Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. janvāris, 2015
Drukāt

TV3: TM tapušie vārda brīvību ierobežojošie grozījumi Saeimā jau reiz noraidīti (2)

Foto-LETAFoto-LETA

Tieslietu ministrijā (TM) tapušie vārda brīvību ierobežojošie grozījumi pirms vairākiem gadiem Saeimā jau noraidīti, 25.janvārī vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

TV3 uzsver – ja TM sagatavotie jaunākie grozījumi Preses likumā stātos spēkā, raidījums “Degpunktā” vairs nevarētu iziet ēterā pie saviem skatītājiem kā līdz šim, neviens medijs nevarētu ziņot sabiedrībai par Jēkabpils spēļu zāles laupīšanas asiņainajiem notikumiem, kur noslepkavoja policistu, vai sekot to vainīgo saukšanai pie atbildības, kas izraisīja “Maxima” veikala sabrukšanu, izdzēšot 54 cilvēku dzīvību.

Pamatojoties ar rūpēm par cietušo interesēm, Tieslietu ministrija plāno aizliegt medijiem publicēt kriminālprocesa materiālus, kamēr nebūs beigusies izmeklēšana, tiesāšanās un stājies spēkā spriedums, atgādina raidījums.

Tāpat jaunā likuma redakcija neļautu ziņot par tiesas gaitu. Žurnālisti drīkstētu gan tiesās piedalīties, bet tur uzzināto varētu publicēt pēc daudziem gadiem, kad būtu beigusies tiesāšanās visās instancēs. Tas būtu pretrunā ar tiesas procesa būtību. Atklātās tiesas sēdes kalpo sabiedrības tiesībām zināt, ka tiesa spriesta taisnīgi. Tagad šis princips tiktu pārkāpts.

Pretrunīgos likuma grozījumus izstrādājusi TM vadīta darba grupa. Kurš tieši ierosinājis stingro normu, uzzināt nevar, jo darba grupa protokolus nav rakstījusi. Tās vadītāja TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska joprojām uzskata, ka darbs paveikts labi un būtībā mediju likumā nekas nav mainīts.

Juriste Linda Bīriņa raidījumam norādīja, ka ministrijas izstrādātais likumprojekts ne tikai būtiski sašaurina preses tiesības, bet ir tiešā pretrunā gan ar nacionālajiem, gan starptautiskajiem tiesību principiem attiecībā uz vārda brīvību. Viņa atzīts, ka ar šādu regulējumu, piemēram, Jūrmalgeita nebūtu juridiski iespējama.

Identiski grozījumi likumā par presi jau vienreiz tika bīdīti uz Saeimu, taču 2009.gadā tie piedzīvoja fiasko cilvēktiesību komisijā, nesasniedzot parlamenta plenārsēdi. Arī toreiz TM kūrēja tēvzemieši, un tos Saeimā uz otro lasījumu iesniedza tolaik tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, atgādina “Nekā personīga”.

TV3 pieļauj, ka, iespējams, ieviešot absolūto aizliegumu žurnālistiem publicēt kriminālprocesa materiālus, TM neveiksmīgi centās palīdzēt izmeklēšanas iestādēm, no kurām laiku pa laikam noplūst vēl izmeklēšanā esošu lietu saturs – sarunas, ekspertīzes, citi pierādījumi. Taču šie grozījumi problēmu nerisina, jo neattiecas uz portāliem un emuāriem, kas nav reģistrējušies kā mediji.

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers raidījumam atzina, ka tas ir neveiksmīgi izstrādāts likumprojekts.

“Kriminālprocesa likuma pirmā daļā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmstiesas izmeklēšanas materiālu publicēšanas aizliegumu ir plašāk nekā likums par presi. Šeit tātad šī norma jau patlaban ir plašāka, nekā tas ir paredzēts likumā par presi. Medijiem jābūt noteiktā kārtā reģistrētiem. Līdz ar to nav saprotams, ko ir vēlējušies pateikt ar šo regulējumu,” sacīja ģenerālprokurors.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs rezonansi izraisījušo likumprojektu atsaucis, taču tas nav atmests pavisam, uz nākamo darba grupas sēdi tikšot aicinātas mediju organizācijas, lai izlemtu tā tālāko gaitu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Jau tagad notiek zili brīnumi.Ģimenes ārstiem kaudzēm stāv nenummurētas zilās lapas.Tiesas atzīst par pierādījumu jebkuru medicīnisko dokumentu,neprasot no mediķiem nekādus pierādījumus ka pacients ir šos dokumentus saņēmis,veselības kontrole tiesā iesniedz absolūti melīgu informāciju un šo iestādi joprojam vada persona,kura ir ņēmusi dalību šādās darbībās un droši vien ir izbijusi aizliegtās partijas biedre.

  2. Latvijā VL.TB/LNNK būtu jāatzīst kā tautu musinoša partija, alkatīga un postu nesoša, vai vispār jāaizliedz.

Draugiem Facebook Twitter Google+