15 kvadrātmetri un 10 strādnieki… Rīdzinieks neizpratnē par kārtējiem ceļa remontdarbiem Ganību dambī 0
Neatkarīgi no tā, vai ikdienā pārvietojamies ar automašīnu, motociklu, velosipēdu vai sabiedrisko transportu, visi izmantojam pilsētas ielas un ceļus. Arī, ja ejam ar kājām. Tāpēc ceļu seguma kvalitāte un remontdarbu organizēšana ir jautājumi, kas interesē daudzus satiksmes dalībniekus, īpaši brīžos, kad vienā un tajā pašā vietā remontdarbi tiek veikti atkārtoti.
Tieši šādu situāciju pamanījis arī mūsu lasītājs Guntars, kurš redakcijai jautā, cik izmaksā aptuveni 15 kvadrātmetru lielas bedres remonts Ganību dambī. Viņa uzmanību piesaistījis fakts, ka konkrētajā vietā asfalta segums tiek atjaunots jau otro reizi – tam piesaistīta 10 darbinieku brigāde. Lai noskaidrotu, kā tiek pieņemti lēmumi par bedrīšu remontu un kādas ir šādu darbu izmaksas, redakcija vērsās pēc skaidrojuma Rīgas pašvaldībā.
Lēmumi par remontu tiek pieņemti, balstoties uz vairākiem faktoriem
Rīgas pašvaldības Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinatore Krista Vītola norāda: “Lēmumi par bedrīšu un ielu bojājumu remontu tiek pieņemti, balstoties uz regulārām ielu tehniskā stāvokļa pārbaudēm, iedzīvotāju ziņojumiem, kā arī satiksmes intensitāti un konkrētā bojājuma ietekmi uz satiksmes drošību.”
K. Vītola skaidro, ka vispirms tiek sakārtoti tie ielu posmi, kuros bojājumi rada paaugstinātu apdraudējumu satiksmes drošībai vai ievērojami pasliktina pārvietošanās apstākļus. Atsevišķās situācijās ceļa seguma atjaunošana ir nepieciešama pēc avārijas seku novēršanas darbiem inženierkomunikāciju tīklos, ko veikuši tādi uzņēmumi kā Sadales tīkls, GASO vai citi pakalpojumu sniedzēji.
“Bedrīšu remonta izmaksas Rīgas ielās ikdienas uzturēšanas līgumu ietvaros ir atkarīgas no izmantotās remonta metodikas un konkrētā līguma nosacījumiem. Izmaksu diapazons ir aptuveni no 30 līdz 70 EUR/m². Savukārt vasaras sezonā biežāk izmantotajām tradicionālajām remonta metodēm izmaksas parasti ir robežās no 30 līdz 50 EUR/m²,” par izmaksām pastāsta pašvaldības pārstāve.
Vienlaikus pašvaldībā precizē, ka asfaltu nevis “lej”, bet klāj, jo asfalts nav šķidrs materiāls – tas sastāv no minerālmateriāliem un saistvielām.
