Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Aldis, Alfons, Aldris
Trešdiena, 22. novembris, 2017
7. novembris, 2017
Drukāt

Māris Antonevičs: Viltus ziņas, informācijas burbuļi un ne tikai (22)

Foto - Edijs Pālens/LETAFoto - Edijs Pālens/LETA

Jānis Jurkāns

Par gada vārdu angļu valodā šogad esot izvēlēts izteiciens “viltus ziņas” (“fake news”), ziņo britu laikraksts “The Guardian”. Tādu izvēli izdarījuši izdevuma “Collins Dictionary” veidotāji (te gan jāpiebilst, ka viņi nav vienīgie, kas ar to nodarbojas, un, piemēram, “Oxford Dictionaries” pērn par gada vārdu bija izvēlējusies “pēcpatiesību” (“post-truth”), taču laikmeta garu, protams, raksturo gan viens, gan otrs). “Collins Dictionary” aprēķinājuši, ka termina “viltus ziņas” lietošana kopš pagājušā gada ir palielinājusies par 365%. Daļēji, protams, pateicoties ASV prezidentam Donaldam Trampam, jo viņa retorikā tas parādās ļoti bieži – Tramps par “viltus ziņām” saucis gandrīz visas sev nepatīkamās ziņas, un tādu amerikāņu medijos nav bijis maz. Bet droši vien arī bez Trampa “viltus ziņas” būtu starp galvenajām pretendentēm uz galveno titulu. Vārdnīca sniedz arī savu definīciju šim bieži lietotajam terminam: viltus ziņas – nepatiesa, bieži sensacionāla informācija, kas tiek pasniegta kā ziņa. Īsi un vienkārši, lai gan patiesībā te var runāt par dažādiem slāņiem.

“Latvijas Avīzes” lasītāji noteikti ievērojuši mūsu pastāvīgo rubriku “Atmaskots”, kur ik pa laikam rakstām par dažādām (pārsvarā Krievijas mediju) viltus ziņām, kas tieši vai netieši attiecas uz Latviju. Vienlaikus jāatzīst, ka šī rubrika varētu būt plašāka, ja tajā apskatītu ne vien melus, kas pasniegti ziņas veidā, bet arī citas – izsmalcinātākas – metodes, kā nogādāt sagrozītu informatīvo vēstījumu līdz auditorijai. Piemēram, man šķiet, ka viena no lielākajām mūsdienu manipulācijām ir rakstiņi, kurus varētu saukt par “viedokļziņām”. It kā nekas neierasts mediju vidē, un šo žanru bieži (bez sliktiem nolūkiem) izmanto arī Latvijas lielākā ziņu aģentūra. Patiesībā jau pats apzīmējums rāda, ka gluži labi tas tomēr nav, jo sajaukti divi žanri, kurus vismaz agrāk labas žurnālistikas manieres prasīja nodalīt – viedokļus un ziņas. Šie rakstiņi patiesībā ir vienas personas viedoklis, visbiežāk – intervijas pārstāsts ar dažiem spilgtākiem citātiem. Mediju kritiķi to dažreiz apsaukā par “slinko žurnālistiku”, taču varētu arī teikt, ka tā piemērojas slinkam (vai varbūt nevaļīgam) patērētājam, kuram nav laika lasīt garu interviju un viņam pieņemamāks ir īss apskats. Problēma sākas, kad šis vienpusējais viedoklis tiek pasniegts tālāk kā fakts.

Nupat vairākās Krievijas interneta vietnēs parādījās “ziņas”, no kuru virsrakstiem rodas iespaids, ka Latvija plāno atteikties no sankcijām un atzīt Krimu kā Krievijas sastāvdaļu. Lūk, piemēram, šādā formā “Krima jūsu! Latvija signalizē Maskavai, ka cieš no Krievijas atbildes sankcijām” (“Крым – ваш: Латвия сигнализирует Москве, что страдает от ответных российских санкций”). Meli? It kā… Lasot tekstu, atklājas, ka visi šie “grandiozie” secinājumi izvilkti no vienas intervijas, kuru Krievijas laikrakstam “Izvestija” sniedzis bijušais Tautas saskaņas partijas vadītājs Jānis Jurkāns. Mēs, protams, labi zinām, ka Latvijā Jurkāns jau sen kļuvis par politisko margināli, pēc kura padomiem vai cita veida palīdzības neilgojas pat viņa bijušie kolēģi “Saskaņas” partijā. Arī pats Jurkāns samierinājies ar tāda neapmierināta prokrieviska burkšķētāja lomu, un šķiet pat sapratis, ka šāds tēls var dot kaut kādu labumu. Lūk, nupat viņš bija uzaicināts uz Krievijā ietekmīgo “Valdaja forumu”, kur ir iespēja sēdēt dažu desmitu metru attālumā no Vladimira Putina. Par reputāciju Latvijā Jurkāns vairs neuztraucas, un TV3 raidījumam “Nekā personīga” saka: “Jūs varat zīmēt mani, kā gribat. Es esmu zīmēts, mālēts, krāsots un pārkrāsots. Man tas galvassāpes nedara.” Arī mums galvassāpes no Jurkāna izteikumiem nerodas, un viņam ir tiesības izteikt savu viedokli visiem, kas to gatavi klausīties. Slikti ir tas, ka šie izteikumi vēlāk tiek pārtaisīti par ziņām un pasniegti kā teju vai oficiāla Latvijas pozīcija un kaut kas ļoti ietekmīgs. Forma, kā tas tiek darīts, pietuvina šos mediju materiālus viltus ziņām, lai gan izplatītāji, protams, teiktu, ka nav neko melojuši – Jurkāns taču tā teicis.

