Mobilā versija
-1.7°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
30. jūlijs, 2012
Drukāt

Tēmas, kuras politiķi ignorē

Foto - LETAFoto - LETA

Bīriņu pilī aizvadītajā nedēļā notika ikgadējais konstitucionālās politikas seminārs, kurā piedalījās ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts pazīstami juristi, kā arī citu zinātņu nozaru akadēmiskie cilvēki un praktiķi. Viņi reizi gadā veic būtiskāko konstitucionālās politikas jautājumu analīzi.

 

Nākamajā gadā apritēs 10 gadi, kopš jurists Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks kopā ar Tieslietu ministriju iedibināja šo tradīciju, kas kļuvusi par tieslietu ekspertu domnīcu ar ietekmi valsts attīstībā.

 

Pamatojumu nezinām, bet sekas redzamas

Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs Egils Levits, izdarot kopsavilkumu, sacīja, ka semināra galvenā tēma bija jautājums par valsts darbību privāttiesiskā sfērā un civildienesta atjaunošana. Viņš uzsvēra, ka krīzes laikā valsts, lai strādātu efektīvāk, daļu no saviem uzdevumiem var uzticēt privātpersonām. E. Levits: “Mēs konstatējām, ka Latvijā efektivitātes jēdziens tiek saprasts ļoti šauri, jo netiek ņemti vērā ekonomiskie un sociālie faktori. Ja, piemēram, kāds privātais uzņēmums piedāvā izpildīt valsts uzdevumu par 100 tūkstošiem latu, bet cits – par 120 tūkstošiem, it kā vajadzētu šo uzdevumu uzticēt tam, kas to var izdarīt lētāk. Bet vienlaikus šis uzņēmums varbūt piesārņo vidi, atlaiž cilvēkus, kam jāizmaksā bezdarbnieka pabalsts. Tas nozīmē, ka, vērtējot no tautsaimnieciskā viedokļa, iespējams, ka tas ir dārgāk. Tādēļ ir nepreizi skatīties tikai uz formālo cenu.”

Juristi neanalizēja konkrētus gadījumus, bet vērtēja procesus dažādās jomās.

 

Piemēram, advokāts Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Lauris Liepa atzina, ka viens no semināra būtiskiem secinājumiem bija tas, ka nav aprēķināti tie zaudējumi, kas valstij radušies, atceļot obligāto eksāmenu dabaszinībās un matemātikā.

 

Tie droši vien mērāmi miljardos latu tā iemesla dēļ, ka valsts zaudējusi cilvēkus, kas specializējas dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, tajā skaitā arī medicīnā, ķīmijā un bioloģijā. “Tas ir piemērs, kura pamatojumu mēs nezinām, toties sekas ir redzamas,” atzina Liepa.

A. Dravnieks uzsvēra, ka juristi Bīriņos pievērsušies tēmām, kuras politiķi ignorē, izliekoties, ka tur nav problēmu. Tās iekļautas darbakārtībā cerībā, ka nonāks arī politiķu redzeslokā.

 

Mazs, efektīvs 
un kompetents

Civildienesta jautājums bija otrs svarīgākais. E. Levits: “Mēs konstatējām, ka Latvija Eiropas Savienībā ir gandrīz vai vienīgā valsts, kur nav civildienesta klasiskā nozīmē. Tas, ko mēs saucam par civildienestu, nav ierēdniecība tādā nozīmē, kā to parasti saprot Eiropas Savienībā. Tiesa, bija mēģinājumi ieviest īstu civildienestu un to attīstīt līdz Latvijas iestājai Eiropas Savienībā.

 

Diemžēl politika mainījās tādā virzienā, ka daži vadoši politiski spēki uzskatīja – Latvijas valsts ir jāvada tāpat kā privāta firma. Līdz ar to cieta arī civildienests. Mēs konstatējām, kādā veidā civildienests būtu jāatjauno, lai tas būtu mazs, efektīvs un kompetents. Šis dienests nozīmē nevis to, ka cilvēki strādā vienā konkrētā vietā, bet gan to, ka viņi ir valsts dienestā un viņus nosūta tur, kur valstij vajadzīgs.

 

Tas nav kā darba attiecības firmā, kad cilvēks strādā konkrētā vietā un, ja tas vairs nav nepieciešams, viņu atlaiž. Ierēdņi ir dienestā, viņi netiek pieņemti uz darba līguma pamata.

Ierēdnis ir profesija, to saprot visā Eiropā. Šī profesija ir jāapgūst un jānokārto eksāmens. Pie civildienesta pieder arī ierēdņu rotācija, karjeras sistēma, īpaši paaugstināta lojalitāte konstitūcijai un valstij, kā arī citas prasības. Bet vienlaikus valstij ir jārūpējas par saviem ierēdņiem, nodrošinot pienācīgu atalgojumu un sociālās garantijas. Latvijā nevajadzētu apiet šo problēmu. Diemžēl mūsu valstī joprojām mēģina izgudrot kaut ko tādu, kas bez panākumiem funkcionē jau ilgus gadus. Civildienesta atjaunošana, mūsuprāt, ir viens no galvenajiem valsts uzdevumiem.”

Juristi norādīja, ka politiķi bieži neapzinās, ka paklausīgs ierēdnis, kas precīzi izpilda politiķu vēlmes, ir vissliktākais instruments.

Daudzās Eiropas valstīs ierēdņus izglīto speciāli apmācīti cilvēki. Latvijai ir cerība, ka, gatavojoties ES prezidentūrai, tiks labi sagatavota arī ierēdniecība un šos cilvēkus pēc tam varēs profesionāli izmantot. “Ja nevar apmācīt visus zaldātiņus, tad jāapmāca vismaz komandieris,” secināja Dravnieks.

 

Rakstīs 
Satversmes kodolu

Juristu darbakārtībā bija iekļauts arī jautājums par Satversmes preambulu un pirmo nodaļu. Tika nolemts rosināt paplašināt Satversmes preambulu un ierakstīt Satversmes kodolu, kā arī vēl dažus pamatprincipus, pēc kādiem būtu jāfunkcionē Latvijas valstij.

 

A. Dravnieks: “Referendums par valsts valodu izgaismoja, ka ne visiem cilvēkiem Latvijā ir skaidrs, ka Latvija pēc neatkarības atjaunošanas nav Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas pēctece. Ja šādas lietas nav pašsaprotamas, tad tas ir jāuzraksta skaidrā valodā. Nepārprotami ir jāuzraksta, ka Latvijas pastāvēšanas jēga ir nodrošināt latvisko identitāti.”

 

E. Levits sacīja, ka Konstitucionālo tiesību komisija skaidrību šajā jautājumā varētu ieviest augusta otrajā pusē.

Seminārā piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš sacīja: “Mums ir vajadzīga kopīga valsts ideja. Tieslietu eksperti dod svarīgas atziņas, un mūsu politiķiem, pārvarot savstarpējās ķildas, tās ar izpratni ir jāattīsta. Mums ir svarīgi panākt nerakstītu vienošanos starp politiķiem, medijiem, kultūras cilvēkiem un sabiedrības autoritātēm, lai par mūsu virsmērķi kļūst nacionāla, eiropeiska Latvija. Tāda ir Satversmes kodola jēga.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+