Bažījas par rudeni: alus brūžiem ir grūtības attīstīt jaunus produktus 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un izejvielu cenu lēciens – šie faktori būtiski ietekmē alus nozari. Kā situāciju vērtē alus darītavu saimnieki?
Aizvadīto divu gadu pandēmija būtiski ietekmēja visu alus nozari, jo īpaši tika skarts HoReCa jeb viesnīcu, restorānu un kafejnīcu segments. Tādēļ uz šo gadu ar piesardzīgu optimismu raugās teju vai visi nozares spēlētāji. Līdzšinējo izaicinājumu vietā gan nākas saskarties ar jauniem, un tikai laiks rādīs, kā aldariem izdosies tos pievārēt. “Pandēmijas lielākā ietekme uz nozari bija jūtama HoReCa segmentā, jo līdz 1. aprīlim tas strādāja ar ierobežojumiem, līdz ar to būtiski tika ietekmēti pārdošanas apjomi šajā segmentā. Tāpat arī pastiprinātas rūpes veltījām stingru drošības pasākumu ievērošanai ražotnē, lai parūpētos par darbinieku veselību,” stāsta AS “Cēsu alus” komunikācijas vadītāja Agita Kārkliņa.
Pandēmija mazās alus darītavas skāra smagāk nekā lielos alus ražotājus, jo mazām alus darītavām daudz lielāks pārdošanas īpatsvars bija saistīts ar HoReCa uzņēmumiem, atklāj SIA “Valmiermuižas alus darītava” saimnieks Aigars Ruņģis.
“Valmiermuižas alus” kopš pirmās dienas attīstīja sadarbību ar restorāniem un bāriem, lai attīstītu alus baudīšanas kultūru, tādēļ 25% “Valmiermuižas” pārdošanas apjomu pirms pandēmijas veidoja restorāni un bāri, kuros pārdošana līdz ar naudas plūsmu 2020. gada martā vienā dienā burtiski apstājās līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valstī. Zaudēt ceturto daļu pārdošanas apjoma bijis šoks. Ierobežojumu dēļ restorānos un bāros pēdējos divos gados “Valmiermuiža” pārdevusi divreiz mazāk lejamo alu nekā pirms pandēmijas, tādēļ bija jāatsakās no ilgi lolotiem attīstības projektiem, jo uz diviem gadiem pārcelt apstiprinātos Eiropas fondu līdzfinansētos investīcijas projektus netika atļauts.
HoReCa cerības
Uz HoReCa atdzimšanu cerības liek arī citi ražotāji. “Esam priecīgi, ka šobrīd šis tirdzniecības segments sāk atmosties un uzņemt apgriezienus. Tajā pašā laikā ar zināmu piesardzību raugāmies uz rudeni, proti, atbildīgo ekspertu prognozēm par vīrusa iespējamo izplatību. Šobrīd pamazām sākam tuvoties pirms pandēmijas pārdošanas rezultātiem. Pandēmijas laikā tirdzniecība veikalos nedaudz pieaug, taču tas nespēja kompensēt HoReCa sektora dīkstāvi,” stāsta AS “Aldaris” komunikācijas vadītājs Toms Kursītis.
Pagājušo gadu “Aldaris” noslēdza ar apgrozījuma pieaugumu mazumtirdzniecības segmentā, bet pandēmijas ietekmē noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ bija vērojams kritums tieši HoReCa segmentā, tāpat saruka tirdzniecības apjomi Igaunijas un Lietuvas pierobežā.
