Latvijā
Politika

Seši miljoni par skaistām acīm9


Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka Dabas aizsardzības pārvalde grāmatvedības uzskaitē nav ņēmusi arī ārstnieciskās dūņas. Neuzskaitīto dūņu vērtība ir 28 miljoni eiro.
Valsts kontroles revidenti konstatēja, ka Dabas aizsardzības pārvalde grāmatvedības uzskaitē nav ņēmusi arī ārstnieciskās dūņas. Neuzskaitīto dūņu vērtība ir 28 miljoni eiro.
Foto – Timurs Subhankulovs

Prēmijas par ikdienišķiem darbiem, kas jāveic par algu

Valsts kontrole (VK) pēc 2016. gada finanšu revīzijas valsts pārvaldes iestādēs informējusi prokuratūru par pieciem būtiskiem pārkāpumiem, kur amatpersonām varētu iestāties kriminālatbildība. Tie ir saistīti ar samaksas veikšanu par darbiem, kurus, iespējams, personas nemaz nav veikušas, kā arī pretlikumīgi aprēķinātām un izmaksātām prēmijām un kompensācijām – kopsummā sešiem miljoniem eiro.

Agrāk VK nespēja panākt, ka likuma pārkāpēji saņem notiesājošu spriedumu, bet patlaban, kā informēja valsts kontroliere Elita Krūmiņa, pret diezgan daudzām personām ir sākta kriminālvajāšana. Sadarbība starp VK un prokuratūru uzlabojas, pateicoties tam, ka galvenā revīzijas iestāde dara vairāk, nekā tai būtu jādara, un ir izveidojusi atsevišķu nodaļu, lai revīzijas ziņojumos konstatētos rupjos likuma pārkāpumus pasniegtu prokuratūrai izmeklētāju valodā. “Ja redzam, ka smagu ekonomisko pārkāpumu izmeklēšana neveicas tik labi, tad mēs no savas puses ar saviem resursiem palīdzam, lai pārkāpuma izskatīšana notiktu produktīvāk. Tas ir daudz vairāk par to, ko dara auditoru iestādes Eiropas Savienības valstīs,” skaidroja valsts kontroliere.

Ja politiķi bieži stāsta, ka valstī trūkst naudas daudzām jomām, bet īpaši izglītībai un veselības aprūpei, tad nav saprotams, kāpēc pret naudas tēriņiem tik liela vienaldzība valda, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Revidenti ministrijas padotības iestādē – Dabas aizsardzības pārvaldē – konstatējuši, ka tā nav novērtējusi un ņēmusi grāmatvedības uzskaitē tās apsaimniekošanā esošos valsts derīgo izrakteņu krājumus par 42 miljoniem eiro.

Tas nozīmē, ka nav iespējams izkontrolēt, kā šie krājumi tiek izmantoti un vai apsaimniekošanas procesā nepastāv kādas privātas savtīgas intereses.

Kad nauda piešķirta, dara, kā grib

Valsts budžeta līdzekļu pieprasīšana jaunām aktivitātēm un atbilstošs šīs piešķirtās naudas izlietojums ir īpaši svarīgs ap­stākļos, kad budžeta finansējums, ko var izmantot jaunām programmām, ir ierobežots. Izrādās, ka tad, kad nauda ir piešķirta, tā tiek izšķiesta pavisam citiem mērķiem. Piemēram, Veselības inspekcija lūdza piešķirt valdībai papildu finansējumu, lai palielinātu tādu pārbaužu skaitu, kas ir saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī četrām jaunām darba vietām, lai savlaikus izskatītu no ieslodzītajiem saņemtos iesniegumus un palielinātu pārbaužu skaitu ieslodzījumu vietu ārstniecības iestādēs. Bet revidenti konstatēja, ka inspekcija būtisku saņemtās naudas daļu – 236 tūkstošus eiro – pārdalīja un piešķīra iestādes atalgojuma līmeņa palielināšanai, nevis sākotnēji izvirzītajam mērķim.

Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniedza valdībai pieprasījumu līdzekļu piešķīrumam pašvaldību un Saeimas vēlēšanu kvalitatīvas norises nodrošināšanai. Iestāde bija nolēmusi sagatavot vēlētāju reģistru šī gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī dot iespēju vēlēšanās piedalīties ar elektroniskās reģistrācijas karti, pamatojot to ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kaut gan šādu grozījumu veikšana vispār nebija paredzēta. “No šiem piešķirtajiem 334 tūkstošiem 246 tūkstoši izlietoti citu iepriekš neplānotu uzlabojumu veikšanai vēlētāju reģistrā. Tie nebija aktuālākie. Finansējums tika pieprasīts pilnīgi citam mērķim,” pastāstīja E. Krūmiņa un minēja vēl citus piemērus.

