Andrejs Judins: “Ārvalstniek, ja gribi dzīvot šeit, tad ir jārunā latviešu valodā!” 148
“Runājot par pastāvīgās uzturēšanās atļauju, padomāsim reālistiski! Ir ārvalstnieki, viņiem zināmu iemeslu dēļ viņi ir nolēmuši būt Krievijas pilsoņi – dabūja Krievijas pases. Kāpēc Latvijai ir pienākums par viņiem rūpēties un atturēties no vispārīgām prasībām?” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” jautāja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs (JV) Andrejs Judins, diskutējot par aktuālo tematu, kas saistīts ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas par diviem gadiem pagarina valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi.
“Vispārīgās prasības nosaka, ka, ja cilvēkiem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, tad viņiem ir jāsaprot valsts valoda, nu, nevar citādāk dabūt! Bijušajiem nepilsoņiem ir tāda atlaide, un tagad, kad kārtība ir mainīta, tad mēs dzirdam: ārprāc, ko dara Latvijas valsts?! Ko dara Latvijas valsts? Novienādo prasības. Ārvalstniek, ja gribi dzīvot šeit, tad ir jārunā latviešu valodā!” tā TV24 raidījumā uzsvēra Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Judiņš. Viņš piebilda, ka tas pats attiecoties arī uz skolu.
“Cik var būt tā divvalodu sistēma, kur tiešām viena skola stāsta vienu, otra – kaut ko citu? Tas nesaliedē sabiedrību. Es zinu vairākus piemērus, kad krievvalodīgie bērni ļoti veiksmīgi, ļoti ātri integrējas latviskā vidē, pateicoties skolai! Bet mums visu laiku tā otra daļa stāsta: ārprāc, tur bērniem būs grūti, neviens viņiem nepalīdzēs! Tā nav! Es domāju, ka ir sabiedrības daļa, kas dzīvo savos aizvēsturiskajos priekšstatos par dzīvi, kad joprojām nostaļģija pēc tādām padomju lietām. Viņi rūpējas ne jau par bērniem un par mazbērniem, bet par sevi – viņi domā par savu pagātni, par savu jaunību, par tiem citiem laikiem…Viņi varbūt neatrada vietu šeit, tad viņiem, protams, tas nepatīk,” tā komentēja Judins.
Turklāt esot politiskie spēki, kas to visu veiksmīgi ekspluatē, uzskata Saeimas deputāts. “Mums ir jārīkojas, protams, mums ir jāievēro cilvēktiesības – no tiem standartiem mēs neplānojam atteikties. Tas ir svarīgi, bet, no otras puses, nevajadzētu stāstīt, ka ārvalstniekam, kurš negrib zināt, lietot un pierādīt, ka viņš prot valsts valodu, ka viņš ir diskriminēts. Viņš ir ārvalstnieks!” uzsvēra Judins. Visiem ārvalstniekiem bijusi izvēles iespēja – naturalizēties un kļūt par Latvijas pilsoņiem vai dzīvot kā nepilsoņiem.
“Viņi atrada trešo ceļu – Krievijas pilsonību. Nu, tad bijušie PSRS pilsoņi, kuri kļuvuši par Krievijas pilsoņiem, viņiem ir jābūt pateicīgiem, ka viņi var dzīvot Latvijā, nevis prasīt ar kaut kādiem ultimātiem kaut ko vairāk,” norādīja Judins “Preses klubā”.
Jau vēstīts,ka Saeima šā gada 14.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas par diviem gadiem pagarina valodas pārbaužu termiņu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanai Latvijā tiem Krievijas pilsoņiem, kuri būs izrādījuši iniciatīvu nokārtot valodas pārbaudi.
Likumam jau 7.septembrī tika noteikta steidzamība ar vairāk nekā divu trešdaļu balsu vairākumu. Pagarinājums attieksies arī uz tiem Krievijas pilsoņiem, par kuriem būs konstatēts, ka viņi valsts valodas pārbaudi nebūs kārtojuši attaisnojošu iemeslu dēļ, piemēram, būtisku ar veselību saistītu iemeslu vai citu no personas gribas un rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ.
Augstāk minētajām abām grupām paredzēts uz diviem gadiem pagarināt termiņu, kura laikā Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi varēs kārtot valsts valodas pārbaudes, kas nepieciešamas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas iegūšanai.
Līdzšinējā Imigrācijas likuma redakcija paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
