×
Mobilā versija
Brīdinājums +18.5°C
Ilvija, Marlēna, Ziedone
Ceturtdiena, 24. maijs, 2018
25. aprīlis, 2018
Drukāt

Vecie biznesa modeļi vairs neder: vietējie ar bažām gaida “Lidl” un “IKEA” (6)

Foto - BNS/LETAFoto - BNS/LETA

Interneta veikali un zemo cenu līderi mūsdienās kļūst arvien populārāki, tādēļ apdraudēti jūtas mazumtirgotāji un vietējie ražotāji, kas nespēj konkurēt ar šiem “milžiem”. Zināmas bažas tiem rada tādu veikalu, kā, piemēram, “IKEA” un “Lidl” popularitātes pieaugums, mākslīgais intelekts un robotizācija, kas spēj apmierināt visas pircēja vēlmes. Kas mazajiem tirgotājiem būtu jādara, lai spētu izdzīvot šajos konkurences apstākļos?

“Līdz kaulam” jāiepazīst savs klients

Lai sniegtu atbildes uz šo un citiem jautājumiem, šodien Rīgas brīvostā viesojās mārketinga eksperts, pircēju un patērētāju uzvedības pētnieks Kens Hjūzs no Īrijas, kurš guvis starptautisku pieredzi, strādājot ar pasaulē zināmiem zīmoliem. Mazumtirdzniecības digitālās stratēģijas darbnīcā “Retail Rewired” viņš interesentus iepazīstināja ar to, kā uzņēmējiem radīt savu tēlu digitālajā vidē un kļūt pamanāmākiem, raisīt uzticību saviem klientiem un novērst viņu uzmanību no viedtālruņiem, kuru dēļ klienti pie kases vairs neveic spontānus pirkumus.

Mazumtirdzniecības nozare visā pasaulē, Eiropā un arī Latvijā šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Tirdzniecība arvien vairāk noris internetā, ierastie un iedarbīgie mārketinga rīki, piemēram, cenu atlaides vairs nesniedz gaidīto efektu. Arī zemo cenu līderu – veikalu “Lidl” un “IKEA” ienākšanu Latvijas tirgū, ko ar bažām gaida vietējie mazumtirgotāji un ražotāji, visticamāk, pamatīgi satricinās vietējo tirgu, tādēļ mazajiem tirgotājiem nepieciešams manīt savus darbības principus, lai spētu izdzīvot šajos konkurences apstākļos. “Cilvēki arvien biežāk izvēlas iepirkties internetā, tādēļ samazinās pircējus skaits fiziskajās tirdzniecības vietās un veikalos, kā arī pēdējos gados ir krasi mainījušās patērētāju vērtības un ieradumi,” “LA” norāda projekta “Gaide Media” vadītāja Gunita Gaide. “Turpmāk, lai mazumtirgotājs jaunajā situācijā varētu veiksmīgi attīstīties, ir jāizmanto pavisam citas biznesa stratēģijas. Ir jābūt elastīgam, precīzi jāzina, kur atrodas pircējs gan fiziskajā, gan digitālajā telpā. Tāpat ir jāpārzina sava patērētāja vēlmes, ieradumi un nepieciešamības, jāatbild šim pieprasījumam gan ar produktu, gan zīmolu.”

Jāpielāgojas mūsdienu laikmeta prasībām

Mākslīgais intelekts un koplietošanas ekonomika tuvākajā nākotnē izmainīs pamatus uz kā ir būvēta mums labi zināmā un pierastā patērētāju ekonomika. Ierastie mārketinga triki jau šobrīd vairs nestrādā, tāpēc ka cilvēki pie kases vairs neveic spontānus pirkumus, jo ir iegrimuši savos viedtālruņos. Kens Hjūzs šajā situācijā piedāvā izmantot zelta resursu jeb pircēju maņas– smaržu, garšu, redzi, tausti. Ieinteresēt un uzrunāt savu klientu īpašā, individuālā veidā, kas atbilst viņa vēlmēm, vecumam un dzīves izpratnei. “Jābūt diezgan trakam, lai domātu, ka nākotnē varēs darboties tieši tā, kā tas darīts līdz šim,” tiešs savos izteikumos bija K. Hjūzs. “Vecie biznesa modeļi neatver jaunas durvis, jo izmaiņas ir ārkārtīgi straujas. Jābūvē jauni modeļi, pielāgojoties mūsdienu laikmeta prasībām un arī īpatnībām.”

