Mobilā versija
+5.9°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
28. janvāris, 2013
Drukāt

Zivrūpnieki prognozē nozares eksporta dubultošanos

Foto - LETAFoto - LETA

Zivsaimniecības nozares mērķis nākamo septiņu gadu laikā ir dubultot kopējo gada apgrozījumu, tādējādi no pašreizējiem 150 miljoniem latu eksports varētu kāpt līdz 300 miljoniem latu gadā.

Tā pagājušās nedēļas nogalē notikušajā zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavela” jaunās ražotnes atklāšanā prognozēja Latvijas Zivrūpnieku asociācijas vadītājs Didzis Šmits.

Viņš sacīja, ka līdz 2020.gadam zivju produkcijas eksporta apjomi pieaugs par 100%, tiks apgūti visi Rietumvalstu tirgi, kā arī iegūtas līderpozīcijas Eiropas zivju pārstrādes tirgū. Savukārt Latvijas budžetā nozare sniegs 18 līdz 20 miljonus latu nodokļu ieņēmumu pašreizējo 12 miljonu vietā.

Kā norādīja asociācijas vadītājs, šis mērķis ir panākams, veidojot ciešāku sadarbību starp zvejniekiem, zivju pārstrādātājiem un valsti.

“Zivju mums pietiek, pat neraugoties uz samazinātajam kvotām. Ļoti lielas iespējas ir Baltijas sardīņu apstrādei, kuras Rietumos izmanto galvenokārt zivju miltu ražošanai, kamēr Latvijā spēj sagatavot pasaulē pieprasītus konservus. Tāpat jāatjauno flote, jo vecie kuģi der tikai metāllūžņiem, kā arī jārekonstruē zivju pārkraušanas termināli un jābūvē jaunas ražotnes. Ostu infrastruktūras uzlabošana savienojumā ar jaunāko ekonomisko tehnoloģiju izmantošanu ļaus panākt apgrozījuma pieaugumu,” sacīja Šmits.

Vienlaikus viņš atzina, ka plāni nebūs sasniedzami bez Eiropas Savienības (ES) Zivsaimniecības fonda atbalsta nozarei. Lai iegūtu papildus zivju resursus, valsti jārūpējas par to, lai fonda līdzfinansējums projektiem tiktu prioritāri novirzīts razošanai, kā arī jaunu tehnoloģiju un iekārtu izstrādei, norādīja Šmits.

Savukārt zemkopības ministre Laimdota Straujuma zivrūpnieku plānus novērtēja kā ambiciozus, tomēr realizējamus un solīja valsts atbalstu subsīdiju veidā. “Patlaban ministrijā tiek likti pēdējie akcenti zivsaimniecības nozares attīstības plānam nākamajam ES finanšu atbalsta plānošanas periodam 2014.-2020.gadam. Centīsimies plānā iestrādāt subsīdijas zvejnieku un zivrūpnieku klāsteru veidošanai,” sacīja ministre.

Viņa arī atzina, ka Zivsaimniecības fonda atbalsts nākamajam plānošanas periodam ir 100 miljoni eiro jeb 70 miljoni latu. “Tā ir liela summa. Ja Briselē februāra sākumā izdosies vienoties par kopējo ES budžetu, nekavējoties kopā ar zivsaimniekiem meklēsim risinājumus, kā sadalīt šo naudu,” solīja Straujuma.

Saskaņā ar Zivrūpnieku asociācijas datiem, patlaban zivrūpniecība ir lielākā eksportējošā nozare – 95% produkcijas tiek eksportēts vairāk nekā uz 40 valstīm. Lielākais pieprasījums pēc Latvijas produkcijas ir Krievijā, Ukrainā, Kazahstānā, Uzbekistānā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, ASV, kā arī ES un Skandināvijas valstīs.

Dominējošais produkts konservēto zivju un jūras produktu segmentā 2011.gadā bija šprotes ar 74% eksporta daļu. Tām seko kaviāra aizstājēji, moluski un vēžveidīgo izstrādājumi ar 11%, siļķes ar 6%, skumbrijas ar 5%, gatavie zivju ēdieni ar 3% un laša konservi ar 1% eksporta daļu.

Saskaņā ar Zivrūpnieku asociācijas datiem, 2011.gadā Latvijā darbojās 106 zvejniecības uzņēmumi, no tiem 22 – zivju konservu ražotāji, 84 – saldētu zivju fileju un citu zivju produktu pārstrādātāji. Nozarē nodarbināti apmēram 4000 cilvēku.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+