Mobilā versija
Brīdinājums +3.7°C
Līksma, Bārbala
Otrdiena, 25. aprīlis, 2017
22. oktobris, 2015
Drukāt

Anda Līce: Uzspiestās centralizācijas dēļ valstī nav līdzsvara starp tās galvu un ķermeni (7)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Anda Līce

Ko mēs darām, uzkāpuši uz slīdošām kāpnēm? Vispirms pārliecināmies, vai tās brauc uz augšu vai leju. Gadās taču lielā steigā un eiforijā sajaukt virzienu. Nav nekāds noslēpums, ka tas mūsu valstī ir noticis daudzās jomās. Ikviens kaut cik vērīgs cilvēks, izbraucot no Rīgas, viss viens, uz kuru debesu pusi, var pārliecināties – uzspiestās centralizācijas dēļ valstī nav līdzsvara starp tās galvu un ķermeni. Tā ir apzināta politika. Kā var runāt par stipru valsti, ja kuslajam ķermenim ir jābalsta ūdensgalva? Kad nav līdzsvara, sākas neatrisināmas problēmas. Kā tas, piemēram, ir ar lauku skolām. Un tad vienīgā izeja ir – tās slēgt. Taču, izrādās, slēdzot kaut ko vienu, tiek iznīcināts arī viss pārējais. Latvijas reģionu mazapdzīvotībā nevar vainot izbraucējus no valsts. Mēs esam uzkāpuši uz nepareizām kāpnēm, un mehāniskas reģionālās reformas tur neko nelīdzēs. Latvijas fenomens ir tas, ka mūsu gudrās galvas negrib mācīties no citu valstu gan bēdīgās, gan veiksmīgās pieredzes. Šķiet, nu kas gan būtu vienkāršāk, kā tagad, kad robežas ir vaļā, doties uz jau ilgstoši veiksmīgām valstīm, izpētīt to pieredzi un, gluži tāpat kā introducējam citzemju augus, ieviest labo arī pie mums.

Ne jau tanku skaits šodien var nosargāt valsti un pašu valsts ideju, bet gan tās pilsoņu morālā stāja. To, cik mēs esam stipri kā personības, nosaka ģimenes un skolas stiprums. Un pat ja viena no tām klibo, trūkstošo izlīdzina otra. Taču, ja klibo abas, valsts iznīkšana ir tikai laika jautājums. Lai nu ko arī mēs teiktu par ulmaņlaikiem, viens gan ir neapstrīdams, valsts pārvalde un vietējās pašvaldības balstījās uz stiprām personībām. Bija jau arī savtīgums, pērkamība, nodevības, tomēr dzīvi rāmjos noturēja cilvēki ar stingru mugurkaulu. Bezmugurkaulnieku laiks nāca vēlāk.

Iespējams, visbiežāk reformētā ir izglītības sistēma un vienmēr it kā ar nolūku to pilnveidot un uzlabot, tā arī nespējot tikt skaidrībā, ko šie jēdzieni īsti nozīmē. Līdz ar to riņķa dancis ap skolām turpinās. Samēra izjaukšana starp bērnu tiesībām un pienākumiem, kā tas tiek darīts gan ģimenē, gan skolā, ir lāča pakalpojums nākamajām paaudzēm. Itin neko labu nevar dot teorijas atraušana no prakses, tas skolas aizvelk tālu prom no reālās dzīves, kuru taču tik un tā jauniešiem nāksies dzīvot. Sistēma ir iedzinusi skolotājus stūrī. Kāda ir viņu atbilde? Skolotāji izdeg, zaudē radošu attieksmi pret savu darbu, nevēlēdamies no visām pusēm piedzīvot pazemojumus, iet prom no skolas, bet dažreiz diemžēl rīkojas neatbilstoši skolotāja sūtībai. Tas viss pazemina skolotāja prestižu sabiedrībā, un krīze izglītībā vairāk vai mazāk slēptā formā turpinās. Par nožēlu tieši vārds “krīze” ir kļuvis par šī gadsimta atslēgas vārdu.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. laukus no skolām un cilvēkiem iztīra apzināti- tāda politika jau gadiem. varbūt atbrīvo vietu tā saucamajiem bēgļiem. viss sākās jau 2009.gadā. ar Godmani, ‘pēc tam Dombrovski. tagad Straujuma turpina. neviens no viņiem nerēķinās ar sabiedrībtas viedokli, tikai kā nozombēti dara savus melnos darbus. viens aiziet, nāk vietā nākamais. paaugstināja fiksi sev algas, kamēr vēl bēgļu dēļ nav galēja katastrofa un trūkums. skolotāji, ārsti, invalīdi, pensionāri , bērni…var nesapņot par cilvēcīgāku dzīvi. rādās, viņi šajā plānā nav iekļauti, vai arī iekļauti ar pavisam citu mērķi, nelabklājību, veselību, izglītību..

