Alvis Hermanis atkal noskaities uz tiem, kas “pie šprices”, tāpēc atklāj kādu stāstu, kas atklāj Izglītības un zinātnes ministrijas neizdarību 65
Alvis Hermanis, šķiet, ir noskaities, par ko liecina viņa svētdienas ieraksts sociālajos tīklos saistībā ar mēģinājumiem aizbāzt viņam muti. Tāpēc viņš nolēmis dalīties ar kādu stāstu, kas nedara godu mūsu Izglītības un zinātnes ministrijai.
Alvis sola, ka turpmāk katru reizi, kad viņam tiks mēģināt aizbāzt muti, nobloķējot viņa ierakstus soctīklos, viņš veiks “atriebības aktu” – publiski dalīsies ar kādu stāstu, kas raksturo cilvēkus, kuri ir “pie šprices”. Viņa krājumos šādu stāstu netrūkstot, jo cilvēki viņam tos labprāt uzticot.
Lūk, pirmais stāsts par to, cik ieinteresēta darboties un attīstīties ir kāda ministrija!
“Kāds jauns (sabiedrībā labi zināms) uzņēmējs izdomāja palīdzēt Latvijas izglītības sistēmai. Kā zināms, labākā izglītības sistēma pasaulē ir Somijā. Nesen Igaunija to pilnībā pārņēma (ar saviem uzlabojumiem).
Kāds nesavtīgs latviešu uzņēmējs par saviem līdzekļiem uzņēmās organizēt projektu, lai Latvija pārņemtu Igaunijas pieredzi. Vispirms viņš saorganizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Tallinu, par saviem līdzekļiem noīrēja 10vietīgu busiņu, lai kopā ar vienotības izglītības ministri tur vietas atrastos arī vadošajiem ministrijas ierēdņiem.
No 10 vietām busiņā puse palika tukša, jo puse no tiem ierēdņiem, kā pēdējā brīdī izrādījās, nezināja angļu valodu un braukt nokautrējās.
Tallinā viss bija kolosāli, mūsu ministre sataisīja selfijus ar igauņu kolēģiem. Un pats galvenais – Igaunijas Izglītības ministrija apņēmās (arī pilnīgi nesavtīgi un par velti) brāļu tautai latviešiem sagatavot projekta plānu, pēc kura Latvija varētu pārņemt viņu pieredzi. Visi draudzīgi atvadījās un sarunāja pēc dažām nedēļām turpināt iesākto Zoom konferencē.
Pagāja dažas nedēļas un norunātajā Zoom sarunai pieslēdzās Igaunijas Izglītības ministrijas cilvēki. No Latvijas puses bija pieslēdzies tikai viens – tas pats latviešu biznesmenis, kurš bija iniciators tam visam, bet kurš nepavisam nebija mūsu ministrijas parstāvis. Viņam arī nācās vienam pašam tur kaunēties, jo igauņi (kuri bija veltījuši laiku un enerģiju lai sagatavotu šo pieredzes dalīšanās projektu) palika diezgan lielā apmulsumā. Jo no Latvijas ministrijas puses šai vēsturiskajai Zoom sarunai nebija pieslēdzies NEVIENS.
Atgādināšu, ka Latvijas Izglītības ministrijā esot 184 ierēdņi un pēdējo dienu viņu izgudrotais ir 21 miljonu projekts, kas veltīts izglītības kvalitātes monitoringam.
Tāds, lūk, gadījums. Progresīvos vienotības entuziastus brīdinu, ka man tamlīdzīgi pastāstiņi no jūsu dzīves krājumā vēl daudz.”
Ministre Anda Čakša publicējusi arī atbildes reakciju savā “Facebook” profilā.
Viņa raksta: “Adventes laiks ir apceres brīdis ceļā uz Ziemassvētkiem. Šo laiku mēs katrs piepildām ar savām pārdomām, nereti analizējam to, kas paveikts aizejošajā gadā. Šodien, cepot piparkūkas, pārrunājām ar Annu viskautko. Arī par to, kam mēs ticam un kāpēc ticam, kas ir patiesība un kas – izdomājums. Atbildes rast ne vienmēr ir viegli.
Šodien sociālajos tīklos izlasīju arī ļoti radošu interpretāciju par manu un Izglītības un zinātnes ministrija kolēģu patiesi vērtīgu vizīti Igaunijā pagājušā gada oktobrī. Jāsaka, ka izlasītais atgādināja Riharda Bargā fantastisko grāmatu “tenkas”.
Toreiz dzirdētais un redzētais jau šodien ir iestrādāts gan skolu jaunajā finansēšanas modelī ar plānu ieviest no nākamā mācību gada (t.sk. skolas vadības autonomija, laba izglītība neatkarīgi no skolas atrašanās, taisnīgs atalgojums pedagogiem), gan kritērijos jauno pedagogu uzņemšanai augstskolā (īstenoti jau šajā studiju gadā), gan iecerē virzīt konceptu par mācīšanos līdz 18 gadu vecumam. Savukārt igauņi, kas pāreju uz mācībām tikai valsts valodā uzsāka šajā mācību gadā, daudz ko mācījās no mūsu pieredzes. Igauņiem ir līdzīgs izaicinājums – skolu tīkla optimizēšana, kas arī mūsu kaimiņvalstī norit pietiekami komplicēti. Starp citu, šajā pavasarī Igaunijas kolēģi ar atbildes vizīti viesojās Latvijā.
Zināšanai – fakti pašu braucienu uz Igauniju: to iecerēja un organizēja IZM, devāmies turp ar pārpildītu ministrijas septiņvietīgo busiņu; delegācijā – IZM kolēģi, t.sk. ar Oksfordas diplomu, LU doktorants. Notika tikšanās ministrijā, Tallinas Pelgulinas Valsts ģimnāzijā, Tallinas universitātē, Endla bērnudārzā. Un tā varētu turpināt…
Un noslēgumā. Pirmajā Adventē šķiet iederīgāks ir sera Artura Edingtona, britu zinātnieka, fiziķa, izcila zvaigžņu pētnieka un zinātnes filozofa teiktais: “Tas ir zinātnes uzdevums atklāt, ka lietas ir krietni citādākas, nekā tās sākotnēji izskatās.” Šī doma lielā mērā ir attiecināma arī uz mūsdienu realitāti sociālajos tīklos.
Lai gaiša pirmā Advente un cilvēkiem labs prāts!”
