1940. gada 17. maijā. Staļins apsveic Hitleru 4
Pirms 80 gadiem PSRS diktators Staļins ar ārlietu tautas komisāra Vjačeslava Molotova starpniecību nodeva nacistiskās Vācijas sūtnim Maskavā Verneram fon der Šulenburgam “vissirsnīgākos apsveikumus” saistībā ar “Vācijas armijas panākumiem Francijā”.
1940. gada 10. maijā Ādolfa Hitlera Vācijas uzsāktais uzbrukums Rietumos bija attīstījies negaidīti veiksmīgi. Brīdī, kad Staļins sveica fon der Šulenburgu, vācieši jau bija pakļāvuši Nīderlandi, ielenktās Beļģijas kapitulācija bija dažu dienu jautājums.
Vācu tanki lauzās dziļāk Francijā, franču armija cieta neveiksmi pēc neveiksmes un cerības apturēt nacistu gājienu uz Parīzi kļuva aizvien mazākas.
16. maijā valdības iestādes galvaspilsētā jau sāka iznīcināt slepenos dokumentus. Varēja sacīt, ka Staļina un Hitlera plānos par Eiropas dalīšanu viss ritēja lieliski.
Abi diktatori 1940. gada gaitā regulāri apmainījās ar informāciju par saviem turpmākajiem soļiem – Maskava tika savlaicīgi informēta gan par gaidāmo Vācijas iebrukumu 9. aprīlī Norvēģijā un Dānijā, gan par 10. maija uzbrukuma sākumu Rietumos.
Un tajā pašā reizē, kad Molotovs apsveica Vācijas sūtni ar veiksmīgu Francijas iekarošanas gaitu, viņš pie viena pavēstīja fon der Šulenburgam par nodomu tuvākajā laikā nosūtīt padomju emisārus uz Baltijas valstīm, lai tie gādātu par PSRS tīkamu valdību izveidošanu.
Vēl pēc dažām dienām Molotovs vāciešiem atklāja, ka PSRS gatavojas atņemt Rumānijai Besarābiju un Ziemeļbukovinu.
Hitlers un Staļins šajā laikā rīkojās kā īsti, kaut arī savstarpēji konkurējoši, sabiedrotie. Hitlers atklāti atzina, ka bez 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa pakta noslēgšanas viņš nebūtu varējis atļauties koncentrēt 60 divīzijas pret Franciju.