Lasot revīzijas ziņojumus, vienmēr rodas sajūta, ka valsts naudas maks nemaz nav tik plāns, kā sabiedrībai tiek stāstīts. Arī šoreiz par to liecina fakts, ka valsts pārvaldes institūciju vadītāji nespēj izveidot tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošinātu, ka piešķirtā nauda tiek tērēta atbilstoši mērķiem. Revidenti, piemēram, nevarēja izvērtēt, cik atbilstoši ir tērēti 75 tūkstoši eiro, kas piešķirti Patērētāju tiesību aizsardzības centram patērētāju strīdu izskatīšanas mehānisma ieviešanai Latvijā. Centrs nebija izveidojis tādu šiem pasākumiem piešķirtās naudas kontroles sistēmu, lai gūtu pārliecību par naudas izlietojuma atbilstību mērķim.

Bet Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrā “Darba drošības un vides veselības institūts” revidenti konstatēja, ka no darba aizsardzības pasākumu īstenošanai piešķirtajiem 130 tūkstošiem eiro vairāk nekā 6% finansējuma izlietoti neatbilstoši mērķiem, turklāt tādiem procesiem, kas vispār nav realizēti.


Bonusi par spēju strādāt ar datoru

Revidenti veikuši arī apjomīgu analīzi par atlīdzības jautājumiem, īpaši vērtējot pamatalgai piešķirto bonusu pamatotību. “Skatījāmies, vai likumā paredzētās prēmijas un piemaksas piemērotas atbilstoši to sākotnējai idejai – motivēt valsts pārvaldes darbiniekus strādāt labāk. Pilnībā šīs analīzes rezultātus apkoposim rudenī, kad pabeigsim saimnieciskā gada pārskata revīziju,” skaidroja valsts kontroliere.

Lai gan Atlīdzības likumā noteiktais piemaksu mērķis ir labāko darbinieku motivēšana, kas izdarījuši kaut ko īpašu, revidenti atklājuši, ka valsts pārvaldē papildu naudu var saņemt par ikdienišķiem darbiem, par kuru veikšanu maksā algu. Piešķiršanas process esot diezgan formāls, un tas nav devis iespēju pārliecināties par konkrētas personas ieguldījumu iestādes mērķu sasniegšanā. Kopējais piemaksu apmērs, par kuru šī pārliecība nav gūta, ir 6,3 miljoni eiro.

E. Krūmiņa: “Redzējām, ka diezgan augstu tiek vērtētas darbinieku vai amatpersonu personiskās īpašības un ar darba kvalitāti saistītie kritēriji, kuri, lūk, kā definēti: “izpilda darbus pirms noteiktā termiņa”, “kvalitatīvi izpilda uzdotos uzdevumus”, “atbildīgi izturas pret atvēlētajiem resursiem”. Iesniegtajos materiālos norādīts, ka “darbinieks izrādīja interesi par veicamajiem darbiem”, “labprāt iesaistās darbu koordinēšanā”, “labas prasmes darbā ar datoru” u. tml. Par to ir jāsaņem alga, nevis prēmijas un piemaksas. Redzējām arī, ka piemaksa par darba kvalitāti noteikta arī gadījumos, kad darbs nav veikts kvalitatīvi, piemēram, kavēti uzdevumu veikšanas termiņi, iepirkumu dokumentācija sagatavota ar nokavēšanos, darbinieks dokumentos pieļāvis neuzmanības kļūdas…

Šaubīgas summas un tēriņi

* 18 860 012 eiro (Valsts kontroles revidenti nevarēja gūt pārliecību par bilances, ieņēmumu un izdevumu vērtību Aizsardzības ministrijas Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā; Aizsardzības ministrija vēl pirms VK revīzijas ir rosinājusi kriminālprocesa uzsākšanu);

* 401 040 eiro (revidenti nevarēja gūt pārliecību par KNAB pamatlīdzekļu vērtību);

Saistītie raksti

* 6 402 752 eiro (2016. gada 31. decembrī pašvaldību rīcībā palika mērķdotācijai – pedagogu darba samaksai – piešķirtie, bet neizlietotie valsts budžeta līdzekļi, jo Izglītības un zinātnes ministrija nenodrošināja līdzekļu izlietojuma kontroli);

* 6 300 000 eiro (nauda prēmijām un piemaksām, kas tērēta neatbilstoši Atlīdzības likumam);

* 41 827 110 eiro (VARAM Dabas aizsardzības pārvalde nav novērtējusi un ņēmusi grāmatvedības uzskaitē tās apsaimniekošanā esošos valsts derīgo izrakteņu krājumus).

Avots: Valsts kontrole

LA.lv