“Kā vasalim pienākas iet pie saimnieka…” Putins Ķīnas līdera priekšā pēkšņi kļuvis nedrošs, spriež tīmeklī 0
Sociālajos tīklos tiek plaši tiek apspriests video no Putina ierašanās Pekinā uz sarunām ar Ķīnas līderi Sji Dziņpinu. Lietotāji pievērsuši uzmanību izteiksmīgajām kustībām un ķermeņa valodai. Sociālo tīklu lietotāji spriež, ka Putins blakus Ķīnas līderim izskatījies saspringts, nolaidis galvu, neskatījies acīs un turējies pussoli aizmugurē.
Pirmajā video redzams, kā Putins izkāpj no automašīnas un dodas pretī Ķīnas līderim, it kā paliecoties viņa priekšā un neskatoties oponentam acīs.
Sji nepaspēra ne soli uz priekšu, gaidot, kad Putins pienāks pats.
Arī otrais fragments bija zīmīgs: Putins it kā tīšām gāja nedaudz aiz sava sabiedrotā. Kontrastu pastiprināja arī ievērojamā auguma atšķirība.
Ķīnai ķermeņa un simbolu valoda ir kritiski svarīga, un nedrošības izrādīšana uzreiz tiek nolasīta kā vājums, kuru viņi var izmantot. Jebkāda piekāpšanās, jaukšanās, glaimojošs skatiens vai nepareiza distance sarunās Pekinas uztverē ir nevis labas gribas žests, bet gan oponenta ievainojamība, kas, no Ķīnas skatpunkta, automātiski provocē spiediena palielināšanu un stingru dominēšanu.
“Vau, cik izteiksmīgas 15 sekundes! Kā vasalim pienākas pieiet pie saimnieka – vienkārši ķermeņa valodas meistarklase Putina izpildījumā,” video komentē lietotāji.
Tikmēr, kā ziņo aģentūra LETA, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins trešdien sarunās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu uzslavēja Ķīnas un Krievijas “nelokāmās” saites. Uzsākot sarunas Pekinas Lielajā Tautas namā, Putins un Sji slavēja savu valstu īpašās saites, pagarinot “draudzīgas sadarbības” līgumu.
Pekina un Maskava ir “nepārtraukti padziļinājušas mūsu politisko savstarpējo uzticēšanos un stratēģisko koordināciju ar izturību, kas joprojām ir nelokāma”, Sji teica Krievijas līderim.
Tikmēr Putins sacīja Sji, ka attiecības ir sasniegušas “nepieredzēti augstu līmeni”, neraugoties uz “nelabvēlīgiem ārējiem faktoriem”. Putinu pavada ministru, uzņēmēju un augstāko amatpersonu delegācija, kuras sastāvā ir arī centrālās bankas priekšsēdētāja Elvīra Nabiuļina un lielāko enerģētikas uzņēmumu “Gazprom” un “Rosņeftj” vadītāji.
Rietumu sankciju dēļ Krievija kļuvusi lielā mērā atkarīga no tirdzniecības ar Ķīnu.
