Latvijā
Sabiedrība

Vasara ir viltus ziņu laiks. Saruna ar vēsturnieku Juri Ciganovu 12

Foto – Ieva Čīka/LETA

“Tuvojoties valsts simtgades gadam, ar vēsturi saistīto melu ziņu uzbrukumi Latvijai tikai palielināsies. Būs centieni pierādīt, ka tas, kas notika 1918. gadā, bija nenozīmīgi, nelikumīgi, ka valsti nodibinājusi “nacionālistu saujiņa”, līdz ar to Latvija gan tad bija “neizdevusies valsts”, gan arī tagad tāda ir,” brīdina vēstures doktors, Kara muzeja direktora vietnieks JURIS CIGANOVS. Šādus mērķus var mēģināt sasniegt, piemēram, attiecīgi atlasot un interpretējot kādus dokumentus vai izņemot no tiem “vajadzīgās” vietas. “Diemžēl jārēķinās, ka vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju apgūst zināšanas par vēsturi tieši no tādiem vēstījumiem,” teic Ciganovs.

Pēdējā laikā vēstures “piesitiens” viltus ziņās patiesi palielinājies. Tiesa, tur netrūkst lietu, kuras jau agrāk ne reizi vien dzirdētas.

Juris Ciganovs: Iespējams, vēstures melu ziņu šobrīd tiešām ir vairāk, taču tās bija apritē, vēl pirms mēs vispār sākām runāt par hibrīdkaru, “troļļiem”, pirms sociālie tīkli tām pavēra jaunas iespējas un mēs sākām pievērst tām lielāku uzmanību. Tā ar melu ziņu tematu atgriešanos apritē notiek ik pa laikam – te to ir vairāk, te mazāk. Kaut tās pašas “baltās zeķbikses” – “baltiešu snaiperes” Čečenijā!

Pie pēdējā laika kurioziem nāktos pieskaitīt telekanāla “Zvezda” stāstu par “Latvijas Hitleru Ulmani”…

Tas ir gadījums, par kuru NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts “Latvijas Avīzei” jau izteicies, ka katrai viltus ziņai pakaļ izskraidīt nevar. Ja cilvēks raksta tikai rakstīšanas pēc un saraksta pilnīgas muļķības, tad tur pat īsti nav ko atspēkot. Minētais Krievijas armijas telekanāla materiāls ir tieši tāds murgains sagrābstījums – Latvija tur sistemātiski tiek jaukta ar Lietuvu, minēts, ka Kārlis Ulmanis organizējis apvērsumu, lai gan Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics esot bijuši populārāki par viņu. Tas nekas, ka 1934. gadā abi jau sen kā bija miruši. Vēl tur uzstājas kaut kādi “eksperti”, “vēsturnieki” un “publicisti”, kurus pirmo reizi dzirdu.

Pret Baltiju vērstās viltus ziņas nosacīti var iedalīt tajās, kur patiešām ir acīmredzamas muļķības, un tajās, kurās vēl ir kāda loģika. Interesanti, ka pēdējo popularizēšanā un virzīšanā piedalās pat Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM). Piemēram, stāstā par nacionālajiem partizāniem – “fašistiem”.

Nu, “fašisms paceļ galvu” ir tēze, kas Krievijas ĀM vēstījumos parādās jau pārdesmit gadu. Teiksim, standarta ikgadējie paziņojumi par leģionu 16. martā, arī par 1940. gadu. Mums pat prātā nevarēja ienākt, ka Krievija varētu tā reaģēt uz deviņu minūšu informatīvu, nekaitīgu filmiņu. Kurš gan to NATO “Twitter” kontā vispār būtu pamanījis, ja Maskava nesaceltu tādu brēku!? Pēc tam noteikti daudzi cilvēki to tikai tādēļ vien apskatījās. Kaut gan, iespējams, šoreiz Krievijas reakcijai tiešām bija kāds īpašs iemesls. To mēs nevaram zināt. Ir tāda interesanta teorija, ka Krievijas propaganda un militārā agresivitāte īpaši saasinās tieši vasarās, jo Rietumos liela daļa amatpersonu tad ir atvaļinājumos un reakcija ir novēlota. Tā tas starp citu bija ar iebrukumu Gruzijā 2008. gadā un Ukrainas notikumiem 2014. gadā.

Rodas jautājums: cik lielā mērā tādām apsūdzībām tic cilvēki ārpus Krievijas? Vai Krievijas ĀM oficiālā pārstāve tiešām uzskata, ka viņas aicinājumus “starptautiskajai sabiedrībai” vērsties pret “fašisma slavināšanu” Baltijas valstīs kāds uztvers nopietni?