  2. Varbūt mūžīgās īdēšanas vietā Līces kundzei, ka jau gudrai sievietei, vajadzētu dot arī kādus ieteikumus, kā, piemēram, reģionu politiku veidot. Ne jau visi, ko esam ievēlējuši, ir ar pietiekamu intelektu un spēju stāvēt pretim naudas maisu interesēm.

  3. Paldies Līces kundzei par skolotāju problēmu izpratni. Tiešām esam iedzīti stūrī un neesam arī vienoti, jo, piemēram, politiskajai varai ar tagadējo, reti kuram izprotamo un bezgala samudžināto pedagogu atalgojuma sistēmu ir izdevies sašķelt Latvijas skolotājus, jo par vienu un to pašu darbu pedagogu atalgojums laukos un pilsētā, lielākās un mazākās skolās atšķiras par vairākiem simtiem euro. Un šis ir tikai viens piemērs no izglītības problēmu kaudzes.

  4. “Ne jau tanku skaits šodien var nosargāt valsti un pašu valsts ideju” – … bet mūsu valsts pērk raķetes un tankus, lamā krievus, bet tūkstoši cilvēku valstī (ik gadus) mirst no nepietiekmās medicīn aprūpes…

  5. Tā jau nav ūdensgalva, bet gan barošanās sile, no kuras rindā satupušies rij pārkrāsotā padomju režīma funkcionāri. Bet mūsu visu pārējo uzdevums ir šo sili nepārtraukti pildīt. Loģiski, ka rijēju rindas, gadiem ritot, kļūst arvien kuplākas, bet siles pildītāju spēciņi arvien vājāki. Kādas gan te var būt cerības uz reformām vai pārmaiņām?!

  6. Mūsu politiķi gan vairāk ir iecienījuši ekskursijas nevis uz veiksmīgām,bet eksotiskām valstīm! Un arī tad,par tur redzēto sabiedrībai ne visai labprāt vēlas stāstīt!

  7. Salīdzinājumā ar Eiropas pašu bagātāko valsti Šveici-ar aptuveni 7,7 miljoniem iedzīvotāju un tikai 7 ministrijām,Latvijas nu jau nepilnu divu miljonu ķermenim ir jāuztur 13 ministriju liela ūdensgalva,kura joprojām turpina pakāpeniski palielināties uz arvien lielāka ierēdņu skaita rēķina ministrijās!

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Uzmanību! Pilnīgu klusumu zālē!

Brīnums, ko sagatavojusi Finanšu ministrija

Finanšu ministrija pagājušās nedēļas nogalē saskaņošanai nodevusi visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021. gadam” projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz pirmdienai, lai jau piektdien, 28. aprīlī, to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Par gaidāmo nodokļu reformu jau daudz spriests, izskanējuši dažādi darba varianti. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis intervijā TV3 izteicies, ka nodokļu reformas izmaksu kompensējošie priekšlikumi – PVN palielināšana zālēm vai akcīzes degvielai –, kuri izraisījuši sabiedrības sašutumu, esot Finanšu ministrijas ierēdņu izdomājums, kas graujot ZZS ministru veidotās reformas īstenošanu. A. Brigmanis visai skarbi izteicās par Danas Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas cilvēkiem, kuri pārāk daudz runājot par to, ko politiķi vēl nav izsprieduši, un ieteica FM ierēdņiem turpmāk par šiem jautājumiem paklusēt.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+