Runājot par viltus ziņām un informācijas izplatīšanos, būtu vērts ievērot vēl kādu vārdu no “Collins Dictionary” nominācijām, kas gan nav tik pazīstams kā “viltus ziņām”. Tas ir “echo chamber”, kuru latviski biežāk apzīmē kā “informācijas burbuli”. “Echo chamber” (atbalss kamera) ir specifisks jēdziens ierīcei, kuru izmanto akustiskiem mērījumiem, taču mūsdienās tas biežāk tiek lietots, runājot par informācijas vidi. Proti, cilvēki dzīvo “burbulī”, kur viņus pārsvarā sasniedz tikai noteikta satura un politiskās ievirzes informācija un rada iespaidu, ka tieši tā arī izskatās pasaule. To īpaši veicina sociālo tīklu popularitāte, kur cilvēki paši var izvēlēties, kam sekot, ko lasīt utt. Tieši šāda vide ir īpaši pateicīga gan manipulatīvām viedokļziņām, gan viltus ziņām.

Pievienot komentāru

Komentāri (22)

  1. Pašiem neapnīk cūkoties?

  2. Jānis Jurkāns – viens no gudrākajiem cilvēkiem šajā valstī! Visu cieņu!

    • Ļjusja,ja tavs Jurkans būtu gudrs,pat ne gudrākais,tad ta’ču viņš tādā paša apgānītā valstī nedzīvotu.Gudrs šis ir tikai priekš tādas aitas kā tu un Krievijas FSB/VDK/ lai nogānītu valsti kurā pats ļooti labi dzīvo un uz kurieni mūk viņa drauga Putina čeļadz.Kad šis kā ministrs aizbrauca uz ASV, turienes latvieši viņu pārkoda uzreiz,ka VDK maitasputns.

  3. mūdzis regionālis Atbildēt

    Šī atklāsme par minēto kremļa draugu jau ir ar krietnu bārdeli. Savu viedokli Saskaņas bijušais līderis izteica RīgaTV-24.Spilgtākais ,kas prasās lai atgādinātu man likās tas,ka mums, latviešiem ir jāpalīdz Krievijai, lai tā nenonāk tādā trūkumā un badā,ka sāk apdraudēt Baltijas kaimiņus.

  4. Jurkāns nesen paziņoja ka no latvijas 8 miljadu eiro lielā budžeta tiek nozagts pa 3,5 miljardi,tas neesot Jurkāna izdomājums, bet ārzemju ekspertu vērtējums.
    Vai arī tā ir viltus ziņa?
    Patreizējie varturi var atrunāties ka šī summa ir neracionāli izlietotu budžeta nauda vai par meliem,kam vajag pierādījumus u.t.t.

    • Es tiešām gribētu redzēt,to “ārzemju ekspertu vērtējumu”.
      Vai mazcienītais “vērotājs”nevarētu norādīt atsauci?

      • Anakonda, Vērotājam taisnība. Eiropas Komisijas korupcijas īpatsvara tautsaimniecībā ziņojums par 2016.gadu. Publiski pieejams. Arī apspriests publiski ne vienā vien Eiropas institūcijā un augstskolās. Par Latviju ‘labāka’ vien ir Rumānija. Lasiet, Anakonda, un domājiet!

  5. Lai dzīvo L.A.!

  6. Te nu saradušies Jurkana troļļi,kuri paši nav pat izlasījuši viņa melu interviju,jebšu paši ir līdzvērtīgi meļi un valsts nogānītāji.Jurkāns nav bijušais,bet gan esošais superstučītājs.Nez vai pašam arī slikti dzīvot Latvijā,kur Putins par tādu mutes palaišanu noliktu fiksi pie vietas kā Hadarkovski.

