Aleksejs Navaļnijs.
Aleksejs Navaļnijs.
Foto: AP/SCANPIX/LETA

Anda Līce: Kremlis ir nopircis ne vienu vien Eiropas politiķi 76

Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Lasīt citas ziņas

Dzīve apgāž daudzus pieņēmumus. Viens no šodien bieži dzirdamajiem ir, ka mūsdienās trūkst spilgtu personību, kurām būtu teikšana pasaules politikā. Lielas personības nav siltumnīcu kultūra, tās dīvainā kārtā parādās tik degradētās vietās, kur, šķiet, nekas vairs nespēj augt. Tās nobriest tieši vēstures izšķirošos brīžos un dara to, ko cilvēku vairākums nespēj, – staigā pa naža asmeni. Un tieši tas daudzos uztur visas cilvēces lielo, bet šķietami nepiepildāmo sapni par visu cilvēku vienlīdzību un brīvību.

Tāds bija jaunākais Nobela Miera prēmijas laureāts, cilvēktiesību aizstāvis afroamerikānis Mārtins Luters Kings, kurš 1963. gadā, stāvot uz Linkolna memoriāla kāpnēm, teica savu slaveno runu “Man ir sapnis”. Pēc pieciem gadiem viņu nogalināja, bet uzmodinātie viņa sapni Amerikā īstenoja.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad daudzi cerēja, ka Miera prēmiju piešķirs Aleksejam Navaļnijam, taču prēmijas komiteja lēma citādi. Prēmijas laureāti ir Filipīnu žurnāliste Marijas Resa un Krievijas laikraksta “Novaja gazeta” galvenais redaktors Dmitrijs Muratovs, kura vadībā laikraksts īsteno sapni par brīvu un demokrātisku Krieviju. Šis sapnis jau ir prasījis augstu cenu – Putina režīms ir nogalinājis bezbailīgo žurnālisti Annu Poļitkovsku un vairākus citus šā žurnāla līdzstrādniekus.

Pēc atgriešanās Krievijā ieslodzījumā nonākušais Aleksejs Navaļnijs ir kļuvis par Polijas starptautiskās prēmijas “Brīvības bruņinieks” laureātu. Uz prēmijas pasniegšanas ceremoniju viņš, saprotams, nevarēja ierasties. Ar spilgtu un mūsdienu Rietumu divkosīgos politiķus atmaskojošu runu Varšavas forumā uzstājās Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess. Runājot par grandiozo korupciju Krievijā, eksprezidents teica, ka “tā ir mūsu korupcija”, ar to domādams Rietumu politiķu “šrēderizāciju”, tas ir, pērkamību.

Lai cik tas šķiet neticami, Kremlis ir nopircis ne vienu vien Eiropas politiķi. Klausoties Ilvesa runu, ienāca prātā, kāpēc gan to saka bijušie, nevis pašreizējie valstu vadītāji. Kāds teiks: “Tā runāt nebūtu politkorekti, jo kas tad sāktos?” Varbūt tieši otrādi, tad globālā pašiznīcināšanās beigtos?

To, kuriem ir sapnis par indivīda brīvību un brīvu valsti, sarakstu turpina Gruzijas cietumā pašreiz ieslodzītais un bada streiku pieteikušais bijušais šīs valsts prezidents Mihails Saakašvili, kura prezidentūras gados valsts pārvērtās līdz nepazīšanai. Ar to viņš iemantoja gan Kremļa, gan tā viet­valžu naidu.

Priekškaru uz ilgi slēpto Krievijas Federālā dienesta graujošo darbību pasaulē pavēra Nīderlandes pētnieciskās žurnālistikas vietne “Bellingcat” un tās drosmīgais žurnālists Kristo Grozevs. Mēs pazīstam tikai dažus, kuriem ir lielais sapnis, pasaulē viņu ir daudz, un tas apgāž apgalvojumu, ka mūsdienās visi ir pērkami.