Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
15. augusts, 2014
Drukāt

Sestdien – latviešu zelta kino klasikas vakars

Publicitātes fotoPublicitātes foto

16. augustā akcijas “Café Spleen jeb Augusts 1914” ietvaros Jāņa Akuratera muzejs piedāvās unikālus kinodokumentus, aicinot iepazīt latviešu kino aizsākumus un redzēt filmas no mūsu kino zelta klasikas, pavēstīja muzeja pārstāvji.

Sarīkojums “Tilti un pārigājēji “Cafe Spleen” teltī sāksies plkst. 13 ar kino vēsturnieces Ingas Pērkones-Redovičas komentāriem. Plkst. 14 – Jānis Akuraters un filma “Laiku viesulī”; plkst. 15 – Jura Podnieka dokumentālā filma “Strēlnieku zvaigznājs”; plkst. 16 – Aleksandra Rusteiķa spēlfilma “Lāčplēsis”.

Pasākuma nosaukums “Tilti un pārigājēji” reizē ir gan kā metafora laikmetam, kad no 1914. līdz 1920. gadam Rīga un visa Latvija pārdzīvo dažādu varu un ideoloģiju strauju maiņu, gan arī norāde uz konkrētajiem pasākumā redzamajiem kinodokumentiem. Zīmīgi, ka nedaudzajos saglabātajos dokumentālajos kadros, kas fiksē 20. gadsimta otrās desmitgades vēsturiskos mirkļus, tik liela uzmanība pievērsta tiltiem – tā ir kinohronika par vācu karaspēka pārcelšanos pāri Daugavai 1917. gadā, uzbūvējot koka tiltu, tie ir dokumentālie kadri par sagrautajiem tiltiem pār Daugavu un tamlīdzīgi.

LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā glabājas unikāli dokumenti, kuros varam ieraudzīt gan Latvijas vēstures mirkļus, gan arī pasaulē pazīstamas personības. Piemēram, saglabāto kino kadru 11 minūtēs fiksēta Krievijas imperatora Nikolaja II viesošanās Rīgā 1910. gadā – viņa ierašanās un sagaidīšana Daugavmalā un Pētera I pieminekļa atklāšana.

Īpašas ir hronikas “Padomju Latvija un “Latvija 1918.–1919. gads”, kuru autors ir Eduards Tisē (1897–1961), kuru uzskata par vienu no krievu kinomākslas pamatlicējiem. Šajos materiālos redzams pulkvedis Jukums Vācietis. Arī šos unikālos dokumentus ar kino vēsturnieces Ingas Pērkones-Redovičas komentāriem būs iespēja redzēt Akuratera muzejā.

Kino vēsturniece iepazīstinās vēl ar kādu filmu, kas tika uzņemta 1921. gadā un kļuva par pirmo latviešu filmu, ko presē nodēvēja par skandalozu. Tā bija filma “Laiku viesulī”, kas diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājusies. Tās scenārija autors bija Jānis Akuraters. Filmas reklāma vēstīja, ka tā sarakstīta “pēc rakstnieka personīgiem piedzīvojumiem, iz mūsu tautas un Valdības neatkarības cīņas laikmeta”.

Sarīkojumā Jāņa Akuratera muzejā būs iespēja redzēt arī režisora Aleksandra Rusteiķa veidoto filmu “Lāčplēsis”, kuras pirmizrāde notika 1930. gadā. Kino vēsturniece Inga Pērkone-Redoviča secina, ka filmai “Lāčplēsis” tās episkajā iecerē – parādīt latvju tautas ceļu uz savu valsti, sākot ar teiksmaino senatni, caur 1905. gada revolūciju, Pirmo pasaules karu un brīvības cīņām, nav līdzinieču Latvijas kino vēsturē”.

Lāčplēsi filmā atveidoja jūras aviācijas lidotājs no Liepājas Voldemārs Dimze, Laimdotu, Mirdzu – Dailes teātra aktrise Lilita Bērziņa, Melno bruņinieku – fabrikants Aleksandra Rusteiķa kinoaktieru studijas “Sfinkss” audzēknis Osvalds Mednis, Kangaru – cirka mākslinieks Jēkabs Upenieks, Mirdzas tēvu – tabakas fabrikas meistars Kristaps Kreicbergs. Filmēšanā piedalījās arī daudzi no tiem, kas paši bija klāt Latvijas brīvības cīņās: karaspēka masu skatos – vairāki Cēsu kauju dalībnieki, bet Kārlis Ulmanis, Gustavs Zemgals, Jānis Balodis, Edvarts Virza atveidoja paši sevi.

Ieeja sarīkojumā – bez maksas.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+