Kultūra
Kultūrpolitika

VK nāk klajā ar secinājumiem, kā kultūrā tērē nodokļu maksātāju naudu 5

Foto: LETA. Ilustratīvs attēls

Darbības stratēģiju neesamība teātros un koncertorganizācijās, pilnvērtīgas informācijas trūkums par teātra un mūzikas mākslas tirgu, lieka birokrātija, pieprasot formālas atskaites, un atšķirīgi dotāciju aprēķināšanas principi ir apstākļi, kas rada jautājumus par Kultūras ministrijas rīcības efektivitāti profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, secinājusi Valsts kontrole.

“Finansējums kultūrai ir ilgtermiņa investīcija valsts attīstībai. Tāpat kā ikvienā citā nozarē arī kultūras jomā mums ir jāvērtē, vai ieguldītā nauda sasniedz mērķus un vai mērķi vispār ir noteikti. Sabiedrība, maksājot nodokļus, finansē 14 valsts profesionālos teātrus un koncertorganizācijas, un summa nav maza, tie ir vidēji 23 miljoni eiro gadā. Kultūras ministrijai gudri jāvērtē un jāstrādā, lai sabiedrības ieguldījums pārtop rezultātā – tālredzīgā investīcijā valsts nākotnei. Diemžēl šajā darbā mēs saskatām trūkumus. Nav pamata uzskatīt, ka profesionālās teātra un mūzikas jomai būtu piešķirams izņēmuma statuss, domājot par efektīvu, lietderīgu un gudru nodokļu maksātāju naudas izlietojumu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Veicot revīziju, secināts, ka OECD definēto valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi Kultūras ministrija ievēro tikai daļēji. Kaut arī Kultūras ministrija pauž pārliecību, ka kapitālsabiedrības ir labākā valsts iesaistes forma profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, tomēr izvērtējums, kāda ir valsts teātru un koncertorganizāciju loma un vieta šajā pakalpojumu tirgū, nav veikts.

Vairums profesionālo teātru un koncertorganizāciju joprojām strādā bez skaidras darbības stratēģijas, tām dotie uzdevumi neaptver visas kultūrpolitikas prioritātes un finansējums daudzos gadījumos tiek piešķirts balstoties uz vēsturiskiem datiem. Kultūras ministrija uzsver, ka valsts kapitālsabiedrības nodrošina augstāku kvalitātes standartu. Tomēr tikai teātriem, aprēķinot valsts budžeta dotāciju, tiek ņemts vērā rādītājs, kas būtu raksturojams kā kvalitāti raksturojošs, – nomināciju skaits “Spēlmaņu nakts” balvām, bet šis rādītājs vidēji veido tikai vienu procentu no dotācijas apmēra.

Daļu no ministrijas izvirzītajiem rezultatīvajiem rādītājiem teātri un koncertorganizācijas gadu no gada neizpilda, savukārt daļu pārpilda pat līdz 800 procentiem, kas revidentu ieskatā liecina par formālu ministrijas pieeju, izvirzot kapitālsabiedrībām sasniedzamos rezultātus.

Kā šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” akcentēja Krūmiņa, jebkurš privāts uzņēmums darbības efektivitātes nodrošināšanai mēra, ko tas ir sasniedzis un kas vēl būtu jāsasniedz, bet KM pārraudzībā esošās iestādes to faktiski nemēra jeb sasniedzamos mērķus formulē tā, lai tie vienmēr būtu sasniegti un pārpildīti. “Gadu no gada vienus rādītājus var pārpildīt par 300, 400 vai 800% un tā tos arī turpināt noteikt. Tā ir ērti. Protams, tad viss ir izpildīts, bet tas ir formāli. Tad nav nekāda izaicinājuma rādītājus sasniegt,” KM veiktajā revīzijā secināto komentēja valsts kontroliere.

Lēmumu pieņemšanai nepieciešamie finanšu rezultātu izvērtējumi ir virspusēji un nepamato izdarītos secinājumus. Tai pat laikā Kultūras ministrija no teātriem un koncertorganizācijām četras reizes gadā pieprasa apjomīgas atskaites, kas nav izmantojamas ne valsts piešķirto līdzekļu izlietojuma kontrolei, ne arī, lai izvērtētu kopējo finanšu situāciju kapitālsabiedrībās.

Uz jautājumu, kurās KM iestādēs revīzijā konstatēts visvairāk problēmu, Krūmiņa LNT raidījumā “900 sekundes” atbildēja, ka negrib nosaukt konkrētus teātrus vai koncertorganizācijas, jo pie vainas drīzāk ir pati KM, kura ir radījusi un uzturējusi nepareizu sistēmu. Ja KM no savām padotības iestādēm neprasa skaidras stratēģijas un skaidrus darba izpildes rādītājus, tad, protams, arī pašām iestādēm nebūs pamats šajos jautājumos iespringt, situāciju raksturoja valsts kontroliere.

Valsts kontrole veikusi likumības un lietderības revīziju par Kultūras ministrijas kapitālsabiedrību pārvaldību ar mērķi pārliecināties, ka Kultūras ministrija, pārvaldot savas kapitālsabiedrības, ievēro tiesību aktu prasības un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības labo praksi. Revīzija veikta par laiku no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam.

LA.lv