Mobilā versija
+4.5°C
Kazimirs, Izidors
Piektdiena, 24. marts, 2017
30. novembris, 2015
Drukāt

Sitiens pa bundžām izturēts

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Kaut arī pārlieku lielam optimismam nav pamata, tomēr arī pesimismā negrimstam un padoties noteikti neplānojam," teic uzņēmuma līdzīpašnieks un direktors Andris Vītiņš. Aiz viņa – "hansa" tipa ātri atveramu vāku ražošanas iekārta.

Krievijas aizliegums Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem eksportēt produkciju bija belziens arī Ventspils konservu kārbu un vāciņu ražošanas uzņēmumam “Kalmeta”, tomēr tas to izturējis.

Kaut arī Igaunijā un Lietuvā kārbas un vāciņus neražo, tomēr uzņēmuma līdzīpašnieks un direktors Andris Vītiņš atzīst, ka noieta tirgū valda liela konkurence. To rada gan kopskaitā četri Latvijā strādājošie konservu kārbu un vāciņu ražotāji, gan no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas ievestā produkcija. Kā uzņēmuma vadītājs atklāj, sankciju kara un rubļa valūtas kursa krituma ietekmē no dažiem šo ārvalstu uzņēmumiem mūsu zivju konservu ražotāji un piegādātāji naudas vietā pretim saņēma… jaunas tukšās konservu kārbas.

Līdz šim “Kalmeta” spējusi noturēties uz ūdens nevis ar ražojumu cenu, kas pārlieku neatšķiras, bet galvenokārt ar ražojumu kvalitāti, ātrākiem piegāžu termiņiem, spriež Andris Vītiņš. “Bieži notiek tā, ka šodien mums piezvana, pieprasot jau rīt piegādāt tik un tik tūkstošus kārbu. Tā kā mums noliktavās vienmēr ir uzkrātas rezerves, dažreiz prasīto varam piegādāt tajā pašā dienā,” piebilst uzņēmuma pārstāvis.

Viņaprāt, “Kalmeta” veiksmes stāstā liela nozīme ir arī tam, ka visi līdzīpašnieki – viņš, tehniskais direktors Ivars Zviedris un ražošanas vadītāja Ineta Petrovska – ir vietējie ļaudis un paši strādā uzņēmumā. “Paši novērtējam, ko esam paveikuši, un paši rēķinām līdzi, kādu ieguvumu varam sagaidīt. Kopš deviņdesmitajiem gadiem, kad pievērsāmies šai ražošanai, visu iegūto peļņu esam ieguldījuši tikai attīstībā, nevienu dividendi sev neesam izņēmuši. Tāpat pūlamies neizdot nevienu eiro, piemēram, dārgām reklāmām vai vēl kādiem prezentāciju pasākumiem, bez kuriem var iztikt. Naudas lietā esam kļuvuši gan taupīgi, gan piesardzīgi, jo Krievijas aizlieguma dēļ daudzi Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumi – “Kalmeta” sadarbības partneri – nonāca maksājumu grūtībās. Naudu par daļu izpildīto pasūtījumu tā arī neesam saņēmuši. Ja vēl no dažiem uzņēmumiem ir cerības kaut ko atgūt, tad no citiem vairs nekad – tie ir jau bankrotējuši,” stāsta viņš.

“Kaut arī pārlieku lielam optimismam nav pamata, tomēr pesimismā nemokāmies, turpinām strādāt un apsveram iespējas pārorientēties. Reizē ceram no valdības sagaidīt krietni lielāku atbalstu ražotājiem, piemēram, vairākiem turpmākajiem gadiem pārredzamu un prognozējamu nodokļu politiku,” teic An­dris Vītiņš.

Bankas “Citadele” mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītāja Ieva Vērzemniece teic, ka “Kalmeta” patīkami izceļas ar to, ka nepārtraukti meklē veidus, kā attīstīties un kāpināt ražošanas apmērus, sekojot līdzi tirgus tendencēm. Pirms diviem gadiem ar ES fondu un bankas “Citadele” finanšu atbalstu ventspilnieki īstenoja vērienīgu attīstības projektu, iegādājoties jaunas iekārtas jauna veida viegli atveramu konservu kārbu ražošanai. “Šī projekta īstenošana uzņēmējam bija tālredzīgs gājiens, kas palīdzējis atrast jaunus sadarbības partnerus un dažādot noieta tirgu. “Kalmeta” pierādījusi, ka Latvijā var gan sekmīgi ražot, gan eksportēt saražoto,” piebilst Ieva Vērzemniece.

 

Uzziņa

Konservu kārbu un vāku ražotājs “Kalmeta” dibināts 1992. gadā.

Strādā Ventspils brīvostas teritorijā, ēkās, kurās savulaik bija iekārtota apavu ražotne.

Nodarbināti 53 darbinieki.

Divās maiņās dienā spēj saražot ap 300 000 kārbu un ap 200 000 vāciņu.

Galvenie klienti Latvijā – zivju un gaļas konservu ražotāji: “Kuršu Zeme”, “Piejūra”, “Unda”, “Saldus gaļas kombināts”, “Mileno”, “Saiva”, “Roja FCT”, “Ardeks” u.c.

“Kalmeta” kārbas piegādā Lietuvai (“Baltijos delikatesai” un “Baltijos konservai”), Igaunijai (“Maseko”), kā arī Krievijai, Baltkrievijai, Itālijai.

2013. gadā “Kalmetas” apgrozījums sasniedza 5,4 miljonus eiro. 2014. gadā sankciju kara ietekmē saruka līdz 3,9 miljoniem eiro.

2015. gada 8 mēnešos apgrozījums bija 2,146 miljoni eiro.

Pievienot komentāru

Cerības par noietu Ķīnā gaist: Latviešiem neizdodas iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus (16)Vecajai Eiropai neizdevās iemācīt ķīniešiem ēst piena produktus, tas nepadodas arī latviešiem
"Sadales tīkls" iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju; uzstādīs visā Latvijā (6)AS ”Sadales tīkls” iegādāsies 200 000 viedo skaitītāju, aģentūrai LETA teica uzņēmuma pārstāve Tatjana Smirnova.
Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+