1929. gada 20. janvārī. Nemieri Rīgas centrā 1
Pirms 90 gadiem sociāldemokrātiskā strādniecība un arodbiedrības Rīgas centrā rīkoja oficiāli atļautu protesta gājienu un mītiņu pret bezdarbu un par palīdzību strādniekiem slimības gadījumā.
Gājienā pa Bruņinieku, K. Barona, Elizabetes un Brīvības ielām piedalījās, pēc dažādām aplēsēm, 6000–10 000 cilvēku, taču akcija izvērtās haotiskās sadursmēs ar policiju un tāpat sociāldemokrātu piekritēju un komunistu jeb tā saukto kreiso arodnieku kautiņos, kad pēdējie, kopskaitā 400–600, centās iekļauties gājienā un sāka dažādi provocēt policiju.
Vēl gājiena laikā virs demonstrantiem tika izsviestas lapiņas ar komunistisku saturu.
Komunisti lūkoja iekļūt savu ideoloģisko pretinieku sociāldemokrātu Tautas nama Tērbatas un Bruņinieku ielas stūrī pagalmā, kur notika mītiņš. Neielaisti tie sāka svilpt un grūstīties, savukārt jātnieku policija metās izdzenāt pūli un juceklī ar gumijas “pipkām” pa muguru dabūja arī “zociķu” Saeimas deputāti Roberts Bīlmanis, Eduards Dzelzītis, Kārlis Būmeisters.
Kad mītiņš Tautas nama pagalmā beidzās, komunistu aktīvisti izklīda apkārtējās ielās, brīžiem uzsākot konfliktus ar policistiem, saucot “Sit žandarmus!” un metot kārtībniekiem ar akmeņiem.
Tie arī mēģināja atsvabināt no policistu rokām aizturētos, kādu pavisam todien bija ap pārdesmit personām.
Policijas patruļas Avotu ielas apkaimē turpināja uzturēties līdz vēlam vakaram, dzenājot nemierniekus, pārsvarā pusaudžus, no pavārtēm un kāpņu telpām, kur tie slēpās. Par nopietni ievainotajiem ziņots netika, bet viegli cietušo, pēc visa spriežot, bija diezgan daudz.
