Sarunas nav iespējamas, kamēr nav pamiera
Tikmēr Francijas prezidents Emanuels Makrons ieņēma citu pozīciju, rakstot X platformā svētdienas rītā, ka nekādas sarunas nav iespējamas, kamēr Putins nepiekritīs pamieram.
“Prezidents Zelenskis ir piekritis sarunām bez jebkādiem nosacījumiem. Tagad mēs sagaidām tikpat skaidru atbildi no Krievijas. Nevar būt nekādas sarunas, kamēr runā ieroči. Nevar būt dialogs, ja tajā pašā laikā tiek bombardēti civiliedzīvotāji,” viņš rakstīja.
Šī piedāvājumu un ultimātu apmaiņa liecina par strauji attīstošos diplomātiju saistībā ar konfliktu, taču aiz skaļiem paziņojumiem nav skaidrs, cik daudz patiesībā ir mainījušās pušu pamatpozīcijas.
Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie pieprasa pilnīgu pamieru, pēc kura varētu sākties sarunas par visaptverošu mierizlīgumu, tostarp Eiropas “drošības garantiju spēku” izvietošanu Ukrainā.
Putins, savukārt, nav ieinteresēts beznosacījumu pamierā un vēlas turpināt kaujas, lai pastiprinātu spiedienu uz Ukrainu piekrist vairākām Maskavas galvenajām prasībām, kas būtībā nav mainījušās kopš kara sākuma. Papildu teritoriālajām pretenzijām uz okupētajiem reģioniem, Maskava, iespējams, pieprasīs garantijas attiecībā uz Ukrainas nākotnes politiskajiem un militārajiem lēmumiem. Kremlis jau ir norādījis, ka nepieņems rietumvalstu karaspēka klātbūtni Ukrainā.
Tālākie notikumi lielā mērā var būt atkarīgi no tā, kādu nostāju ieņems Tramps un vai sestdien Kijivā apmeklējušie Eiropas līderi spēs viņu pārliecināt, ka tiešas sarunas kara apstākļos nav izdevīgas Ukrainai.
Dažas stundas pēc Putina uzrunas Krievija palaida vairāk nekā 100 dronu uz Ukrainu, tādējādi noslēdzot trīs dienu pamieru, ko Putins bija vienpusēji izsludinājis.
Šis pamiers bija piesaistīts Otrā pasaules kara uzvaras 80. gadadienai, kuras laikā Putins Maskavā vadīja militāro parādi ar viesiem, tostarp Ķīnas un Brazīlijas līderiem. Kijiva šo pamieru noraidīja, nosaucot to par cinisku mēģinājumu izvairīties no uzbrukumiem Krievijai laikā, kad notiek svinības, kamēr Maskava joprojām noraida aicinājumus uz ilgtermiņa pamieru.
