Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
7. jūnijs, 2014
Drukāt

Grāmatvedība kārtībā. Kā ar godaprātu? Saruna ar Valsts kontroles vadību (6)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

"Pirms trim gadiem veicām revīziju, kurā atklājām, ka valsts uzraudzība pār būvniecības procesu ir ievērojami mazinājusies, un tas izraisa būtiskus riskus. Joprojām varam parakstīties zem katra vārda šajā ziņojumā. Nevaram apgalvot, ka VK ieteikumu godprātīgas ieviešana "Maxima" traģēdiju novērstu, tomēr daudzi riski būtu mazināti," uzsver Valsts kontroles padomes locekle Marita Salgrāve (no labās) un valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Nesen Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar rezultātiem par 2013. gadā veiktajām revīzijām, kurās īpaša uzmanība (starp citu tēriņu vērtējumiem) bija pievērsta Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē izdevumiem. Bet, lai uzzinātu vairāk, kā kopumā valsts un pašvaldību iestādes ievēro finanšu disciplīnu un kādi ir VK plāni, lai to veicinātu, uz sarunu “LA” redakcijā aicinājām valsts kontrolieri Elitu Krūmiņu un VK padomes locekli Maritu Salgrāvi. Ar abām amatpersonām sarunājās Voldemārs Krustiņš un Ģirts Vikmanis.

V. Krustiņš: – Nedēļā, kad notika Valsts kontroles preses konference par veiktajām revīzijām pērn, finanšu ministrs pauda viedokli, ka nākamgad jādomā par nodokļu palielināšanu. Skaidrs, ka tās lietas ir saistītas. Tomēr jājautā: varbūt nav jāķeras klāt nodokļiem, bet spējam dzīvot taupīgāk?


E. Krūmiņa: – VK veikto revīziju dati rāda, ka iespējas taupīt ir plašas. Arī nesen pabeigtajās finanšu revīzijās mēs redzējām daudz nelikumīgu un nelietderīgu tēriņu. Piemēram, gatavojoties 2015. gada Latvijas prezidentūrai ES Padomē, jau 2013. gadā tika nelikumīgi maksātas piemaksas un naudas balvas, veikti citi ar prezidentūru grūti saistāmi izdevumi – remonti, iegādes, komandējumi. Redzējām tendenci prezidentūras līdzekļus izmantot pasākumiem, kas ir saistīti ar iestāžu ikdienas funkcijām un kuriem finansējums tiek piešķirts ikgadējā budžetā. Jāpiebilst, ka prezidentūras izdevumi ir tikai viens no daudzajiem piemēriem par iespēju dzīvot taupīgāk. Nesen tikāmies ar finanšu ministru un pārrunājām iespējas VK revīzijās konstatēto izmantot nākamā gada valsts budžeta plānošanā. Ja konkrētās ministrijās ir atklāti jau piešķirto līdzekļu nelikumīgi un nelietderīgi tēriņi, tad prasība piešķirt papildu finansējumu nākamā gada budžetā ir nepamatota un apšaubāma.

– Grāmatvedība iestādēs var būt ļoti laba, taču vai mēs varam runāt par dažādiem veidiem, kā tiek apietas normatīvās prasības un likumi?


– Finanšu revīzijās mums galvenokārt jāvērtē, vai darījums ir pareizi iegrāmatots. Tomēr VK iespēju robežās vērtē arī darījumu likumību un lietderību. Uzskaites jautājumi ministrijās kopumā ir sakārtoti. Valsts apzinājusi, kādi aktīvi tai pieder un kādus darījumus tā veikusi. Mēs atzīstam, ka šis ir ministriju un VK kopīga darba rezultāts, jo, piemēram, pirms vairākiem gadiem ministrijās pat nebija uzskaitīti nekustamie īpašumi miljardu latu vērtībā. Ja manta nav uzskaitīta, tai ir iespējas aiziet pa citu ceļu. Citādi ir pašvaldībās, kur joprojām neuzskaita daudzus tām piederošos īpašumus. Apzinoties šo risku, kā arī pašvaldībās iepriekš veiktajās revīzijās konstatēto nelikumīgo un nelietderīgo tēriņu apmēru, valdība ir lēmusi un Saeima atbalstījusi papildu resursu piešķiršanu VK, lai reizi trijos gados tā varētu apmeklēt katru pašvaldību.

– Jūsu pārskatos par revīzijām bijāt izcēluši dažus piemērus. Tie vairāk izskatās pēc sirdsapziņas pārkāpumiem, piemēram, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome bija apspriedusi ikdienas jautājumus dārgā restorānā…


– No grāmatvedības uzskaites viedokļa konkrētais darījums bija iegrāmatots pareizi. Taču VK vērtē arī izmaksu lietderību un uzdod jautājumu, vai ie­stādēm darba plāni būtu jāapspriež restorānos, iestāžu darba sanāksmēs jāuzsauc pusdienas un kolektīvie pasākumi jārīko pilīs un viesnīcās ar SPA pakalpojumiem. VK arī neizprot Valsts meža dienesta lēmumu organizēt sporta spēles par aptuveni 13 000 eiro, to pamatojot ar nepieciešamību “attīstīt iemaņas medību procesa uzraudzībā”.

