Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
7. janvāris, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Politiķiem būs jārēķinās ar vidējo latviešu noskaņojumu (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Kādā no savām intervijām pagājušā gada sākumā akadēmiķis Jānis Stradiņš atzina, ka neviens cits Latvijas valstsvīrs kā Kārlis Ulmanis nav tik lielā mērā atbildis vidējā latvieša mentalitātei. Tāda vidējo latviešu slāņa atzīšana ar savdabīgu mentalitāti, uzskatiem un ideāliem izskaidro, ka zināma, iespējams, liela daļa latviešu atzinuši, ka “Ulmaņa labo laiku” pastāvēšana nav vis kaut kādu Kārļa Ulmaņa laiku “melu laboratoriju” izgudrojums, bet zināmu latviešu slāņu izjūtu, pārdzīvojumu un pārliecības sekas. Kam bija nepārvērtējami liela nozīme tiem pašiem Ulmaņa laikiem sekojošo krievu padomju un vācu fašistu okupāciju pārdzīvošanai un pārvarēšanai. Jāuzsver, ka šis ir tieši vidējā latvieša nopelns, jo liela daļa inteliģences bija spiesta bēgt prom no padomju okupācijas vai daļa, apstākļu spiesta, sadarbojās ar to (par ko starp citām atmiņu grāmatām spilgti vēsta arī nupat iegādājamā Ugas Skulmes “Atmiņu grāmata”). Uzsvēršu, ka vidējā latvieša liels patriotisks nopelns ir latviešu Dziesmu svētku tradīciju izdzīvošana līdz mūsu dienām.

Ielūkojoties vēstures kalendārā, redzam, ka šogad vēl labu laiku pirms Pirmā pasaules kara sākuma simtgades (Vilhelma II Vācija Nikolaja II Krievijai karu pieteica 1914. gada 1. augustā), paies 80 gadi kopš 1934. gada 15. maija, kad toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis grozīja valsts pārvaldi (prezidenta Zatlera reiz lietots apzīmējums) jeb iesāka t. s. Ulmaņa laikus.

Man gan nešķiet, ka šis ir gluži pareizs apzīmējums, jo no pavisam 19 Latvijas valdībām, kas vadīja valsti, astoņu valdību (Ministru kabinetu) priekšgalā bija K. Ulmanis – sākot jau ar pašu pirmo, Latvijas pagaidu valdību. Un arī – pēdējo.

Kas sakāms par iepriekšminētajiem Ulmaņa laikiem, tad tos acīmredzot var pieņemt par vidējo latviešu atzītiem labiem laikiem, un šādu latviešu bijis diezgan daudz, ja ne vairākumā. Gluži loģiski būtu, ja arī mūsdienu (modernie) pētnieki bez aizspriedumiem paraudzītos, kas īsti bija šie vidējie latvieši, ko pārstāvēja tolaik un ko tie joprojām pārstāv mūsdienu Latvijā. Vai arī ar viņiem nebūtu jārēķinās? Pat mūsdienīgais politologs I. Ijabs šajās dienās atzīst, ka “daudzi no prezidenta [Bērziņa. – V. K.] spriedumiem, kas tā tracina daļu inteliģences, patiesībā ir visai tuvi vidējā latvieša veselajam saprātam…”.

Redz, arī doktors Ijabs ir pamanījis vidējo latviešu klātbūtni (ko uzsvēra jau J. Stradiņš) un uzskatu zināmu sakritību ar prezidenta A. Bērziņa uzskatiem, kas prezidenta ietekmi un viņa personīgo popularitāti palielina. Apstākļos, kad valdības un Saeimas darbību kritizē gluži kā pirms K. Ulmaņa “prezidentālās pārvaldes” ieviešanas pirms astoņdesmit gadiem. Pērn kādā intervijā pazīstamā vēsturniece profesore un doktore I. Kreituse izteica pieņēmumu, ka K. Ulmanis būtu saņēmis tautas referenduma atbalstu varas pārņemšanā, ja tādu būtu vēlējies saņemt. Tas nu ir jautājums profesionālajiem vēsturniekiem, bet ne jau mūsdienu melu laboratorijām.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. Nu par to vēl zinātnieki strīdas, VAI politiķi GRIBĒS rēķināties ar vidējā latvieša noskaņojumu??! Drīzāk NĒ!!! Sagaidīs ar KVĒLIEM SAUKĻIEM 12. SAEIMAS vēlēšanas un TIEŠĀM DZIEDĀS SLAVAS DZIESMAS TREŠAJĀ OKTĀVĀ, SASOLĪS PASAULES BRĪNUMUS pēc viņu vērtējuma DUMJAJAI tautai UN ATKAL VISU AR BURVJA MĀJIENU AIZMIRSĪS JAU NĀKAMĀS DIENAS RĪTĀ…No dziedāšanas 3.oktāvā nolaidīsies līdz pirmai un VISS OKEI!? Tiks rullēts tādā pat garā tālāk!?

