Pasaulē
Eiropa

Zēhofers nāk klajā ar “migrācijas ģenerālplānu” 16


Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.
Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers.
Foto – LETA/EPA

Vācijas iekšlietu ministrs Horsts Zēhofers otrdien nodevis atklātībai ilgi gaidīto “migrācijas ģenerālplānu”.

Zēhofers, kurš pārstāv kancleres Angelas Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas māsaspartiju Kristīgi sociālo savienību (CSU), sākotnēji grasījās iepazīstināt ar savu plānu jau pirms četrām nedēļām, taču nolēma to atlikt, kad Merkele iebilda pret viņa ieceri jau uz robežas apturēt tos nelegālos imigrantus, kas reģistrēti kā patvēruma meklētāji kādā citā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī.

Kopš Merkele 2015.gada rudenī pieņēma lēmumu atvērt Vācijas robežas nekontrolētai nelegālo imigrantu plūsmai, Zēhofers pastāvīgi kritizējis viņas “atvērto durvju” politiku.

“Šis ģenerālplāns ir Vācijai steidzami nepieciešamās patvēruma piešķiršanas kārtības apvēršanas sastāvdaļa,” iepazīstinot ar saviem priekšlikumiem, uzsvēra Zēhofers.

Viņš atkal norādīja uz “jaunu robežas režīmu” uz Vācijas robežas ar Austriju, kura mērķis ir apturēt tos patvēruma meklētājus, kas jau reģistrēti kādā citā ES dalībvalstīs.

Ministrs uzsvēra, ka no patvēruma meklētājiem tiks prasīta sadarbība, to lietu izskatīšanā. Pretējā gadījumā viņiem draudēs soda sankcijas.

“Mēs veidojam tranzīta centrus, no kuriem patvēruma meklētājus varēs nosūtīt atpakaļ tieši uz atbildīgajām valstīm,” norādīja ministrs.

Sagaidāms, ka termina “tranzīta centri” lietošana atkal izsauks sociāldemokrātu (SPD) sašutumu, kas šo ideju jau iepriekš noraidījuši.

Zēhofers gan ieviesis jaunu terminu – “pārsūtīšanas centri”, tādējādi mēģinot pielabināt SPD, tomēr viņš bija spiests atzīt, ka plāna izstrāde pabeigta jau 4.jūlijā, tas ir, pirms tam, kad notika CDU/CSU un SPD sarunas par šo jautājumu un tika panākts šķietam kompromiss.

SPD vadība otrdien jau brīdinājusi Zēhoferu necensties panākt iepriekš saskaņotā koalīcijas līguma pārskatīšanu.

Zēhofers arī pavēstīja, ka viņš mēģinās viest skaidrību, kuras no ES dalībvalstīm ir gatavas slēgt divpusējus līgumus ar Vāciju par patvēruma meklētāju atpakaļuzņemšanu.

Lai gan ministrs atzina, ka sagaida “grūtas sarunas”, viņš pauda cerību, ka tās varētu būt veiksmīgas.

“Jo mazāk Eiropa spēj darīt, jo svarīgāki kļūst nacionālie instrumenti,” uzsvēra CSU līderis.

Kā aģentūra DPA uzzinājusi no avotiem Grieķijas Migrācijas ministrijā, Vācijas amatpersonas otrdien jau ieradušās Atēnās, cenšoties panākt šādu vienošanos.

Tikmēr pats Zēhofers plāno pārrunās šo jautājumu ar savu Itālijas kolēģi Mateo Salvīni trešdien Insbrukā, kur pēc tam notiks ES dalībvalstu iekšlietu ministru sanāksme.

Tikmēr Iekšlietu ministrija otrdien paziņojusi, ka salīdzinājumā ar to pašu laika periodu pērn patvēruma pieprasījumu skaits šī gada pirmajos sešos mēnešos Vācijā sarucis par 16% un sasniedzis 93 316.

Tajā pašā laika periodā Federālā migrācijas un bēgļu pārvalde (BSMF) pieņēmusi lēmumu 125 190 patvēruma lietās, kas ir par 69% mazāk nekā 1917.gada pirmajos sešos mēnešos.

Aptuveni 36% no šiem patvēruma pieprasījumiem ir noraidīti.

Saskaņā ar sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma “YouGov” veikto aptauju, kuras rezultāti publicēti otrdien, 72% vāciešu valsts imigrācijas politiku uzskata par neapmierinošu.

Vienlaikus tikai pieci procenti aptaujāto to atzinuši par pārāk stingru, bet 12% pauduši viedokli, ka tā ir samērīga.

LA.lv