Romāns Meļņiks par atlikto nodokļu reformu: “Vai nekā nedarīšana ir risinājums grūtā brīdī?” 11
Romāns Meļņiks

Publicitātes foto

Finanšu ministrija atlikusi nodokļu reformu. Šobrīd Latvijā valsts budžeta ieņēmumi pildoties slikti, tāpēc neesot iespējams tieši tagad veikt kādas izmaiņas un ir jāgaida labāki laiki. Līdz ar to pēc gandrīz divu gadu intensīva darba nodokļu politikas pilnveidošanas grupa apturējusi darbību.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kaut kas neredzēts! Uz Gaujas tilta pie Cēsīm “atgriezusies ziema” – grūti pat pabraukt 16
Kokteilis
Auns – Minhene, Lauva – Parīze: kuru Eiropas pilsētu vajadzētu apmeklēt tavai zodiaka zīmei 12
Kokteilis
VIDEO. “Nākamais apkaunojums aiz Galkina!” Laima Vaikule koncertā dzied ukraiņu valodā, kas nokaitinājis krievvalodīgos
Lasīt citas ziņas

Nekā nedarīšana ir risinājums grūtā brīdī? Iespaids tāds, ka valdība iekritusi peļķē nu gaidīs līdz tā izžūs, lai var rāpot tālāk, nevis tūlīt mēģina celties, sakopt savu izskatu, lai dotos uz priekšu.

Kad esam slimi, mēs taču atceļam balles, teātru un koncertu apmeklējumus, ārzemju ceļojumus, jaunu drēbju iegādi utt. Dzeram zāles, veicam izmeklējumus. Tātad mainām savus ieradumus, no kaut kā atsakāmies, kaut kam vairāk veltām laiku un līdzekļus. Mērķtiecīgi – lai izveseļotos. Apzinoties, ka vispirms jāatgūst veselība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kāpēc ar valsts finansēm nav tāpat? Vai droši ir paļauties, ka atlabšana notiks pati par sevi? Ja nu tas ievelkas pārāk ilgi un ir ar sliktām sekām? Ja nu tāda pasivitāte veicina vēl lielāku Latvijas atpalikšanu no pārējās ES, tostarp kaimiņvalstīm? Varbūt tomēr būtu nepieciešams ieklausīties nodokļu politikas pilnveidošanas grupas ekspertu ieteikumos par to instrumentu izmantošanu, kas vērsti uz ekonomikas stimulēšanu? Pat ja tas draudētu ar kādiem budžeta robiem – ja redz, ka zāles var drīzāk nest labumu, tad var meklēt uz kā rēķina īslaicīgi ietaupīt.

Mums diemžēl pēdējos gados, varbūt pat pēdējā desmitgadē, budžeta pildīšana un pabalstu dalīšana politiķu skatījumā kļuvusi par lielāku prioritāti nekā ekonomikas izaugsmes veicināšana. Populisma īpatsvars politikā krietni pieaudzis, bet tālredzīgums, mērķtiecība iet mazumā. Pat grūtā brīdī no tā atteikties nespēj. Īpaši, ja tuvojas vēlēšanas. Arī šajā gadījumā tās vairs nav aiz kalniem – pēc gada pašvaldību un vēl pēc gada – Saeimas. Tas nebūtu nekāds traucēklis, ja varas politiķi prastu savas ieceres un lēmumus pamatot, izskaidrot sabiedrībai. Bet neprot. Tāpēc arī manevru iespējas ierobežotas. Briesmu brīdī nevis izlēmīgi rīkojas, bet labāk izliekas par beigtiem, nekustās, nogaida.

Tiesa, rīcības trūkums novērots arī labajos laikos. Trāpīgi to TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” raksturoja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite: “Sliktos laikos nevaram atļauties mainīt nodokļus, labos – kāpēc to darīt, visa gana! Tas ir stabils “Reirisms”!”.

Šajā gadījumā būtiski, ka aizvien uzstājīgāk par nodokļu reformēšanas nepieciešamību runā nevis tie, kam rūp budžeta papildināšana, bet gan uzņēmēji. Līdz ar to, protams, uzsvars uz atsevišķu nodokļu samazināšanu, iekasēšanas uzlabošanu, nodokļu maksātāju loka paplašīnāšanu nevis vienkārši kādu likmju celšanu. Taču tādai situācijai ir arī visai skaidrs pamatojums – Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi krietni atpaliek no citām ES valstīm. To ļoti labi var redzēt kaut vai LDDK eksperta Jāņa Hermaņa nesen publicētajā grafikā (https://x.com/J_Hermanis/status/1791042573793898869).

Latvijas ekonomika pēdējo 20 gadu laikā augusi par ~37% (salīdzināmās cenās). Tikmēr Polija +96%, Lietuva +63%. Te tiešām iederīgi arī viņa uzdotie jautājumi: “Ko mēs no tām varam mācīties? Kāds bija šo valstu ekonomiskās izaugsmes plāns?”.

Bet laikam vēl pirms plāna pieņemšanas, pirms aktīvas rīcības ir jābūt politiskajai gribai ko darīt. Arī jautājumā par nodokļu uzlabošanu plāni taču tika piedāvāti, katram no pārmaiņu scenārijiem bija aprēķinātas izmaksas un ieguvumi, atlika tikai gribēt izvēlēties. Problēma, ka nebija šīs gribas ko mainīt. Bija griba ierakties sūnās ar domu, ka “gan jau kaut kā pārziemosim”. Ja nebūs labi, vismaz mūs neuzskatīs par vainīgajiem, ja paši neizlēksim priekšplānā. Kā par šādu attieksmi savulaik teica Henriks Ibsens? “Tiks piedots tev, ja nevarēji, Ne mūžam ne, ja negribēji”…

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.