“Šobrīd esošā inflācija ir kā infekcija!” Ekonomists atbild, kāpēc aizņemties naudu bankā kļūst arvien dārgāk 22
Kāpēc tas ir loģiski no lielo Eiropas banku puses padarīt naudu dārgāku jeb būtībā bremzēt ekonomiku?
“Šobrīd esošā inflācija ir kā infekcija, kas iesakņojusies ekonomikā. Ja ekonomika ir pacients, kurš jāārstē, tad nepieciešams zāles, kā šo ar šo infekciju cīnīties.
Vienīgās zāles, kas mums ir – procentu likmju kāpināšana. Kad inflācija kritīsies, arī procentu likmes mainīsies,” TV24 raidījumā ““Meli un fakti” komentāru sniedz Erlands Krongorns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Monetārās politikas analīzes daļas vecākais ekonomists.
Jau ziņots, ka ziema būs izšķiroša turpmākajām ekonomikas attīstības tendencēm, aģentūrai LETA pavēstīja “SEB bankas” valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere.
Viņa norāda, ka šī gada pavasarī sagaidījām ekonomikas “uzrāvienu”, – pieauga uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu skaits, kas liecina par pārliecības atgriešanos investoros, strauji kāpa nekustamo īpašumu cenas un patēriņš kopumā. Savukārt astoņus mēnešus vēlāk dzīvojam jau pavisam citā realitātē, kur ekonomisti ir viens par otru skeptiskāki nākotnes scenāriju prognozēs, valstu valdības risina enerģijas pieejamības un izmaksu jautājumus, bet nepieredzēti augstā inflācija cilvēkiem liek pārorientēties uz “izdzīvošanas režīmu” šoziem un nākamā gada pavasarī.
Auksta ziema liks Eiropai krietni nodeldēt savus gāzes krājumus, un tas cels enerģijas cenas, bet silta ļaus būt taupīgākiem, pieprasījums pēc gāzes 2023.gada apkures sezonai nebūs tik augsts un enerģijas ietekme uz inflāciju kopumā nebūs tik liela, skaidro Tetere. Viņasprāt, šis ir gan Latvijas, gan visas Eiropas lielais izaicinājums – nodrošināt jaunus enerģijas ražošanas veidus, pamatā no atjaunīgajiem energoresursiem, lai ilgtermiņā izbeigtu gan energoatkarību no Krievijas, gan no fosilajiem resursiem.
Tāpat Tetere atgādina, ka Eiropas ambiciozie klimata mērķi nav atcelti – lai arī “Eiropas Zaļā kursa” ieviešana kara dēļ nenotiks tik strauji kā bija iecerēts, tā saglabāsies kā viena no prioritātēm transporta, lauksaimniecības un mežsaimniecības, enerģētikas un ražošanas nozarēs. Ilgtspēja nostiprināsies kā viens no galvenajiem faktoriem biznesa un sabiedrības attīstībā, jo domāšanas un rīcības maiņa lielā mērā izšķirs mūsu dzīves apstākļus jau tuvākajās desmitgadēs.
Atslēgas faktors ceļā uz ilgtspējīgāku sabiedrību un klimata mērķu sasniegšanu, ir biznesa iesaiste un sabiedrības aktivizēšana, uzsver Tetere. Tāpēc arī SEB grupa no savas ilgtspējas stratēģijas mērķiem neatkāpjas un vēlas būt katalizators uzņēmējdarbības ilgtspējīgās pārmaiņās. SEB grupas ilgtspējas stratēģija paredz finansējuma piešķiršanu gan uzņēmumu zaļajiem projektiem, gan projektiem zaļās transformācijas veicināšanai, kā arī konsultatīvo pakalpojumu palielināšanu.
“Šis ir milzīgu pārmaiņu un līdz ar to arī iespēju laiks. Kovids mudināja mūs ieviest jaunus digitālus risinājumus, savukārt enerģētikas krīze liek mums domāt par jauniem veidiem, kā izmantot atjaunojamos resursus enerģijas iegūšanai. Man gribas domāt, ka saules paneļi un vēja parki, lai arī ļoti nepieciešamas un vērtīgas tehnoloģijas, nebūs vienīgie risinājumi mūsdienu enerģētikas izaicinājumiem,” pauž Tetere.
Viņasprāt, uzvarētāji būs tie, kuri turpinās investēt pētniecībā un attīstībā vai arī spēs ātri pielāgot un izmantot jau eksistējošas inovācijas. Varbūt arī kaut kur nāksies kļūdīties vai secināt, ka kāda tehnoloģija mūsu rokās ir nonākusi pārāk agri, taču svarīgākais ir neļauties pasivitātei un meklēt jaunas iespējas, uzsver Tetere.