Arī SIA “Bauskas alus” valdes loceklis Paulis Dālbergs vērtē, ka pēdējo divu gadu laikā ārējie apstākļi alus nozarei bijuši negatīvi, jo ir pieaugušas izejvielu, energoresursu un darbaspēka izmaksas, arī akcīzes nodoklis ir kāpis, kā arī pandēmija atstājusi nelabvēlīgu ietekmi. “Bāru un restorānu segments bija pilnībā paralizēts, tas ietekmēja visus alus ražotājus. Tāpat laika apstākļi aizvadītajā ziemā nebija alus darītājiem labvēlīgi. Tomēr nelabvēlīgos faktorus lielā mērā kompensēja uzņēmuma pārdošanas stratēģija un mazumtirdzniecības tīkla paplašināšana, kas ļāva palielināt “Bauskas alus” tirgus daļu. Turklāt HoReCa pagaidām nav tik būtisks “Bauskas alus” kopējā pārdošanas apjomā,” skaidro Dālbergs.
Pudeļu deficīts
Pašlaik ietekmi uz nozari atstāj kopējais stikla pudeļu deficīts, kas vērojams visā Eiropā. “Aldaris” jau uzsācis vairāku produktu formāta maiņu, lai spētu nodrošināt pieprasījumu. T. Kursītis prognozē, ka pārskatāmā nākotnē būs jūtami traucējumi piegāžu ķēžu darbībā. Domājot par iespējamām cenu izmaiņām, šobrīd esot grūti paredzēt situāciju nākotnē.
Kā zināms, degvielas, gāzes un elektrības cenas ir atkarīgas no ģeopolitiskās situācijas un biržas cenām, līdz ar to prognozes izteikt ir sarežģīti. Tiesa, ne visus ražotājus ietekmē pudeļu deficīts, kas ir tieši saistīts gan ar piegāžu apstāšanos no Krievijas un Baltkrievijas, gan izejvielu un īpaši energoresursu cenām. “Bauskas alus” arī pirms Krievijas uzsāktā kara Ukrainā nesadarbojās ar Krieviju un Baltkrieviju, jo neuzskatīja šo valstu piegādātājus par stabiliem ilgtermiņa partneriem, tāpēc ietekme ir mazāka un drīzāk netieša.
Savukārt “Valmiermuižas alus” jau pirms gada noslēdzis līgumus ar Lietuvas un Igaunijas stikla pudeļu piegādātājiem, kas pietiekamā apjomā piegādā pudeles. Uzņēmums ir gandarīts par ieviesto depozītsistēmu, kas ļauj samazināt izmaksas. “Pateicoties šogad ieviestai depozītu sistēmai, lielāko daudzumu 0,5 litra stikla pudeļu saņemam atpakaļ un varam izmantot atkārtoti. Tas palīdz ietaupīt gan izmaksas, gan radīt mazāku kaitējumu dabai. Aprīlī un maijā esam saņēmuši atpakaļ no depozītu sistēmas jau 315 000 stikla pudeļu, kuras var izmazgāt un izmantot atkārtoti,” skaidro A. Ruņģis.
Ietekmē cenu kāpums
Kādu ietekmi atstāj pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā un vispārējs resursu cenu kāpums? “Šajā laikā ir noticis ievērojams cenu pieaugums – augušas izmaksas pilnīgi visām izejvielu un materiālu kategorijām, energoresursiem – elektroenerģija, gāze, kā arī transporta izmaksām pieaugošo degvielas cenu dēļ – tas viss ir ietekmējis mūsu nozari.
Piegādes ķēdes plūsmā bijuši vairāki izaicinājumi – kavējās materiālu piegādes, kas licis mums meklēt alternatīvus risinājumus materiālu iegādei. Izejvielu un materiālu ražotājiem ir problēmas ar ražošanas jaudām un arī viņi ir saskārušies ar materiālu deficītu, nespējot laikā nodrošināt pasūtījumus. Lai arī ražotāji cīnās ar izmaksu pieaugumu, kā vien var, tomēr ietekme uz gala produktu cenām ir jūtama visās nozarēs,” komentē A. Kārkliņa.
