Mobilā versija
-2.4°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. februāris, 2014
Drukāt

Ienesīgie graudi arvien vairāk “izspiež” kartupeļus (1)

kartupeli4

Lauku atbalsta dienestā (LAD) deklarētās kartupeļu platības gada laikā sarukušas par vairāk nekā diviem tūkstošiem hektāru – 2013. gadā platību maksājumiem pieteikti vairs tikai 10,1 tūkstoši hektāru. Kartupeļu audzēšanas vēriens Latvijā samazinās, jo daļa zemnieku met tam mieru, tupeņu vietā sākot audzēt graudus, kas esot ienesīgāka kultūra, raksta žurnāls “Agro Tops”.

Saskaņā ar LAD nesen apkopotajiem datiem pērn lielākās kartupeļu platības bija diviem uzņēmumiem, kas cieši saistīti ar pārstrādi – cietes ražotāja SIA “Aloja–Starkelsen” sadarbības partnerim SIA “Aloja Agro” un čipsu ražotāja SIA “Latfood” meitas uzņēmumam SIA “Latfood agro”. Trešās lielākās kartupeļu platības bijušas Možvillo ģimenei piederošajai SIA “Tēraudiņi”. Latvijā ir tikai piecas saimniecības, kas kartupeļus audzē simts un vairāk hektāru platībā.

Pēc lauksaimniecības galveno nozaru produkcijas vērtības Latvijā kartupeļi pašreiz ieņem ceturto vietu pēc graudaugiem, lopbarības kultūrām un rapšiem, žurnālam atzīst Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības priekšsēdētāja Aiga Kraukle.

Kartupeļu audzētāju skaits ir “ļoti, ļoti” sarucis. “Nemainās “top 30″ vārdiskais sastāvs, bet mainās hektāri, kuros aug kartupeļi. Diemžēl audzēšanas apjomi samazinās. Visvairāk samazinās tieši nelielo platību (zem 1 ha) audzētāju skaits. Stabils ir lielo (50 un vairāk ha) audzētāju skaits. Vidējie audzētāji samazina platības, jo nav stabilas realizācijas iespējas, – tas īpaši attiecas uz pārtikas kartupeļu audzētājiem,” piebilst Kraukle.

“Darbaspēka arvien mazāk un dārgāks… ar graudiem daudz vienkāršāk – nezinu nevienu, kas nožēlotu, ka likvidējis kartupeļu audzēšanu,” tā saka Kartupeļu audzētāju asociācijas priekšsēdētājs Ilmārs Immurs. Viņa vadītajā organizācijā apvienojušies galvenokārt pārtikas kartupeļu audzētāji.

“Pie Alojas zinu diezgan daudz kartupeļu audzētāju, kas pārgājuši tikai uz graudu audzēšanu,” atklāj Immurs. “Tas, pirmkārt, ir saistīts ar ļoti neregulāro pieprasījumu – tad dabū kādu līgumu, tad ne, lielās bāzes arī faktiski nav, kas uzpērk kartupeļus. Atliek tikai melnais tirgus…”.

Immurs uzskata: tās ir muļķības, ka ar kartupeli varot nopelnīt vairāk nekā ar graudiem. “Pārtikas kartupelim cena nav cēlusies pēdējos divdesmit gadus. Kā tad maksāja 10 santīmus, tā arī šodien, taču visu ražošanas resursu cena kāpusi vairākkārt. Ja par cietes kartupeļiem, ieskaitot piemaksas, var saņemt 10 santīmus, tad kāpēc jāaudzē pārtikas kartupeļi?”

Turklāt kartupeļi nav tie pateicīgākie augu sekas sistēmā, daudz vērtīgāk audzēt zālājus vai tauriņziežus. Lai audzētu kartupeļus, nepieciešamas lielas zemes platības (vienā laukā tos var audzēt ik pēc četriem gadiem un ne katra zeme ir tiem piemērota), vajag pagrabus un glabātavas. “Pārstrādei audzēt izdevīgi ir tikai tad, ja esi pārstrādes uzņēmuma tuvumā. Ja sava transporta nav, tad jāīrē, kas veido vēl papildu izmaksas,” atzīst Immurs.

Kartupeļu audzētāji prasa nozarei palielināt akcizētās degvielas apjomu vismaz līdz 130 litriem par hektāru. “Ja saimniecībā kartupeļus audzē 10–12% platībā, tad varbūt degvielas iztrūkumu var nosegt uz graudu rēķina, taču, ja tos audzē lielākās platībās, tad ar pašreizējo daudzumu nepietiek,” piebilst Immurs.

Visu rakstu iespējams izlasīt žurnāla “Agro Tops” janvāra numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Redzēsim, cik “ienesīgi” būs graudi šogad, kad tie kailsalā lielās platībās ir izsaluši. Gan jau kartupelis atkal būs cieņā.

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+