Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
6. februāris, 2015
Drukāt

Pedagogu algošanas sistēma top, nezinot, cik naudas tai atvēlēs (12)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Jaunā pedagogu algošanas modeļa aprobācija, kam būtu jāstājas spēkā jau no nākamā mācību gada, skolās gandrīz jau beigusies. Turpmākajos mēnešos notiks rēķināšana, kā skolotāju algām atvēlēto naudu pareizāk sadalīt, vēl nezinot, cik tad naudas algām būs.

Līdz janvārim 60 skolās skolotāji uzskaitīja, cik daudz laika viņi velta katra sava pienākuma veikšanai. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) no šiem datiem izvilka vidējos rādītājus par to, cik laika skolotāji patērē, lai gatavotos stundām, lai labotu skolēnu darbus, lai gatavotu viņus olimpiādēm un konsultētu, lai rīkotu skolas pasākumus un piedalītos metodiskajā darbā. Šie dati noderēja tam, lai IZM izrēķinātu skolotāju vidējo noslodzi. Plānots, ka, ieviešot jauno skolotāju darba samaksas modeli, skolotājs nedēļā strādās 36 stundas, kurā iekļausies pienākumi, kas ietilpst skolotāja darbā, tātad – gan stundu vadīšana, gan gatavošanās tām un darbu labošana. Vienu līdz astoņas stundas nedēļā skolotājs varēs konsultēt un citādi individuāli strādāt ar skolēniem, kā arī vienu līdz četras stundas nedēļā strādāt skolas attīstības labā: īstenot dažādus projektus vai veikt metodisko darbu. Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone skaidro: cik kontaktstundu jaunajā modelī katrs skolotājs varēs vadīt, atkarīgs no mācību priekšmeta, ko viņš pasniedz.

Aprobācija parādījusi, ka visvairāk laika stundu gatavošanai un darbu labošanai vajag matemātikas un valodu skolotājiem.

Tāpēc šiem pedagogiem nedēļā būs mazāk kontaktstundu nekā, piemēram, sporta skolotājiem. Patlaban viena skolotāja slodze sastāv no 21 kontaktstundas neatkarīgi no tā, kādu priekšmetu viņš māca.

Tagad visas skolas Latvijā rēķina vai jau ir sarēķinājušas, kāda būtu skolotāja noslodze, ja tā veidotos pēc jaunā modeļa principiem, un cik skolotāju skolā būtu vajadzīgs. Līdz šim rēķināja pedagoga likmes, tagad rēķina, cik skolai vajadzēs skolotāju vienību. Tas ir jaunā modeļa aprobācijas otrais posms.

M. Jansone stāsta: pirmais aprobācijas posms parādīja, ka ļoti atšķiras skolotāju sniegtie dati par savu noslodzi. “Varbūt cilvēki domāja: jo vairāk darba stundas sev uzrādīs, jo vairāk viņiem pēc tam maksās,” spriež IZM pārstāve. “Vēl jau jāņem vērā arī tas, ka katrs cilvēks ir citāds un arī viņa strādāšanas temps atšķiras.”

Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktors Andris Priekulis gan uzskata, ka uzskaitītās stundas atkarīgas arī no skolas specifikas. Piemēram, ģimnāzijā ir vairāki priekšmeti, kuros nav mācību grāmatu. Protams, ka tādiem jāgatavojas ilgāk.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Nezinu kā maksāt skolotājiem,kā mācīt bērnus ,ja (vismaz nesen bija) skolas ,kur vienā telpā ,pie viena skolotāja mācījās vairākas klases vienlaicīgi ,katrā klasē no 1 līdz 5 bērniem. Un ,protams, vaimanas par šādu skolu slēgšanu, brēka pa visu valsti…

  2. Vai nevajadzētu vairāk proftehnisko skolu? Kāpēc katram grūtgalvītim būtu jāmocās vidusskolā?

  3. Cik jauki vienkāršās lietas tā sarežģīt, ka vajag veselu ierēdņu baru pētīšanai, korekcijai, lemšanai un laikam kā parasti – čiks…Ja ir viena mācību programma, vienas prasības, nodrošinājums, tad darba intensitāte ir vienāda – vai fizika, vai latviešu valoda…

  4. Vai tā nav diskriminācija ? Atbildēt

    Galvenais, ka ar visu šo mudžināšanu ir izgudrota koeficentu sistēma( būšot veselas 5 skolu kategorijas ) , kā skolotājiem NESAMAKSĀT . Tad jājautā -vai skolotājs vainīgs, ka viņš dzīvo un strādā bezperspektīvā novadā ? Un līdz ar to skolotājs automātiski sliktāk māca ? Un izskatās, ka ne par velti visu aprobēšanu vilcinās līdz maijam-tur jau eksāmeni, tad atvaļinājums . Nu un rudenī visi būs fakta priekšā- paziņos algas , kuras IZM ierēdņi būs samudžinājuši . Kur skriesi, jo patieso atalgojumu skolotājs saņem oktobrī

  5. Vai nevarēja atrast vēl haotiskāk izskatīgu telpu, kur demonstrēt Priekuļa kunga ambīcijas – viņš iedomājas, ka turpmāk varētu skolotājiem samazināt darba apjomu, bet saglabāt pašreizējo 1000 eiro algu. Tas nu gan nav iespējams. Kur tad to naudiņu ņems vēl papildu skolotājiem? Varētu būt 700 eiro alga, bet tad jau vairākiem skolotājiem. Turklāt nekad nebūs kā ar mērlentu nomērīts katra skolotāja noslogojums. Vienmēr būs atšķirības. Nevar sanaidot un pretstatīt matemātiķa un sporta skolotāja kontakststundu skaita atšķirību. Arī sporta skolotāja darbā ir nianses, kas prasa vairāk darba laika.

    • Kur ir tās skolas, ar 1000eiro skolotāju algu? :))))
      Varat kādu nosaukt?

      • Cienītais vai godātais re! Vai tad rakstu nelasījāt, ka uzreiz spļaujat laukā pirmo, kas pagadās, bez iedziļināšanās tēmā?! –
        ” Gan Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane, gan A. Priekulis atzīst: viņu skolu skolotāji, kuri strādā vairāk nekā vienu slodzi, šobrīd nopelna samērā labu algu – ap 1000 eiro. Viņi jau tagad bažījas, ka pēc jaunā modeļa ieviešanas tas vairs nebūs iespējams.”

      • Nu taču Siguldā!

  6. Esam sākuši spriest par izstāšanos no LIZDAS, ja samazināsies skolotāju algas pēc jaunā modeļa. Visticamāk, ka Latvijā tas varētu būt masveidīgs pasākums. Skolotāju arodbiedrība tikai imitē rosību.

    • Nu tas taču sen zināms, ka šī iestāde dibināta ar mērķi , lai tēlotu sociālos partnerus vienreiz gadā, kad jāapstiprina bužets.

  7. matemātikas un valodu skolotājiem [..] nedēļā būs mazāk kontaktstundu nekā, piemēram, sporta skolotājiem. – kur var atrast šādu informāciju, šķiet atkal sabiedrība tiek maldināta, kā par projektu kopumā, kas tas ir un kam tas ir vajadzīgs, tracinām atkal x pret y…

  8. Tā notiek TIKAI LATVIJĀ…..

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+