“Valmiermuižas alus darītavas” saimnieks konkretizē – gāzes cena gada laikā ir trīskāršojusies, elektrības cenas ir pieaugušas par 50% un alus brūvēšana ir ļoti energoietilpīga. Energoresursu cenu pieaugums ietekmē arī visu pārējo piegādātāju izmaksas. Stikla pudeļu cenas jau augušas par 50%, jaunās ražas miežu iesala cenas augs par 50%. Tādēļ aprīlī “Valmiermuižas” produktu cenas palielinātas vidēji par 5%, bet vasaras beigās tikšot vērtēts, par cik būs nepieciešams vēl celt cenas. Šobrīd vissvarīgākais – nodrošināt brūvēšanas procesu nepārtrauktību.
Nodokļu politikas kļūdas
Kādas ir tendences alus tirgū? Aigars Ruņģis izpētījis, ka Latvija no alus darītāju valsts desmit gados kļuvusi par pārliecinošu alus importētāju un augošu degvīna patērētāju. Kopējais alus patēriņš Latvijā desmit gados ir samazinājies par 19%, tajā pašā laikā stiprā alkohola patēriņš Latvijā desmit gadu laikā ir pieaudzis par 14%. Pircēji Latvijā retāk izvēlas alu, bet biežāk stipro alkoholu, un populārākais stiprais alkohols Latvijā ir degvīns.
Ruņģis domā, ka šis rezultāts ir tuvredzīgas un populistiskas nodokļu politikas sekas. Tuvākajā laikā, turpinot samazināties iedzīvotāju reālai pirktspējai, šī tendence, visticamāk, kļūs vēl izteiktāka. Pēdējo desmit gadu laikā alus brūvēšanas apjomi Latvijā ir samazinājušies gandrīz divas reizes. 2011. gadā Latvijā tika saražoti 147,2 miljoni litru alus, bet 2021. gadā tie bija vien 77,2 miljoni litru. Turklāt vairākas alus darītavas, to skaitā “Aldaris” un “Cido grupa”, alus ražošanu ir pārcēlušas uz Lietuvu un Igauniju.
Pērn jau vairāk nekā puse jeb 67,45% Latvijā pārdotā alus tiek importēts ar latviskiem nosaukumiem, bet uz etiķetes maziem burtiem rakstīts nevis “ražotājs”, bet “importētājs”. Ruņģis uzdod jautājumu politikas plānotājiem – kāpēc nozare ar ļoti senām tradīcijām, speciālistiem, iekārtām, uzņēmumiem, investoriem desmit gadu laikā ir samazinājusies gandrīz uz pusi un lieli ārvalstu investori savu alus ražošanu pārcēluši no Latvijas uz Lietuvu vai Igauniju, jo spēj piedāvāt izdevīgākus noteikumus alus ražošanas attīstībai.
Tomēr pozitīvi esot tas, ka mazajās alus darītavās pēdējo desmit gadu laikā brūvētā alus apjoms ir audzis par 17% – 2011. gadā tie bija 16 miljoni litru, bet 2021. gadā tie jau bija 19 miljoni litru.
Audzis arī alus darītavu skaits – 2011. gadā Latvijā bija 20 alus darītavas, bet šobrīd jau ir 60, un pieaugums noticis tieši uz mazo rēķina.
Ruņģis iesaka politiķiem iepazīties ar alus nozari Vācijā un Beļģijā, kas esot teicami piemēri, cik lielu pievienoto vērtību vietējai ekonomikai var nest šo valstu nacionālais dzēriens alus un ar to saistītās nozares un kādi politiskie lēmumi veicina alus nozares attīstību.
Piemēram, akcīzes nodoklis Beļģijā alum ir četras reizes zemāks nekā Latvijā, un valsts ir skaidri pateikusi, ka viņu nacionālais dzēriens ir alus. Savukārt Vācijā alus akcīze ir desmit reizes zemāka nekā Latvijā, tādēļ Vācijā alus ir lētāks nekā Latvijā. Vēl jārunā par izejvielu. “Eksportējot graudus, Latvijas zemkopības nozare rada zemu pievienoto vērtību, bet, importējot alu, stiprinām kaimiņu ekonomiku. Lai arī varētu būt otrādi,” uzsver A. Ruņģis.
