Mobilā versija
+0.9°C
Aldonis, Agija
Trešdiena, 29. marts, 2017
20. janvāris, 2016
Drukāt

Kā pašvaldības izmantos infrastruktūrai atvēlētos ES fondus?

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicinājusi 89 novadu pašvaldības līdz 16. februārim iesniegt projektu idejas Eiropas Savienības fondu finansējumam ar mērķi veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un radītu darba vietas reģionos.

 

Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs: “Mums ir trīs projektu idejas, uz Eiropas atbalstu noteikti startēsim. Piedāvājums nāk īstā laikā, jo mums, piemēram, kritiskā stāvoklī ir Transporta iela, kas ir pievedceļš Salacgrīvas ostai, kur šobrīd darbojas vairāk nekā desmit uzņēmēju un varētu rasties vēl kāds. Patiesībā jāuzbūvē moderna iela ar apgaismojumu un visu pārējo, jo pa to ostas uzņēmumu strādnieki dodas uz darbu. Jaunas darba vietas, protams, ir vajadzīgas, taču mēs gribam vērst uzmanību arī uz to, ka ne mazāk svarīgi ir arī saglabāt jau esošo. Ik pa laikam taču notiek kas neparedzēts, piemēram, valsti skāra Krievijas sankcijas, vēl arvien nākas lauzīt galvas, kur likt saražoto produkciju. Protams, VARAM aicinājums iesniegt projektu idejas ir apsveicams, bet reizē mums jābūt arī uzmanīgiem. Ja nu šajā nemierīgajā laikā notiek kas negaidīts, kāda krīze vai kāda cita kataklizma, ko tad? Ja nu pienāktu diena, nedod Dievs, kad mums nāktos to naudu atmaksāt? Tā būtu katastrofa ne vien Salacgrīvai, bet arī visai Latvijai. Nedomāt par to arī nevar.”

 

Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: “No vienas puses, piedāvājums ir ļoti vilinošs, no otras – patiesībā tas ir koks ar diviem galiem. Mūsu novada zemnieku apvienība cer dzelzceļa tuvumā uzbūvēt graudu kalti, vieta ļoti piemērota un viss būtu labi, tikai problēma tā, ka šobrīd mūsu cilvēkiem atbalsta saņemšanas nosacījumi liekas pārāk stingri un ļoti grūti izpildāmi. Piemēram, ja saņem tādu un tādu atbalsta summu, pretī jāgarantē noteikts skaits jaunu darba vietu. Bet vai to iepriekš ar mierīgu sirdi var garantēt? Esam runājuši ne ar vienu vien uzņēmēju – baidās. Bet varbūt rīt uzrodas uzņēmējs, kas nebaidās un ir ar mieru teikt jāvārdu.”

 

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Jā, mēs noteikti iesniegsim savus pieteikumus, jo mums svarīgi, lai uzņēmēji, kā to savā mudinājumā uzsver VARAM, izmantotu atbalstu savas komercdarbības attīstībai pašvaldības attīstības pro­grammās noteiktajās, ar komercdarbību saistītajās teritorijās. Ļoti labi, ka investīcijas paredzētas maza mēroga uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, jo tas radīs papildu darba vietas privātajā sektorā, tā palielinot nodarbinātību reģionos. Viesītes novads ir ļoti ieinteresēts, lai mūsu noteiktajā teritorijā taptu saimnieciskai darbībai nepieciešamās ēkas un pievedceļi. Tā viens no mūsu lielākajiem zemniekiem apņēmies uzcelt jaunu govju fermu, savukārt mēs, pašvaldība, esam gatavi parūpēties, lai uz šo jauno fermu uzbūvētu jaunu ceļu gandrīz kilometra garumā. Protams, pašvaldība ir ieinteresēta jaunu darba vietu radīšanā, taču mums ir vajadzīga droša pārliecība, ka lauku uzņēmējs savu plānu patiešām spēs īstenot. Protams, gatavojam arī citu projektu idejas, šobrīd notiek diskusijas un tiek izvērtēti optimālie risinājumi.”

 

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu pašvaldība ir ieinteresēta, lai taptu jauna iela, ko varētu nosaukt par Rūpniecības ielu, kas reizē būtu Preiļu apvedceļš. Un lai tā tuvumā tiktu noasfaltēts laukums un uzbūvētas ēkas, ko atklāta konkursa kārtībā iznomāt uzņēmējiem. Mūsu pašvaldība ir atvērta uzņēmējiem, ar viņiem tiekamies reizi mēnesī, ieklausāmies viņu vēlmēs un informējam par jaunumiem risinājumu meklējumos. Tiesa, arī es vēlos uzsvērt, ka kritēriji ir samērā sarežģīti, izskatās, ka Eiropas Savienība kļūst arvien uzmanīgāka, naudu nedod tāpat vien. Taču tas nenozīmē, ka no iespējām jāatsakās, jo solītais ir liels atbalsts Latgales attīstībai.”

Pievienot komentāru

Ejiet iekšā 20. gadsimtā… (3)Bija vīri, kas sociālistiskajā saimniekošanas modelī dabūja gatavu neiespējamo
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Latviski jārunā un jādzied

Saeima atbalstījusi ierosinājumu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteikt, ka lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām. Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1. pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.

Vai piedalīsieties pašvaldību vēlēšanās?
Atis Klimovičs: Ne viss tika pateikts 16. martā (88)Pietrūka Latvijas valdības oficiāla paziņojuma par Otrā pasaules kara izraisītājiem.
Draugiem Facebook Twitter Google+