Ģ. Vikmanis: – Ar iegrāmatošanu, pēc jūsu teiktā, lielākoties valda kārtība. Tātad problēmas ir ar iestāžu un to amatperso nu attieksmi? Ar mēra sajūtu? Pieticību?


M. Salgrāve: – Ar iegrāmatošanu tiešām ministrijās viss ir kārtībā. Cits jautājums ir iestādes vadītāja vēlme ievērot likumus un izdevumu lietderību. Finanšu revīziju laikā, pārbaudot vairāk nekā 100 valsts iestādes, vērtējām, kā iestāžu vadītāji saprot finanšu disciplīnu attiecībā uz kolektīvo un reprezentācijas pasākumu rīkošanu.

E. Krūmiņa: – Runa ir par likuma izpratni un godprātību. Piemēram, krīzes gados no likumiem tika svītrota iespēja rīkot kolektīvos pasākumus. Pašlaik notiek tādas kā paslēpes – ir ministrijas un iestādes, kas šādus pasākumus rīko. Dažas atklāti, dažas maskējoties. Ja uzskatām, ka šādi pasākumi valsts pārvaldei ir nepieciešami, tad likumdevējam un izpildvarai ir jābūt drosmīgiem, un tas nepārprotami jānosaka normatīvajos aktos.

M. Salgrāve: – Pretējā gadījumā un pašlaik šādu tēriņu iespējamība ir atkarīga no iestādes vadītāja izpratnes par atbildību un godaprātu. Tas nav godīgi pret iestāžu vadītājiem, kas arī ar kolektīvajiem pasākumiem vēlētos motivēt savus darbiniekus, bet likumu saprot pareizi. Ņemot vērā “nesaprotošo” vadītāju īpatsvaru, šobrīd normatīvajos aktos būtu jāreglamentē arī šādu izdevumu griesti un nosacījumi. Jo ar likuma normu, kas paredz, ka izdevumiem jābūt lietderīgiem, acīmredzot nepietiek. Šādos gadījumos arī plānojam izmantot VK ierosinātos grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā. Ja VK ir konstatējusi pārkāpumus, augstākstāvošās iestādes vadītājam obligāti jānovērtē atbildīgo amatpersonu rīcība, pat jāierosina disciplinārlietas, lai piedzītu zaudējumus. Visi vērtējumi piecu mēnešu laikā jāiesniedz VK. Mēs tos plānojam rūpīgi analizēt un informēt sabiedrību par rezultātiem.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Valsts kontrole ir spęjīga izkontrolēt niecīgu daudzumu.Ir nepieciešams veikt masveida pašvaldību pārbaudi,salîdzinot dokumentos ierakstīto ar faktisko lietu stāvokli.Pēc šādas pārbaudes politiskais stāvoklis valstī kļūtu neprognozejams,tātad tādas pārbaudes ir nereālas.

  2. Par kolektīvajiem pasākumiem.Tie tiek vērienīgi rīkoti gan krīzes gados,gan tagad.Piemēram pašvaldību darbinieku sporta spēles n-tos sporta veidos,zolīti ieskaitot,pat skaitot kopvērtējumu,kā padomju laikos.Tad līdzekļi tiek plānoti un tērēti,bet bērnu vecākiem par vasaras nometnēm jāmaksā pašiem.Ne viens vien bērns nevar tajās piedalīties, jo nevar samaksāt.Jo sevišķi,ja ģimenē nav tētis.

    • Padomju laikos tik’ vienkārši valsts kontroli pasūtīt nevarēja – tagad irrietum-krātija – un iespēja iegādāties īpašumus ārzemēs: “No neoficiāliem avotiem zināms, ka Jurķis regulāri brauc komandējumos uz Turciju, kur viņam ir māja.” VK konstatētos pārkāpumus Ķekavas pašvaldība dēvē par uzpūstu ziloni (Diena.lv)

      • Padomju laikos, ja tāda VK atnāca, tad jau bija LIELA problēma attiecīgā kantora vadītājam.
        Bet, ja vēl ko tiešām arī atrada, tad daudzi “rūtoti gadi” bija garantēti!
        Tagad pasaka, ka bija “politisks pasūtījums”, un neko tālāk nedara…
        “Politiskā atbildība”, saucās!
        Bet Valstij nozagtie M€ turpina pazust…

        • tb, beidzot būtu jāizbeidz tā kolektīvā bezatbildība!
          Nav Latvijā partijām kultūras kā tādas!!!
          Tātad jāpāriet uz konkrētu personu saukšanas pie atbildības!

          • pps
            Politiskā atbildība parādās (parādīsies) tikai pēc tam – vai šo konkrēto degunu mēģinās vēl kādā vēlēšanu sarakstā ielikt, vai arī ,tūlīt pēc aizdomu rašanās, noņemšanas/brīvprātīgas aiziešanas no amata!
            Protams, ja izmeklēšanas rezultātā attiecīgais deguns nekur nav vainīgs, tad viņam ir visas tiesības atrast un nodot taisnīgai tiesai vaininieku, vai uzlabot likumdošanu.
            Bet apsūdzētiem ļautiņiem lielās cepurēs ,piemēram, vispār būtu jāaizliedz nonākt videokamerai tuvāk par 100 metriem! Var vēl kkādas dumības sagvelzt… 🙁

Draugiem Facebook Twitter Google+