“Raivis ir precējies. Sestdienas vakarā saņēmās drosmi un nolēma ar mani uzsākt sarunu” – Lindas Mūrnieces lauku dzīves ainiņas 0
Pēdējās sestdienas man sanākuši kādi pārāk apcerīgi, sērīgi vai skumji ieraksti. Rudens tumšie vakari atstāj savu iespaidu. Ir laiks parunāt par attiecību tēmu. Pareizāk – iepazītiesgribētājiem. Ar attiecībām man viss kārtībā – man tās ir lieliskas ar vislieliskāko man pazīstamo cilvēku – mani pašu. Tomēr nez kādēļ kādai čupiņai vīrieškārtas izstrādājumu tas nešķiet labs iemesls likt mani mierā. Sakrita manā mesendžerī vienā dienā vairāku šādu cilvēku vēstules, kuras negribas atstāt bez ievērības.
Kāds Raivis no Ogres – tā vēsta viņa profils, kurš saka arī to, ka Raivis ir precējies, sestdienas vakarā saņēmās drosmi vai kaut ko, kas šo drosmi veicināja un nolēma uzsākt sarunu. Plkst. 20.51 viņš atsūtīja smaidiņu. Kad es uz to nekādi nereaģēju, pēc stundas viņš uzrakstīja “jūs esat seksi”. Veseli trīs vārdi!!!
Nezinu, kas tā par vīriešu kategoriju, kas raksta “seksi” pieaugušai vai manā gadījumā – padzīvojušai sievietei, ko grūti ar kaut ko pārsteigt, kur nu vēl ar šādu apgalvojumu.
Pieņemu, ka kunga prātā uzbūrās ainas, kā es sajūsmināta steidzos uzsākt sarunu un viņš uzraksta nākamo vārdu – “ļoti seksi” un tad mums izveidojas romantiska sarakste un – kas zina – kas nu vēl viņa prātā mums izveidojas. Kad minētajam Raivim paziņoju, ka viņa sieva priecāsies par šādu viņa aktivitāti, kungs atbildēja, ka komplimenti neesot noziegums. Šaubu nav, ja vien kāda no sveša cilvēka vārdu “seksi” uztver kā komplimentu. Un ja rakstītāja sievai tiešām nav iebildumu pret šādiem “komplimentiem” svešām sievietēm. Man būtu. Ja mans vīrs uzskatītu “seksi” par komplimentu un bārstītu to vārdu vēlā vakarā svešām sievietēm.
Pēc pāris stundām pastkastītē iekrita vēl vēstule – no kāda Endija. Kurš esot dzimis 1991. gadā, kā ziņo paša profils, tātad – veselu 21 gadu jaunāks par mani. “Sveika Jauki izskaties Pati izvelies Pildspalvas krasu Melna vai Zila?? Izvelies Knaģus Koka vai Plastmasa Knaģi??“ Tieši šādā rakstībā. Iespējams, tas nebija mēģinājums iepazīties, varbūt kāda aptauja, nav ne jausmas. Tas, kas man nav skaidrs – kas tieši arī šo – Endiju – pamudināja virknēt vārdus un sūtīt tos man?
Nākamais – bez vārda un citiem datiem – dienas vidū uzradās manā telefonā: ”Labdien LINDA ES LOTI VELETOS JUS SATIKT JUS ESAT SKAISTA FORSA VARAM.”
Ja iztulko tekstu, tad cilvēks manā telefonā ierosina satikties. Tas tā notiek? Atrast manu numuru nav grūti, jo tas ir pieejams “Salnēnu” namiņa visos profilos, lai cilvēki, kam tas nepieciešams, var mani atrast. Un tad to atrod kāds, kas izdomā sacerēt grūti saprotamu tekstu. Un viņu nepavisam nemulsina tas, ka bez iemesla ko raksta svešam cilvēkam, nestādoties priekšā, bet uzstājīgi ko pieprasot. Ar pirmo ziņu viņam nebija gana, līdz brīdim, kad nobloķēju, paspēja vēl trīs maz saprotamas ziņas sacerēt.
Divās dienās trīs nesaprotami cilvēki ar nesaprotamu vēlmi komunicēt. Ir skaidrs, ka sakarīgiem vīriešiem ir savas nodarbes un nav nekādas vajadzības rakstīt svešiem cilvēkiem ziņas. Tad kas ir ar šiem, kuri domā, ka visu drīkst? Ja nu pēkšņi tādu uzrodas simts un visi saraksta man pilnu telefonu ar savām nesaprotamajām pārdomām?
Jā, es esmu publiska un bieži priecājos par cilvēku ziņām pēc saviem rakstiem, ierakstiem vai tikšanās reizēm. Tā gūstu prieku un iedvesmu nākamajiem rakstiem.
Saņemu daudz atbalsta vēstuļu, ja uzrakstu, ka ir smagas dienas un man tās vēstules ļoti palīdz, liekot saprast, ka apkārt ir sirsnīgi un jauki cilvēki.
Bet kas ir šie, kas īsti neprot rakstīt un vienkārši virknē burtus? Iedomu prinči bez zirga vai pašapziņu saēdušies neveiksminieki?
Pirms pailga laika kādā sestdienā rakstīju par vēstuli “čau, Dūda!”, kas man pat lika pasmaidīt. Bet arī šis “rakstnieks” lika vilties pēc trim mēnešiem uzraksot tikai “’čau!” bez “dūdas”. Tas gan arī viss no viņa, par laimi. Ierindoju tajā pašā sarakstā, kur citus – pie spamiem.
