Kad nauda piešķirta, dara, kā grib 9
Valsts budžeta līdzekļu pieprasīšana jaunām aktivitātēm un atbilstošs šīs piešķirtās naudas izlietojums ir īpaši svarīgs apstākļos, kad budžeta finansējums, ko var izmantot jaunām programmām, ir ierobežots. Izrādās, ka tad, kad nauda ir piešķirta, tā tiek izšķiesta pavisam citiem mērķiem. Piemēram, Veselības inspekcija lūdza piešķirt valdībai papildu finansējumu, lai palielinātu tādu pārbaužu skaitu, kas ir saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kā arī četrām jaunām darba vietām, lai savlaikus izskatītu no ieslodzītajiem saņemtos iesniegumus un palielinātu pārbaužu skaitu ieslodzījumu vietu ārstniecības iestādēs. Bet revidenti konstatēja, ka inspekcija būtisku saņemtās naudas daļu – 236 tūkstošus eiro – pārdalīja un piešķīra iestādes atalgojuma līmeņa palielināšanai, nevis sākotnēji izvirzītajam mērķim.
Savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde iesniedza valdībai pieprasījumu līdzekļu piešķīrumam pašvaldību un Saeimas vēlēšanu kvalitatīvas norises nodrošināšanai. Iestāde bija nolēmusi sagatavot vēlētāju reģistru šī gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī dot iespēju vēlēšanās piedalīties ar elektroniskās reģistrācijas karti, pamatojot to ar grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, kaut gan šādu grozījumu veikšana vispār nebija paredzēta. “No šiem piešķirtajiem 334 tūkstošiem 246 tūkstoši izlietoti citu iepriekš neplānotu uzlabojumu veikšanai vēlētāju reģistrā. Tie nebija aktuālākie. Finansējums tika pieprasīts pilnīgi citam mērķim,” pastāstīja E. Krūmiņa un minēja vēl citus piemērus.
Lasot revīzijas ziņojumus, vienmēr rodas sajūta, ka valsts naudas maks nemaz nav tik plāns, kā sabiedrībai tiek stāstīts. Arī šoreiz par to liecina fakts, ka valsts pārvaldes institūciju vadītāji nespēj izveidot tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošinātu, ka piešķirtā nauda tiek tērēta atbilstoši mērķiem. Revidenti, piemēram, nevarēja izvērtēt, cik atbilstoši ir tērēti 75 tūkstoši eiro, kas piešķirti Patērētāju tiesību aizsardzības centram patērētāju strīdu izskatīšanas mehānisma ieviešanai Latvijā. Centrs nebija izveidojis tādu šiem pasākumiem piešķirtās naudas kontroles sistēmu, lai gūtu pārliecību par naudas izlietojuma atbilstību mērķim.
Bet Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrā “Darba drošības un vides veselības institūts” revidenti konstatēja, ka no darba aizsardzības pasākumu īstenošanai piešķirtajiem 130 tūkstošiem eiro vairāk nekā 6% finansējuma izlietoti neatbilstoši mērķiem, turklāt tādiem procesiem, kas vispār nav realizēti.
