Vladimirs Putins
Vladimirs Putins
Foto. SCANPIX/LETA/Alexander Kazakov/Sputnik, Kremlin Pool Photo via AP

Aiz Putina muguras divi ietekmīgi klani Krievijā sākuši cīņu par varu 0

Pievieno LA.LV

Krievijas ģenerāļu slepkavības atklājušas pieaugošu plaisu starp armiju un Federālo drošības dienestu jeb FSB Putina sistēmā. Karš ir nostiprinājis armijas lomu, taču Kremlis joprojām ģenerāļus uztver kā iespējamu draudu.

Pēc pirmās ziemas jau gribēsies pārdot: 10 automašīnas, kas Latvijas klimatam nav piemērotas
Veselam
Ne tikai pupiņas: uztura speciālisti nosauc sešus produktus, kuros šķiedrvielu ir vēl vairāk
Veselam
Diezgan skumji – 10 “vecmodīgas” dzīves vērtības, par kurām mūsdienu jaunatne tikai pasmejas; tostarp arī svētki ar ģimeni
Lasīt citas ziņas

“Fox News” raksta, ka slepkavības un uzbrukumi Krievijas ģenerāļiem izgaismo pieaugošu spriedzi Putina drošības aparātā. Saskaņā ar publikāciju zaudējumi augstāko virsnieku vidū pastiprina konfliktu starp armiju un FSB – diviem svarīgākajiem Putina režīma balstiem.

Krievijas militārpersonas pieprasa ģenerāļu aizsardzību, savukārt specdienesti nevēlas uzņemties atbildību par komandieru drošību.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Krievijas drošības struktūru iekšienē pastāv spriedze,” “Fox News Digital” sacījis kāds Eiropas izlūkdienesta avots. “Militārpersonas vēlas, lai FSB nodrošinātu fizisku aizsardzību Krievijas ģenerāļiem, bet FSB nevēlas uzņemties atbildību par armiju,” viņš uzsvēris.

Pēc publikācijas sarunu biedra domām, šis konflikts atspoguļo daudz dziļāku sāncensību sistēmā, kurā specdienesti tradicionāli ieņēmuši priviliģētāku stāvokli nekā armija.

“Tas turpinās jau kopš padomju laikiem. Specdienestiem nepatīk militāristi, un militāristiem nepatīk specdienesti,” sacījis avots.

Kopš pilna mēroga kara sākuma Krievijas ģenerāļi gājuši bojā triecienos, dronu uzbrukumos, automašīnu sprādzienos, aviokatastrofās un kaujās frontē. “Fox News”, atsaucoties uz “Mediazona”, raksta, ka kopš iebrukuma sākuma apstiprināta vismaz 15 Krievijas ģenerāļu nāve.

Krievijas opozīcijas politiķis Maksims Kacs uzskata, ka galvenā pretruna slēpjas tajā, ka karš ir palielinājis armijas nozīmi kaujas laukā, taču politiskā sistēma Maskavā joprojām ģenerāļus uztver kā potenciālu draudu.

Tādējādi Kremlis nonācis bīstamā slazdā. Lai turpinātu karu, tam vajadzīgi pieredzējuši komandieri, taču varas vertikāle savai armijai neuzticas un nesteidzas aizsargāt augstākā ranga militārpersonas.

Tas vairs nav tikai atsevišķu uzbrukumu vilnis pret virsniekiem, bet gan Putina sistēmas iekšējās šķelšanās simptoms, raksta izdevums.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.