Ābeļdārzs kā vecs parks – kāpēc uz koku stumbriem bagātīgi aug sūnas un ķērpji? 0
“Kāpēc dārzā uz augļu koku stumbriem un zariem bagātīgi aug sūnas un ķērpji?” IVETA Kurzemē
Sūnas un ķērpji visbiežāk aug, ja augļu kokiem ir aptuveni 40 gadu, līki zari vai stumbrs, kā arī ja apkārtējā vidē ir stabils, paaugstināts gaisa mitrums, proti, blakus tek upīte vai grāvis, vai apkārt dārzam ierīkots dzīvžogs. Vecos ābeļdārzos, kas izveidoti nogāzē vai ir citu krūmu ieskauti, kā arī vecos parkos un kapos vienmēr būs daudz sūnu un ķērpju, jo tur ir nemainīga vide. Epifītaugi uz kokiem labi jūtas vietās, kur ir pastāvīgs mitrums. Sūnas un ķērpji izdala terpēnus, kas nepatīk kukaiņiem. Sūnas pat izmanto kukaiņu atbaidīšanai, tāpēc kaitēkļi tajās nemitinās. Dārza kaitēkļiem tīk slēpties mizas plaisiņās un spraugās, jo tur ir sausāks.
No sūnām un ķērpjiem var atbrīvoties ar dažādiem paņēmieniem. Tās no stumbriem var noberzt ar asu birsti. Šo darbu ieteicams darīt mitrā laikā agri pavasarī vai rudenī, kad sūnas un ķērpji ir izmirkuši un viegli nāk nost. Jāstrādā uzmanīgi, lai neievainotu koku mizu, jo caur brūcēm tie var inficēties ar augļu koku stumbru un zaru vēzi. Cits variants – regulāri katru gadu kaļķot stumbrus un skeletzaru pamatnes, jo kaļķis rada bāzisku vidi, kas sūnām un ķērpjiem nepatīk, un to daudzums samazināsies. Kaļķo vēlu rudenī, vienlaikus nodrošinot arī aizsardzību pret saules apdegumiem ziemas otrajā pusē un agri pavasarī.
