Jurjānu lieta 11
Kad LPSR VDM darbinieki uzsāka neizsūtīto meklēšanu, izrādījās, ka tagad viņus aizsūtīt uz Sibīriju nemaz nav tik vienkārši. Vajadzēja jaunus papildizsūtīšanas lēmumus, bet dažādu VDM iestāžu viedokļi par nepieciešamajiem dokumentiem bija atšķirīgi. Piemērs tam ir sarakste saistībā ar Alberta Jurjāna un viņa sievas papildizsūtīšanu. 1949. gada 12. novembrī PSRS VDM 2. Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Jedunovs LPSR valsts drošības ministram A. Novikam pilnīgi slepenā ziņojumā norāda: “Saskaņā ar PSRS Prokuratūrā saņemto Alberta Otto dēla, Jurjāna iesniegumu, Jūs no LPSR Alūksnes apriņķa Gaujienas pagasta esat izsūtījuši viņa bērnus: Otto Jurjānu, dzimušu 1930. gadā, uz Amūras apgabala Seriševskas rajonu un Bruno Jurjānu, dzimušu 1931. gadā, uz Tomskas apgabala Koževņikovas rajonu. Bet pats Jurjāns un viņa sieva palika dzīvot Latvijas PSR, kaut arī viņu bērni tika izsūtīti tamdēļ, ka Albertam Jurjānam bija kulaku saimniecība, bet viņa vecākais dēls Alberts 1948. gadā notiesāts pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58-1a, 19-58-8 un 58-11. panta. Saskaņā ar PSRS Prokuratūras š. g. 3. novembra norādījumu lūdzu pieņemt mērus, lai kulaku Albertu Jurjānu un viņa sievu izsūtītu no Latvijas.”
1950. gada 6. janvāra atbildes ziņojumā Jedunovam LPSR valsts drošības ministra vietnieks pulkvedis J. Vēvers raksta: “Norādījumu par kulaka Alberta Jurjāna un viņa sievas papildizsūtīšanu mēs nevaram izpildīt. Esošo vispārējo Latvijas PSR Ministru padomes lēmumu par kulaku elementu izsūtīšanu no Latvijas praksē piemērot nav iespējams, jo par katru izsūtāmo Iekšlietu ministrijas pārsūtīšanas cietums pieprasa kāda tiesu orgānu vai Sevišķās apspriedes lēmumu. Bez minētajiem dokumentiem aizturētās personas etapam netiek pieņemtas. Vienlaikus paziņoju, ka A. Jurjāns, kurš iesniedzis iesniegumu par savu dēlu atgriešanu no izsūtījuma, kopā ar sievu no pastāvīgās dzīvesvietas tagad ir paslēpies un viņa atrašanās vieta nav zināma.”
1950. gada 21. janvārī Jedunovs Vēverim norāda: “Saskaņā ar instrukciju personas, kuras bija paredzētas izsūtīšanai, bet operācijas laikā uz vietas netika atrastas, ir jāsameklē un jāizsūta individuālā kārtā. Kulaku izsūtīšana notiek uz izraksta pamata no republikas Ministru padomes lēmuma, kurš Jums ir. Tātad Jurjāna izsūtīšanai nekādi tiesu instanču personālie lēmumi nav nepieciešami. Bez tam sakarā ar Jurjāna pāriešanu nelegālā stāvoklī viņu var arestēt kā nelegāli un pēc parastās izmeklēšanas izsūtīt pēc Sevišķās apspriedes lēmuma.” Patiesībā A. Jurjāns un viņa sieva nekādi “nelegāļi” nebija, jo dzīvoja un strādāja Rīgā. Neraugoties uz PSRS VDM vairākkārtējiem norādījumiem, viņus no Latvijas tā arī neizsūtīja.