“Mūsu pircēji ir ļoti izglītoti, tādēļ ir arī gana prasīgi. Vēlas labu cenu, kvalitatīvu produktu un arī pietiekami lielu sortimentu,” ar mazumtirdzniecības tendencēm Latvijā iepazīstināja “Nielsen Latvia” mazumtirdzniecības klientu apkalpošanas nodaļas vecākā speciāliste Anda Daliņa. Apkopotās tendences liecina, ka viena no galvenajām mūsu vēlmēm ir visu nepieciešamu nopirkt vienā veikalā. Latviešiem patīk arī izmēģināt jaunus produktus, iegādāties svaigu pārtiku – gaļu, zivis, dārzeņus un augļus. Esam diezgan veselīgi un iecienījuši bioloģiski audzētus produktus.

Izmaiņas un inovācijas ir pamats visam

K. Hjūzs dabnīcas laikā akcentēja trīs būtiskākās atziņas. Pirmkārt, ne produkti, ne zīmoli, ne veikals, bet gan pircējs mūsdienās ir visa centrā. Tādēļ tirgotājiem galvenokārt ir jāapmierina savus klientus, apkalpojot tādā veidā, kādā viņi to pieprasa. Otrkārt, jaunievedumiem jeb inovācijām jākļūst par pamatu tam, kā pārdzīvot izmaiņas tradicionālajā un modernajā mazumtirdzniecībā. Uzņēmējiem jāiemācās būt ātriem un elastīgiem, lai reaģētu uz izmaiņām patērētāju uzvedībā un jaunajās tehnoloģijās. Un, treškārt – tirdzniecība un pircēji ir kļuvuši dinamiski un vairs nav prognozējami. Lai izdzīvotu nākotnē, arī pēc 2020. gada, ražotājiem un tirgotājiem ir jāpārskata sava biznesa stratēģija, patērētājam atvēlot galveno lomu.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Vietējie???? Kurš ir vietējais? Rimi, Maxima? Jā, Top, kurā cenas ir salīdzinoši augstas, salīdzinājumā ar iepirkuma cenām. Ja kāds šaubās, ka Lidl cenas nebūs zemas, jo PVN LV ir augstāks, kā Lietuvā vai Polijā, tad tas nav rādītājs, kura dēļ “vietējos” veikalos ir augstas cenas. Peļņas “nodoklis” šajos “vietējos” veikalos ir uzlikts vismaz 100% apmēros. To nedara Lidl. Arī iepirkumus neveic ar 5 starpnieku palīdzību. Tā kā gaidiet pārsteigumus, kas liks vienkārši nodrebēt vietējiem “biznesmeņiem”. Arī kvalitātes ziņā.

  3. Nu ja tagad ārzemnieki aiztaisīs tas rīklēs kuras vairākus gadus ir aplaupījuši paši savus iedzīvotajās, lai tagad paši cieš!

  4. Viss jau atkarajas no nepamatoti,nekaunigi lielajam cenam Rimi, Maxima tiklos.Ir vajadziga konkurence,jo strada vini ar daudzmiljonu pelnu,uz iedzivotaju rekina.Sodien pardevejs var uzlikt precei jebkuru cenu,un kast tautu cik patik.

  5. ikea vispār ir suds Atbildēt

    piedavajumsprotams funkcionāls un kvalitativs bet salidzinoši tomer dārgs. lidl bus lēti pirmos mēnešus, nu varbut pusgadu un tad cenas paliks superneto lōmenī, kas viš ari ir tik ar saviem citiem piegādātājiem. tā ka pireju ceribas uz nez kādu cenu paradizi ir pilnigi nepamatotas

  6. kas tad ir tie vecie biznesa modeļi? Uzlikt visam kosmisku uzcenojumu?
    Ha! Tādā ziņā Ikea un Lidl tiešām ieviesīs korekcijas

Draugiem Facebook Twitter Google+