  7. Jurkāns pareizi saka. Nav nemaz jāskatās uz krievu presi. Kā mūsu žurnālisti iemanījušies izņemt no konteksta, sagrozīt!

  8. Ccieņu Jurkāna viedoklim!

  9. Jurkāns malacis – nebaidās paust savu atšķirīgo viedokli.

  10. Marasms esot viltīgs – tas varot izpausties arī kā nedziedāšana varasvīriem pa spalvai…

  11. Nu,ja tik ļoti gribas rakstīt komentārus,tad taču vajag saņemties un izlasīt Antoneviča rakstu.Runa nav par Jurkāna “viltus ziņām'”bet gan par to,kā viņa paustais viedoklis krievu avīzei tiek padarīts par viltus ziņu,itin kā latvija būtu atzinusi Krimas okupāciju u.t.t.Jurkāns taču var izpausties gan Krievijā,gan Latvijā,kā vien vēlas,jo viņš jau sen nav Nekas.Tas,kas tiek daudzināts Krievijā kā Latvijas pozīcija,ir tikai Jurkāna personīgais viedoklis.Autors nekur nemin,ka Jurkāns būtu paudis viltus ziņas vai melīgus izteikumus.Lai taču Jurkāns runā,ko domā,bet,ja grib uzdoties par Latvijas patriotu,tad vajag zināt,kad un kur būtu labāk paklusēt.Vai tiešām Antonēvičs būtu vainīgs pie tā,ka krievu prese maldina savus lasītājus.?

  12. Lūdzu, nosauciet kaut vienu Jurkāna ‘viltus’ ziņu! Ja Jūs to nespējat, tad Jūs, Antonevič, esat melis! Esmu pārliecināts, ka viltus ziņas izplatāt Jūs, Antonevič!

    • pameklē Internetā Atbildēt

      Tu Jurkāna melu netrūkst. Te viens mazs piemērs: – – – – – – –
      “Žurnālam „Privātā Dzīve” Ilze Jurkāne atklāj, ka visvairāk viņu satriekuši vīra nekaunīgie meli, kas izskanējuši, viņai atgriežoties no Amerikas. Jānis, sveikdams Ilzi vārda dienā, sievai sniedzis krāšņu puķu pušķi ar baltām un sarkanām rozēm. Viņa ievaicājusies vīram, kad viņš pēdējo reizi runājis ar Lindu [Apsi], un Jānis atbildējis, ka tas bijis simts gadus atpakaļ…”

      • ka Jurkāns daudz melo,bet raksts nav par Jurkāna meliem,bet gan par krievu preses meliem.Lasītājs un Andrs nez kāpēc nebija spējīgi izlasīt Antoneviča rakstu,bet satraucas par to,ka Jānītis tiek apsūdzēts melos,ko viņi abi uzskata par patiesību,jo ir Jurkāna domubiedri.Protams,daudzviet jau Jurkānam varētu piekrist,bet lai krievi neiedomājas,ka tā ir LV pozīcija.Valstsvīrs ar krievu presi šādi nerunātu.Droši vien pat Jurkāns ne.

      • Jurkāne nav mele?

  13. Labdien!Mani interesētu,vai ir iespējams atspoguļot ,teiksim, trīs Jurkāna melīgus izteikumus?

Kārlis Kangeris: Politiķi, netēlojiet pārsteigumu! (8)Kad Ivara Godmaņa čekas lietas pazušanas sakarā no jauna tiražēti
Anda Līce: Prasi vairāk! (3)Garīgās vērtības nav tikai gara laika vai enerģijas pārpalikumi, to radīšana prasa ne mazāk laika un spēku kā materiālās dabas lietas.
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Dievs ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas…

Sestdien, 18. novembrī, valsts svētku svinīgajā dievkalpojumā Doma baznīcā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags sacīja tradicionālo sprediķi, kur pieskārās dažādām tēmām. “Ceļu no šī brīža uz Latvijas simtgadi arī vajadzētu mērot ar to pašu jautājumu. “Kā es stāvēšu Dieva priekšā?” Visiem reiz tur būs jāstāv un Dievs jautās, kā reiz jautāja Kainam: “Ko tu esi darījis?”. Kā es stāvēšu Dieva priekšā, kurš zina visu un ir dzirdējis ne tikai “Rīdzenes” sarunas, bet visas sarunas? Dievam nebūs nekādu šaubu par to, cik autentisks ir tas, ko viņš ir redzējis un dzirdējis. Par to ir jānodreb līdz dvēseles dziļumiem,” teica J. Vanags.

Vai jūs uztrauc atšķirīgi standarti pārtikas produktiem Latvijā un citviet Eiropā?
Draugiem Facebook Twitter Google+