Mobilā versija
-2.0°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
20. janvāris, 2016
Drukāt

Kā pašvaldības izmantos infrastruktūrai atvēlētos ES fondus?

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) aicinājusi 89 novadu pašvaldības līdz 16. februārim iesniegt projektu idejas Eiropas Savienības fondu finansējumam ar mērķi veikt ieguldījumus uzņēmējdarbībai nepieciešamās infrastruktūras un industriālo pieslēgumu izveidei, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un radītu darba vietas reģionos.

 

Dagnis Straubergs, Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs: “Mums ir trīs projektu idejas, uz Eiropas atbalstu noteikti startēsim. Piedāvājums nāk īstā laikā, jo mums, piemēram, kritiskā stāvoklī ir Transporta iela, kas ir pievedceļš Salacgrīvas ostai, kur šobrīd darbojas vairāk nekā desmit uzņēmēju un varētu rasties vēl kāds. Patiesībā jāuzbūvē moderna iela ar apgaismojumu un visu pārējo, jo pa to ostas uzņēmumu strādnieki dodas uz darbu. Jaunas darba vietas, protams, ir vajadzīgas, taču mēs gribam vērst uzmanību arī uz to, ka ne mazāk svarīgi ir arī saglabāt jau esošo. Ik pa laikam taču notiek kas neparedzēts, piemēram, valsti skāra Krievijas sankcijas, vēl arvien nākas lauzīt galvas, kur likt saražoto produkciju. Protams, VARAM aicinājums iesniegt projektu idejas ir apsveicams, bet reizē mums jābūt arī uzmanīgiem. Ja nu šajā nemierīgajā laikā notiek kas negaidīts, kāda krīze vai kāda cita kataklizma, ko tad? Ja nu pienāktu diena, nedod Dievs, kad mums nāktos to naudu atmaksāt? Tā būtu katastrofa ne vien Salacgrīvai, bet arī visai Latvijai. Nedomāt par to arī nevar.”

 

Loreta Robežniece, Skrundas novada domes priekšsēdētāja: “No vienas puses, piedāvājums ir ļoti vilinošs, no otras – patiesībā tas ir koks ar diviem galiem. Mūsu novada zemnieku apvienība cer dzelzceļa tuvumā uzbūvēt graudu kalti, vieta ļoti piemērota un viss būtu labi, tikai problēma tā, ka šobrīd mūsu cilvēkiem atbalsta saņemšanas nosacījumi liekas pārāk stingri un ļoti grūti izpildāmi. Piemēram, ja saņem tādu un tādu atbalsta summu, pretī jāgarantē noteikts skaits jaunu darba vietu. Bet vai to iepriekš ar mierīgu sirdi var garantēt? Esam runājuši ne ar vienu vien uzņēmēju – baidās. Bet varbūt rīt uzrodas uzņēmējs, kas nebaidās un ir ar mieru teikt jāvārdu.”

 

Jānis Dimitrijevs, Viesītes novada domes priekšsēdētājs: “Jā, mēs noteikti iesniegsim savus pieteikumus, jo mums svarīgi, lai uzņēmēji, kā to savā mudinājumā uzsver VARAM, izmantotu atbalstu savas komercdarbības attīstībai pašvaldības attīstības pro­grammās noteiktajās, ar komercdarbību saistītajās teritorijās. Ļoti labi, ka investīcijas paredzētas maza mēroga uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstībai, jo tas radīs papildu darba vietas privātajā sektorā, tā palielinot nodarbinātību reģionos. Viesītes novads ir ļoti ieinteresēts, lai mūsu noteiktajā teritorijā taptu saimnieciskai darbībai nepieciešamās ēkas un pievedceļi. Tā viens no mūsu lielākajiem zemniekiem apņēmies uzcelt jaunu govju fermu, savukārt mēs, pašvaldība, esam gatavi parūpēties, lai uz šo jauno fermu uzbūvētu jaunu ceļu gandrīz kilometra garumā. Protams, pašvaldība ir ieinteresēta jaunu darba vietu radīšanā, taču mums ir vajadzīga droša pārliecība, ka lauku uzņēmējs savu plānu patiešām spēs īstenot. Protams, gatavojam arī citu projektu idejas, šobrīd notiek diskusijas un tiek izvērtēti optimālie risinājumi.”

 

Maruta Plivda, Preiļu novada domes priekšsēdētāja: “Mūsu pašvaldība ir ieinteresēta, lai taptu jauna iela, ko varētu nosaukt par Rūpniecības ielu, kas reizē būtu Preiļu apvedceļš. Un lai tā tuvumā tiktu noasfaltēts laukums un uzbūvētas ēkas, ko atklāta konkursa kārtībā iznomāt uzņēmējiem. Mūsu pašvaldība ir atvērta uzņēmējiem, ar viņiem tiekamies reizi mēnesī, ieklausāmies viņu vēlmēs un informējam par jaunumiem risinājumu meklējumos. Tiesa, arī es vēlos uzsvērt, ka kritēriji ir samērā sarežģīti, izskatās, ka Eiropas Savienība kļūst arvien uzmanīgāka, naudu nedod tāpat vien. Taču tas nenozīmē, ka no iespējām jāatsakās, jo solītais ir liels atbalsts Latgales attīstībai.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Kamēr elektrība nebūs lētākā – lejā netiksi!

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš vakar intervijā LTV teica, ka saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos plāno prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju. Daudziem lauksaimniekiem elektroenerģijas rēķini kopš šā gada sākuma ir palielinājušies par 40–80% jeb par 50–600 eiro mēnesī. Ministru prezidents Māris Kučinskis atzinis, ka viņu pārsteidz lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums. Viņš par šo jautājumu otrdien runājis ar ekonomikas ministru, kurš uzdevis ekspertiem šonedēļ izvērtēt situāciju un savākt visus datus. Ašeradens vakar bija komandējumā, bet tviterī viņš bija ievietojis paziņojumu, ka pēc atgriešanās no valsts vizītes Korejā piektdien, 16. februārī, sasaucis sanāksmi par OIK reformas pilnveidošanu.

Kā vērtējat mūsu olimpiešu panākumus Phjončhanā?
Draugiem Facebook Twitter Google+