Mobilā versija
Brīdinājums +4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. augusts, 2013
Drukāt

Viskorumpētākie bitenieki darbojas Šveicē

Foto-LETAFoto-LETA

Kurā valstī ir viskorumpētākie bitenieki? Ja šāda veida salīdzinājums tiktu veikts, tad, iespējams, Vācu Šveices un retoromāņu biškopju apvienība būtu starp līderiem. 


 

Apvienība ne vien atsakās publicēt datus par bišu mirstību kalnos un ielejās (atšķirīgas lauksaimniecības metodes un intensitāte), bet arī vairākus gadus savā “Bišu avīzē” tēmu “pesticīdi” netematizēja. Jāpiebilst, ka tās galvenais redaktors Roberts Ziebers iepriekš bijis Bāzeles ķīmijas koncerna “Sandez” vicedirektora amatā, un šobrīd viņam pieder konsultatīvais uzņēmums, kura klienti ir “Novartis” u. c. ķīmijas uzņēmumi.

Šveices politiķi atšķirībā no austriešiem neonikotinoīdu (NN) jautājumā kaismīgus ziepju operu scenārijus neatdarina un atklāti lobē pašmāju lielražotāju “Syngeta”. Piemēram, cīņā pret NN aizliegumu kopā publiski uzstājās “Syngeta”, Šveices Federālā lauksaimniecības biroja un zinātnes pārstāvji. SRF raidījumā “Rund­schau” Federālā lauksaimniecības biroja vicedirektore Eva Rainharde izteicās, ka nekādu interešu konfliktu nesaskata.

Diskusija par NN Šveicē saasinājās jau 2008. gadā pēc bišu masveida saindēšanās Vācijā. Neatkarīgi pētījumi brīdināja par letālajiem draudiem bitēm, taču Šveice to lietošanu neierobežoja. Nedēļas avīze “WOZ” šā gada jūnijā rakstīja par korumpētību Šveicē attiecībā uz NN.

Federālais lauksaimniecības birojs savā mājaslapā raksta, ka bišu saindēšanās ar NN Šveicē nav notikusi. Risks bitēm esot pieņemams, ja nervu indi lietojot pareizi, taču Šveice sekošot ES piemēram un integrēšot daļējo aizliegumu arī savā likumdošanā.

Kopš ES lēmuma parlaments atvērtāks kļuvis arī biškopjiem. Kāds šveiciešu bitenieks parlamentam iesniedzis iesniegumu, pieprasot, lai līdz 2023. gadam par “noteiktu procentuālu daudzumu” tiktu samazināts pesticīdu izmantošanas radītais risks bitēm, un 19. jūnijā tas tika apstiprināts. Pieņemts tika arī parlamentārais iesniegums, kurā lūgts izstrādāt nacionālu rīcības plānu bišu izmiršanas problēmas izpētei, lai līdz 2015. gadam noskaidrotu tās cēloņus. Trešais “bišu sēdes” iesniegums, ar kuru parlaments tika aicināts aizliegt arī citus bitēm kaitīgus pesticīdus, tika noraidīts.

Lauksaimniekiem ir pieejami dažādi alternatīvi līdzekļi un lauksaimniecības metodes. Jā, NN ražotāji zaudēs. “Syngeta” paredz zaudējumus 100 milj. Šveices franku apmērā un “Bayern” – līdz 80 milj. eiro, taču par bankrotu šiem koncerniem nav jāuztraucas. “Syngeta” ienākumi gadā ir 13,3 miljardi franku, un ES tiek pārdota tikai neliela daļa saražoto NN.

Eiropas Vides aģentūra uzskata, ka lielākajos zaudētājos ir un paliks bites, cilvēks un visa ekosistēma, jo netiek ievērots ES likumdošanā iestrādātais piesardzības princips. Tas bal­stās uz ideju, ka situācijās, kurās nav zinātniski pierādīts, ka konkrētas vielas cilvēkam un videi nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu (nevis pretēji), no to izmantošanas ir jāatsakās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+