Ārstiem nav jārunā krievu valodā! Kardiologs Skride par to, ka ir jānotur sava stāja, savs mugurkauls 166
“Domāju, ka ārsti brauc prom no Latvijas drīzāk atalgojuma, nevis valodas jautājuma dēļ,” tā, diskutējot par sociālajos tīklos ievietotu publikāciju, kurā jaunie ārsti pārmet, ka viņiem ir jāzina krievu valoda, un tāpēc daudzi apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja profesors, kardiologs Andris Skride.
Viņš pastāsta, ka, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātē viss notiek latviešu valodā. Studentiem pat eksāmenā vairs neliek iet pie pacienta, kurš nesaprot latviešu valodu, taču reizēm tiekot nodrošināts tulks, ja ir tāda nepieciešamība.
“Ir gados vecāki pacienti, kuriem latviešu valodu vairs neiemācīsim, bet
ir tāda daļa krievvalodīgo, kas principa pēc nerunā latviski. Ar tiem ir jānotur sava stāja, savs mugurkauls un jāturpina runāt latviski. Tad viņš pēkšņi māk runāt latviski,” profesors atzīst.
Viņš pastāsta, ka arī pašam praksē bijušas vairākas šādas situācijas, taču viņš turpinājis runāt latviski un pacients visu lieliski sapratis.
“”Labdien!” ir jāmāk pateikt jebkuram,” ārsts uzsvēra.
Viņš akcentē, ka ārstiem nav jārunā krievu valodā un neviens to arī viņiem neprasa. Skride saka, ka nezina nevienu lielo slimnīcu, kur ārstam tiek prasītas krievu valodas zināšanas.
“Es vienmēr ar pacientu runāju valsts valodā,” viņš pauda.
Skride arī norāda, ka ir gadījumi, kad paši ārsti savā starpā sāk runā krieviski, lai gan viens no tiem ir latvietis:
“Šeit ir runa par mūsu pašu stāju noturēt un runāt latviski – arī starp saviem kolēģiem!”
