Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta Sabiles sinagoga un citi objekti 0
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta Sabiles sinagoga, zāles interjera dekoratīvā apdare “Vecvalgalē”, Švarcenieku muiža, Janču katoļu baznīca un Asaru senkapi II, liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Sabiles sinagogā pilnībā saglabājies oriģinālais būvapjoms, fasāžu arhitektoniski mākslinieciskā kompozīcija un apdare. Ēka celta Latvijas sinagogām tradicionāli raksturīgā veidā un ir reģionam nozīmīgs kultūrvēsturisks piemineklis, kas ir arvien retāk sastopama kulta celtņu tipa paraugs. Ēka ir vēsturiski, telpiski un arhitektoniski vērtīga, tā ir nozīmīgs akcents Sabiles pilsētas vēsturiskā centra ainavā un būtisks to veidojošs elements.
Zāles interjera dekoratīvā apdare Talsu novada Abavas pagasta “Vecvalgalē” atzīmēta kā nozīmīgs profesionālā izpildījuma, stilistiskās vienotības un noteikta laikmeta māksliniecisko tradīciju realizēšanas paraugs. Dekoratīva apdare papildina priekšstatu par nacionālā stila veidošanas tradīcijām un turpina Anša Cīruļa, Kārļa Sūniņa un citu pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu glezniecības meistaru iesāktu stilistisko ievirzi monumentāli dekoratīvās glezniecības jomā. Vienlaikus tas ir viens no nedaudzajiem nacionālā stila interjera dekoratīvās apdares paraugiem, kas saglabājušies līdz mūsdienām.
Švarcenieku muiža sarakstā iekļauta kā vietas zīme un vērtīgs identitātes apliecinājums konkrētai kultūrvēsturiskai situācijai. Ēka ir daļēji pārveidota, taču kopumā glabā vēl pietiekošu informāciju par ēkas būvvēsturi, fasāžu arhitektonisko risinājumu, vēsturiskajiem būvgaldniecības izstrādājumiem, detaļām un tuvējo apkārtējo vidi.
Janču katoļu baznīca noteikta kā aizsargājama, jo ir vērtīgs pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu būvmākslas paraugs, kam ir autentisks veidols, fasāžu arhitektoniskā kompozīcija, apdare, būvdetaļas, plānojums un stilistiski atbilstošs interjers. Ēka ir Latvijas lauku ainavā ne tik bieži sastopama attiecīgā laikā būvēta kulta celtne ar savdabīgu arhitektonisko veidolu, kur izmantoti gadsimta sākuma nacionālajam romantismam raksturīgi elementi. Baznīcas apjoms ir neatņemama Zemgales ainavas sastāvdaļa un kultūrvēsturiski vērtīga ēka. Baznīcas iekārtu veido vērtīgi 17.un 18.gadsimta valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
Sarakstā iekļauti arī Asaru senkapi II, kuru arheoloģiskais materiāls ir nozīmīgs vēstures avots par Latvijas teritorijas apdzīvotību, seno latgaļu materiālo un garīgo kultūru, kā arī etnisko procesu norisi Ziemeļaustrumu Latvijas teritorijā. Objektam ir zinātniska un kultūrvēsturiska nozīme. Senkapu saglabājamās vērtības ir vietas reljefs un zemes slāņu struktūra, tai skaitā saglabājušās liecības par senajiem apbedījumiem, kā arī arheoloģiskās senlietas – kapu inventārs.
Līdz 22.janvārim Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā bija 8861 piemineklis, no tiem 5318 valsts nozīmes pieminekļi un 3543 – vietējās nozīmes pieminekļi.
