Uncategorized

Ukraina un prokrieviskie separātisti “vienojas par pamieru” 12

Foto – LETA/AFP

Ukrainas valdības un prokremlisko kaujinieku pārstāvji piektdien Minskā parakstījuši vienošanos par pamieru, kas stāsies spēkā piektdien plkst.18, pavēstīja oficiālā Kijeva un Donbasa kaujinieku pārstāvji. 14 punktu vienošanās paredz pamiera uzraudzīšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko apliecināja, ka viņa sūtnis parakstījis “provizorisku” pamiera vienošanās protokolu.

“Minskā parakstīts līguma par ugunspārtraukšanu provizoriskais protokols. Šim protokolam ir jāstājas spēkā piektdien,” tviterī pavēstīja Porošenko.

Vienošanās panākta tā dēvētās Ukrainas kontaktgrupas sarunu gaitā, kurās līdzās Kijevas, Maskavas un tās atbalstīto teroristisko grupējumu delegātiem piedalījās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāvji.

Sarunās Minskā piedalījās Ukrainas bijušais prezidents Leonīds Kučma, Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs, īpašā EDSO pārstāve Heidi Taljavini, kā arī divu Austrumukrainas teroristu grupējumu – tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku – delegāti Aleksandrs Zaharčenko, Andrejs Purgins un Igors Plotņickis.

Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks piektdien aicināja ASV un Eiropas Savienību (ES) kļūt par pamiera garantiem.

“Tas ir jāatbalsta Savienotajām Valstīm un ES. Mēs pašu spēkiem ar Krieviju galā netiksim. Mums ir vajadzīgas garantijas,” valdības sēdē sacīja premjers.

“Miera plānā ir jāiekļauj pamiers, Krievijas armijas, bandītu un teroristu atvilkšana, robežas atjaunošana,” sacīja premjers.

Porošenko savā oficiālajā mājaslapā paziņoja: “Ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājumu Donbasa nelikumīgo bruņoto formējumu vadītājiem, protokola parakstīšanu
Ukrainas prezidenta Miera plāna Trīspusējās kontaktgrupas sēdē, es dodu pavēli Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšniekam 5.septembrī, sākot no plkst.18, apturēt uguni.”

“Es uzdodu Ukrainas ārlietu ministram kopā ar EDSO nodrošināt efektīvu ugunspārtraukšanas režīma starptautisku kontroli. Tam jābūt tikai un vienīgi divpusēja rakstura. Sagaidu, ka šī vienošanās, arī par ugunspārtraukšanu un gūstekņu atbrīvošanu, tiks precīzi ievērota,” teikts paziņojumā.

Krievijas diversanti, algotņi un vietējo separātistu kaujinieki aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus.

Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.

Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.

Krievijas karaspēka regulārās daļas 27.augustā iebruka Ukrainas teritorijā un ieņēma Novoazovskas pilsētu Azovas jūras piekrastē.

Saistītie raksti

Ukrainas amatpersonas ziņojušas, ka lielas Krievijas armijas regulārā karspēka vienības, arī tanku vienības, piedalījušās kaujās pie Ilovajskas un Luhanskas.

Pēdējo divu mēnešu laikā karot uz Ukrainu nosūtīti 15 000 Krievijas karavīru un jau vismaz simts no viņiem karadarbībā zaudējuši dzīvību, pirmdien paziņoja Krievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas.

LA.lv