Mobilā versija
+5.2°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. oktobris, 2013
Drukāt

Vai var ticēt partiju reitingiem?


Foto - LETAFoto - LETA

Kura mūsu valsts iestāde ir pilnvarojusi, teiksim, tādu privātpersonu kā Freimaņa kungs un pārējos veikt valstī tik svarīgu aptauju – partiju reitingus? Kas garantē tā atbilstību likuma pantam? Mūsu valstī uz šo aptaujātāju telefona zvaniem var atbildēt arī tie, kuriem nav tiesību piedalīties vēlēšanās.

 

Telefonu sarakstos taču nav norādes, vai persona ir Latvijas pilsonis vai ne. Man tādas aizdomas, ka tieši tāpēc ”Saskaņas centra” reitings ir augstāks nekā patiesībā. Šķiet, notiek ļaunprātīga sabiedrības maldināšana, sevišķi pirms vēlēšanām, lai grautu atsevišķu politiķu autoritāti. Citas aptaujas veic valsts institūti vai lielas sabiedriskas organizācijas, kurām var ticēt, jo mazāks korupcijas risks.

V. Petrovičs Dundagā

RDvelesanas_18apr_16

Bijušais tirgus un sociālo pētījumu aģentūras “Latvijas fakti” direktors, tagad laikraksta ”Diena” galvenais redaktors Aigars Freimanis atklāj, ka, veicot partiju popularitātes noteikšanu, tiek izmantotas dažādas kvantitatīvās metodes, piemēram, tiešās intervijas (aci pret aci), telefonintervijas, interneta aptaujas un citas. Šīs metodes neizslēdz respondentu nepatiesas informācijas sniegšanu. “Šī ir morālā statistika. Tomēr, kā rāda pieredze, tādu cilvēku, kas melo, ir maz,” uzskata A. Freimanis. Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Socioloģijas nodaļas vadītājs profesors Aivars Tabuns teic, ka Latvijā aptauju rezultāti visbiežāk ir bijuši tuvi realitātei, proti, vēlākajiem vēlēšanu rezultātiem. Kļūdas faktiski bijušas atbilstošas izlases lielumam (+/– 2,5% statistiskā kļūda).

Aģentūras ”Latvijas fakti”, kā arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas un pētījumi esot vērā ņemami, jo tie savā darbībā ievērojot Eiropas sabiedriskās domas un tirgus izpētes asociācijas (ESOMAR) ētiskos un metodoloģiskos noteikumus un standartus, ko šī organizācija nosaka sabiedriskās domas un tirgus pētījumu institūtiem. Pētnieku pienākums ir ievērot arī Latvijas Sociologu asociācijas (LSA) ētikas kodeksu, tomēr diemžēl nekāda cita kontroles mehānisma nav.

Saeimasvelesanas_18apr_16Mācībspēks A. Tabuns, kas ir LSA Profesionālās darbības izvērtēšanas komitejas (jeb ētikas komisijas) priekšsēdētājs, skaidro: “Vienīgais kontroles veids ir ētikas kodeksi. Un tas nav maz. Mēs mierīgi varam sacelt starptautisku “vilni”. Bet ar visādiem kaktu viltus sociologiem, kuri visbiežāk ir anonīmi (nav reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā), tas mehānisms nestrādā. Līdz šim lielajos plašsaziņas līdzekļos viltvāržus es neesmu redzējis, bet provincē gan viņi varētu uzdarboties.”

A. Tabuns uzskata, kamēr ar aptaujām nodarbojas visiem zināmas firmas, nekādu korupcijas risku neesot, jo tam neesot nekāda racionāla pamata. Vienīgais risks ir firmām pazaudēt reputāciju un līdz ar to bankrotēt. Bet, tā kā virs 90% firmu ienākumus veido komercpasūtījumi, tad, kurš uzņēmējs pasūtīs apsekojumu cilvēkiem, kuru datiem neviens netic? Ar vienu pasūtītāju, pat ja tā ir valsts, mūsu mazajā tirgū nevarētu izdzīvot.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+