Es domāju, tā ir vēršanās pie krievvalodīgās sabiedrības daļas ārpus Krievijas teritorijas, pie krievu diasporām, piemēram, arī Vācijā, ASV. Ir taču zināms, ka šīs diasporas lielākoties turpina dzīvot Krievijas informatīvajā telpā. Tas ir aicinājums viņiem. Nav noslēpums, ka daudzi Latvijā dzīvojošie krievi nav neko dzirdējuši par “oligarhu sarunām”, bet zina, ka latvieši ir “fašisti”. Viņi taču skatās ne jau LTV! Un tā viens tāds paziņojums, divi, trīs…

2014. gada pavasarī, kad sākās karš Doņeckā, es tieši biju Maskavā. Laiks bija auksts. Skatījāmies televizoru. Tur pa dažādiem kanāliem ik pa brīdim pārraidīja ziņu blokus par briesmīgo dzīvi Ukrainā, tajā skaitā Krimā pirms pievienošanas Krievijai. Klāstīja, ka, Ukrainas sastāvā esot, tur nav maksājuši pensijas, ka bijis bezdarbs, ka ugunsdzēsējiem nav bijis tehnikas, bet līdz ar pievienošanu Krievijai viss mainījies un pensionāri pensiju saņēmuši. Bija pat tāda “pērle”: “Beidzot Melnajā jūrā šogad varēs peldēties!”

Ja dienā tā vairākas reizes pa pusstundai, tad kādam cilvēkam tiešām vienubrīd var sākt šķist, ka pirms Krimas pievienošanas nevarēja jūrā peldēties. Kaut kā šīs ziņas ietekmē ļaužu prātus arī pie mums. Īpaši tur, kur tādām trūkst alternatīvas. Arī starp latviešiem atradīsies ne mazums tādu, kas nezinās neko par žurnāla “Ir” publikācijām, toties dzīvo stereotipos, ka “valdībā visi zagļi”. Un, ja viņiem melu ziņas pasniedz komplektā ar “valdība nerūpējas par tautas labklājību”, tad… Savukārt uz krievvalodīgo auditoriju Bolderājā vai Daugavpilī var iedarboties ar ziņām, ka viss, ko Latvijas valdība dara aizsardzības jomā, kaut kādā veidā ir vērsts pret vietējiem krieviem. Līdz ar to, es uzskatu, Krievijas melu ziņas iedzīvotāju noskaņojumu Latvijā tomēr ietekmē.

Un tas nekas, ka viltus ziņu tematika kādā brīdī sāk “iet pa apli”, līdzināties farsam?

Tas vienmēr būs atkarīgs no sabiedrības izglītotības un inteliģences līmeņa. Melu ziņas ir domātas mazizglītotai pamatmasai. Vienmēr būs tādi, kas lasīs tikai ziņu virsrakstus. Visu laiku Krievijā ir klāstīts, ka visapkārt “fašisti”. Vai tad tādēļ šī ideja tur kļūst mazāk populāra? Skaidri zinu, ka tajā vidē, kur tāda informācija apgrozās, karot ar to nav jēgas – ne “Sputņik”, ne “Zvezda” atsaukumus nemēdz publicēt. Vai uz to jāreaģē mums? Uz visu, protams, ne, taču kādai reaģēšanas, atspēkošanas politikai jābūt.

Saistītie raksti

Savādi, bet Krievijas masu informācijas līdzekļos nesen bijusi arī informācija par “fašistiem” pat Baltkrievijā…

Jā, esmu ko tādu lasījis. Tāpēc jau Baltkrievijas valdības aprindās runā, ka Krievija varētu mēģināt Baltkrievijā organizēt ko līdzīgu Ukrainas scenārijam. Mācības “Zapad” septembrī pie viņiem notiks, milzīgs Krievijas karaspēka kontingents tur būs. Karavīri jau pēc tam var arī neaiziet… Tā, starp citu, ir vēl viena likumsakarība, ka viltus ziņu skaits palielinās, ja kādas militārās mācības vai aktivitātes notiek NATO pusē. Pēc NATO aviācijas bāzes izveides Zokņos, Lietuvā, sāka cirkulēt ziņas, ka visas Lietuvas prostitūtas turp dodoties, jo citu neko jau tie NATO karavīri nedarot, kā vien kaujoties, dzerot un… Atcerēsimies stāstus par “izvarotajām” un “piekautajiem”, kādi cirkulēja, kad Baltijā sāka ierasties rietumvalstu kontingenti. Taču šie stāsti tā īsti tautā neizgāja, jo tiem nebija pamata un tos varēja viegli atspēkot. Iespējams, kāds to ievēroja un nodomāja: labi, tad strādāsim citā virzienā. Bet, protams, vislabāk tādiem mērķiem noder paši latvieši, kas sociālajos tīklos stāsta par “NATO tankiem”, kas slēpjas krūmos pie mājas un neļauj vakarā uzpīpēt.

LA.lv