  2. TVNET komentārus par krieviem Latvijā cenzē.Tas kantoris neļauj patiesību rakstīt par okupācijas sekām.Nebrīnieties,ja tajā parādās: “Atvainojiet, iespēja komentēt Jums ir liegta.”Postpadomju kantoris?Tur iespējams ievietot tikai skolnieku bērnišķīgās jēlības.K.Ulmaņa “režīms”ir padomju garā audzinātajiem prātam neaizsniedzama labklājības zeme.
    Tavs komentārs par rakstu:
    Lietotāja vārds
    TVNET

  3. Pirms vēlēšanām Atbildēt

    Politiķiem nāksies tomēr rēķināties arī ar vidējā latviešu pensionāra noskaņojumu.Atcerēties,ka minimālā alga tiek paaugstināta jau kuro reizi! Tikai ne minimālā pensija! Un jāsāk domāt arī par kaut kādiem “citiem mērķiem” novirzītā sociālā budžeta miljarda atpakaļvirzīšanu!

  4. Jauki, ka Krustiņtēvs zin visu par to vidējo latvieti. Bet varbūt tas ir tas kas pūlas iegūt Ušakova labvēlību?Vai varbūt tie no nepublicējamiem čekas maisiem? Tā Ulmaņlaika inteliģence uz kuras patriotismu Ulmanis cerēja jau pati pirmā pārdevās un pat ne par 30 grašiem. Ko tad Jūs pieskaitiet tam vidējam latvietim?
    Ja jau pat Stradiņš atļāvās Ulmaņa devumu atzīt kā mazvētīgu un inteliģencei nederīgu, tad tāds vidējais latvietis šodien laikam jāmeklē starp bomžiem.

    • “Tas nu ir jautājums profesionālajiem vēsturniekiem, ……” – Kāpēc advokāti, agronomi u.c. veikalnieki nevēlējās uzticēt tam vidējam latvietim Latvijas prezidenta ievēlēšanu jau 1920-os gados, kad izdzirdēja Raiņa teikto:”….mēs trimdinieki, atgriezdamies Latvijā, gribējām to atrast brīvu, mēs viņu neatradām, tomēr mēs neesam atmetuši cerību, ka mēs viņu uzbūvēsim.”

  5. Autora teksti par A. Bērziņa jebkādu līdzību ar K. Ulmani ir diezgan dīvaini.
    Var jau dabiski salīdzināt jebko, bet nu līdzības starp abiem nav nekādas.
    Lūk, starp Kirhenšteinu un Bērziņu jau varētu atrast daudz vairāk paralēļu. Ar to Bērziņš atrastu ātrāk kopīgu valodu nekā ar K.Ulmani.

  6. vidējā latvieša veselais saprāts nespēj pieņemt IIN samazināšanu Latvijā politiķiem-uzņēmējiem un pārējiem miljonāriem,Karginu un Zaharjevu ieskaitot,uz GMI un ģimenes valsts pabalsta rēķina,21% PVN kā alkoholam un cigaretēm,tā arī maizei un pienam!

  7. Man kaut kā negribētos dzīvē sastapt te minēto “vidējo latvieti” :))
    Acīmredzot, viņa pārliecībai un viennozīmīgajam vēstures vērtējumam nevajag vairs nekādus argumentus – viņam viss jau ir skaidrs, ja reiz V.Krustiņš par viņa pārliecību tik skaidri raksta un tik daudz ko zin. Un pat Ilga Kreituse (bijusī Ilga Gore) zina, par ko viņš balsotu referendumā.

  8. tagad saimnieks bērnus vispār nedrīkst nodarbināt,jo tūlīt tiek sodīts par bērnu tiesību pārkāpumu un lai sieva drīkstētu slaukt govi,ar viņu ir jānoslēdz darba līgums un jāsamaksā visi nodokļi.Nemaz jau nerunāsim par kartupeļu rakšanas talku vai kaut ko līdzīgu.

  9. Tā jau labs raksts.Tikai nepiekrītu Bērziņa glorificēšanai ar vidējā latvieša ideāliem.Man viņš liekas pretīgs.Bet varbūt es piederu autora uzsvētajai inteliģencei?

  10. “Sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet – nebūs Latvijas, nebūs arī jūs!” – Jānis Čakste

  11. Varbūt tad pie valsts stūres netika marsieši, puķkopju un buldozeristi. Varbūt arī bija, bet bez lielās teikšanas. Tad arī augstakajos amatos nevēlēja zoodārzos un nelika lielākos kretīnus…

  12. K. Ulmaņa laikos vidējais latvietis bija lauku mājas saimnieks,ģimenes galva ar prāvu bērnu pulciņu,kam mācīja darba tikumu.Kas tagad ir vidējais latvietis grūti noformulēt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+