Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki vēstures griežos. FAKTI. SKAITĻI

Foto: LETAFoto: LETA

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēstures aizsākums saistās ar 1866. gada 18. jūliju, kad Praulienas pagasta “Mācītājmuižā” notika pirmie bērnu dziedāšanas svētki. Kopš 2003. gada svētki ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu klasē. Lūk, īss ieskats to vēsturē, ko ilustrējām, ar, mūsuprāt, laiku raksturojošiem citātiem no preses un amatpersonu runām.

1960. gads. Padomju Latvijas Skolu jaunatnes 
1. dziesmu un deju svētki

Piedalās 9739 dalībnieki – 8539 dziedātāji no 178 skolām un 1200 dejotāji. “Vakar kultūras un atpūtas parka Lielajā estrādē notika svētku Nobeiguma koncerts. Likās, ka skanēja ne tikai Mežaparka priedes vien, kad skolēnu apvienotie kori dziedāja S. Tuļikova “Dzimtene mana mīļotā”. (“Rīgas Balss”, 1960. g. 27. jūnijā)

1967. gads. Padomju Latvijas Skolu jaunatnes 
2. dziesmu un deju svētki

Piedalās 18 496 dalībnieki. “Šie svētki ir plašākais Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas 50 gadu jubilejai veltītais mākslinieciskās pašdarbības festivāla pasākums mūsu republikā,” Andrejs Elvihs, LPSR izglītības ministrs.

1972. gads. Padomju Latvijas Skolu jaunatnes 
3. dziesmu un deju svētki

Piedalās 17 000 dalībnieku, pirmoreiz – arī skolu sarīkojumu deju kolektīvi. Notiek svētku gājiens. Kopējais virsdiriģentu un virsvadītāju skaits – 19 – kā lielajos svētkos. Dzidra Rubene, Madonas 1. vidusskolas deju kolektīva vadītāja: “Vēlamies, lai šovasar padomju valsts 50. gadadienai veltītie svētki Rīgā būtu ļoti skaisti.”

1979. gads. Padomju Latvijas Skolu jaunatnes 
4. dziesmu un deju svētki

Piedalās 18 500 dalībnieku – arī 320 bērnudārzu audzēkņi krustmātes Lienītes – Lienes Lūses – vadībā. Pirmais suverēnais pūtēju orķestru koncerts uz Mežaparka lielās estrādes. “Tradicionālajā dziesmu karā cīņa bija sīva un rādīja, ka koru mākslinieciskais līmenis kopš iepriekšējiem svētkiem krietni cēlies.” (“Rīgas Balss” 1979. g. 30. jūnijā)

1984. gads. Padomju Latvijas Skolu jaunatnes 
5. dziesmu un deju svētki

Piedalās 19 000 dalībnieku. Dalībniekiem tie ir lielas izturības un kopības svētki, jo gandrīz nepārtraukti līst. “Svētku virsvadītājs Jānis Erenštreits: “Dziedāt ir viegli. Tā jau ir misija.” (“Padomju Jaunatne”, 1984. g. 30. jūnijs)

1989. gads. 6. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu 
un deju svētki

Piedalās 20 000 dalībnieku. Trešās atmodas rītausmas svētki. Tiek uzvilkts sarkanbaltsarkanais karogs, L. Vīgners diriģē kopkori, kas dzied ilgus gadus aizliegto Latvijas valsts himnu. Pirmo reizi notiek apvienoto pūtēju orķestru koncerts. “Koncerta beigu daļā – Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, Imanta Kalniņa “Ceļš uz mājām”, dziedājumi no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis”.” (“Padomju Jaunatne”, 1989. gada 4. jūlijā)

1995. gads. 7. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu 
un deju svētki

Piedalās 30 000 dalībnieku. Ir mainījies to nosaukums un simboli, par kuriem kļūst gailis, Sprīdītis, Lutausis. Piedalās lauku kapelas, koklētāju ansambļi, folkloras kopas. Pirmo reizi ar vienotu sižetu izveidots deju lieluzvedums. “Slinkum, slinkum, laid mani vaļā! Mākslinieks Valdis Celms pie Dailes teātra visus gaidīja ar lielu slinkuma maisu, lai tur saliktu Latvijas bērnu negribēšanu. Visnaskākie slinkuma mānītāji bija folkloras ansambļu dalībnieki.” (“NRA”, 1995. gada 1. jūlijā)

2000. gads. 8. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu 
un deju svētki

Piedalās 30 000 dalībnieku. Notiek vērienīga svētku atklāšana 11. novembra krastmalā, Dailes teātrī deju koncertuzvedums “Burvju ota”, plaša mākslas izstāde Kongresu namā, Baltijas jūras valstu jaunatnes festivāls, mūsdienu modes deju koncerts un mazo mūzikas kolektīvu koncerts Kongresu namā, piemiņas pasākumi. Svētku goda priekšsēdētāja, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: “Būtiskākais ir pašu jauniešu prieks par iespēju piedalīties, sevi pierādīt un kopā būt.”

2005. gads. 9. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu 
un deju svētki

Piedalās 35 013 dalībnieki. Jaunais svētkos: garīgās mūzikas koncerts Doma dārzā, bērnu simfoniskā orķestra koncerts, pūtēju orķestru defilē programma pie Brīvības pieminekļa, Amatu diena un Mākslu (mūzikas, teātra un vizuālā māksla) diena Doma laukumā, folkloras kopu svētki Dainu kalnā. Ulvis Mētra, 5 gadi, dejo Jelgavas deju kolektīvā “Ieviņa”: “Dziesmu svētkos patīk, jo te ir interesanti, var kārtīgi izdejoties un izlēkāties.” (“LA”, 2005. g. 30. jūnijā)

2010. gads. 10. Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu 
un deju svētki

Piedalās 30 975 dalībnieki. Pirmo reizi Dziesmu un deju svētku procesa vēsturē šie svētki iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā. Elīza Lasmane, 16 gadi, Rīgas 2. vidusskolas meiteņu koris: “Visa Latvija šajos svētkos apvienojas un dara kaut ko kopā, un tas pierāda tautas spēku.” (“LA”, 2010. gada 6. jūlijā)

Pievienot komentāru

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (2)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+