Viņa norāda, ka par vienu no 2022.gada raksturlielumiem ir kļuvušas procentu likmes – no inflācijas un iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājiem, līdz kredītlikmēm un dažāda veida ieguldījumu ienesīgumiem. Procentu likmes ir kļuvušas par vienu no aktualitātēm visā sabiedrībā, tāpēc finanšu nozarei ir īpaša atbildība adekvāti un pamatoti skaidrot, – kas un kāpēc notiek ar uzkrājumiem, aizņēmumiem, ar naudas vērtību tagad un nākotnē.
Nozīmīga mācība ir saistīta ar kritumu akciju tirgos, kas no vienas puses ir drūma ziņa, jo sarūk agrāk iegādāto vērtspapīru vērtība, bet no otras – tā ir reta iespēja, uzsver Tetere. Pēdējo 50 gadu laikā ir bijušas tikai septiņas reizes, kad pēc rekordu sasniegšanās cenas no sasniegtajām virsotnēm ir “atkāpušās” pat vairāk nekā par 20%. Tāpēc šī ir septītā labākā reize pēdējā pusgadsimta laikā “iepirkties” salīdzinoši lētāk, skaidro Tetere.
No otras puses Tetere piekrīt arī tiem pesimistiem, kuri uzsver, ka akciju tirgus jau ilgstoši nespēj atkopties un sasniegt savus iepriekšējos cenu līmeņus. Protams, ir jāapzinās, ka ieguldījumi vienmēr saistās ar zināmu risku un neviens investīciju eksperts nekad nevarēs pilnībā precīzi prognozēt turpmākos notikumus vērtspapīru tirgos.
Tetere informē, ka pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu, saglabājot arī zemu bezdarba rādītāju. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika “bloķēti” kovida pandēmijas laikā, tai skaitā izmantojot uzkrājumus.
Tomēr, lai arī visa gada IKP pieauguma rādītājus 2023.gadam “SEB banka” prognozē minimāli pozitīvus, proti, nedaudz virs nulles, tomēr kopumā jāņem vērā, ka Baltijas valstu ekonomikas virzās uz recesiju. Tetere norāda, ka vislielākos draudus rada augstie inflācijas rādītāji, kas ir pamazām sākuši “nodedzināt” mājsaimniecību pirktspēju. Gada kopējo veikumu noteiks tas, cik dziļi nosēdīsies ekonomiskā aktivitāte gada sākumā un cik jaudas būs atgūties gada otrajā pusē.
Tetere piebilst, ka visu iepriekš minēto straujo pārmaiņu cēlonis un 2022.gada raksturojošā zīme ir kopīga Eiropas, ASV un citu pasaules reģionu cīņa pret neizprovocētu, brutālu Krievijas agresiju Ukrainā. Līdztekus militārai un finansiālai palīdzībai, ko sniedz Ukrainai, tika ieviestas apjomīgas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Eiropa ir apņēmusies tikt vaļā no gadu desmitiem ilgušās energoatkarības, kas mazinās Krievijas ienākumus, tāpat tos mazinās ierobežojumi attiecībās uz Krievijas naftu. Savu darbību Krievijā ir pārtraukuši daudzi uzņēmumi un zīmoli, bet tiem, kas darbību turpina, jārēķinās ar nopietniem reputācijas un citiem riskiem. Sankcijām vajadzētu agri vai vēlu novest Krievijas ekonomiku nopietnu izaicinājumu priekšā, uzskata Tetere.
Apzinoties to, cik liela ir šī jautājuma “cena”, 2023.gadā vēl un vēlreiz nāksies pierādīt pašiem sev, ka brīvība ir lielākā vērtība, pat, ja tās vārdā nākas no kaut kā atteikties, kaut ko mainīt savā ikdienā, uzskata Tetere.
“Jo tikai nosargājot brīvību, tostarp, nelokāmi turpinot atbalstīt Ukrainu kā šīs cīņas priekšposteni, mēs varēsim turpināt domāt un rūpēties par citiem jautājumiem – ilgtspēju, inflācijas mazināšanu, latviešu valodu, darba tirgu, eksportspēju, veselības aizsardzību, izglītību un visu pārējo,” pauž Tetere.
Projektu “Meli un fakti” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Meli un fakti” saturu atbild AS “TV Latvija”.
