Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: mūsu cilvēkiem tērē daudz mazāk 0
Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts ievērojami mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā – Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā – 6200 eiro, secināts Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieka Alda Austera veiktajā pētījumā “Valsts budžeti Latvijā un Igaunijā: ne vienmēr mazāk nozīmē mazāk”.
Pētnieks savā darbā norādījis, ka, raugoties uz 2015.gada datiem, redzams, ka, lai arī Latvija iedzīvotāju skaita un kopprodukta ziņā ir lielāka par Igauniju, Latvijas valsts konsolidētais kopbudžets togad sasniedza deviņus miljardus eiro, bet Igaunijas – 8,1 miljardu eiro.
Savukārt, attiecinot budžeta rādītājus uz iedzīvotājiem, esot redzams, ka Latvijā uz katru iedzīvotāju tiek tērēts daudz mazāk valsts līdzekļu nekā Igaunijā. Latvijā tie ir 4500 eiro, bet Igaunijā – 6200 eiro. Disproporcija starp abām valstīm kļūst vēl ievērojamāka, ja salīdzina valsts pamatbudžetus. Piemēram, 2015.gadā Latvijas valsts pamatbudžetā bija 5,5 miljardi eiro, kamēr Igaunijas – 7 miljardi eiro.
Secināts, ka pastāv atšķirības valsts pārvaldes apakšlīmeņu budžetu veidošanā un savstarpējās proporcijās. Latvijā valsts konsolidētais kopbudžets ir lielāks nekā Igaunijā, taču valdības konsolidētais budžets, kurš aptver pamatbudžetu un speciālo budžetu, Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, jo Latvijā ir lielāki pašvaldību budžeti.
Pētnieks arī atgādinājis, ka kopš neatkarības atjaunošanas starp Latviju un Igauniju veidojusies atšķirīga ekonomiskās izaugsmes dinamika, turklāt starp abās valstīm pastāv nozīmīgas atšķirības tautsaimniecības ražīgumā un konkurētspējā.
“Latvijā ir arī daudz vājāka nodokļu iekasēšanas disciplīna nekā Igaunijā, arī ēnu ekonomikas iespaids uz ekonomiku Latvijā ir daudz lielāks. Tāpat Latvijā nodokļu sistēma ir izteikti regresīvāka nekā Igaunijā un, neskatoties uz daudz zemāku nodokļu slogu, Latvijā tā ir nedraudzīgāka ekonomiskajai izaugsmei, jo kavē jaunu darba vietu veidošanu un nodarbinātības pieaugumu,” pausts pētījumā.
Tajā arī secināts, ka Latvijā sabiedrības uzticība valdībai un citām politiskajām institūcijām ir daudz zemāka nekā Igaunijā, un, vadoties pēc novērotas korelācijas citās Eiropas Savienības valstīs, secināms, ka Latvijā zemā uzticība negatīvi ietekmē sabiedrības gatavību akceptēt augstāku nodokļu slogu.
“Hipotētiski, ja Latvija ekonomiskās attīstības ziņa būtu līdziniece Igaunijas un valdība būtu tikpat efektīva nodokļu un citu ieņēmumu ziņā, Latvijas valsts konsolidētais kopbudžets nākamajā gadā būtu mērāms 14,4 miljardu eiro apmērā tagad plānoto 10,2 miljardu eiro vietā,” norādījis pētījuma autors.
