Ārsts Pēteris Apinis

Pēteris Apinis: Par kādas īpašas amatpersonas bailēm saņemot otro “AstraZeneca” vakcīnu un šīs rīcības konsekvencēm 107

Kāda augsta Latvijas amatpersona baidās saņemt otro vakcīnu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu. Iespējams, pirmajai vakcīnas devai bija blaknes – slikta pašsajūta, drudzis vai pat sāpes vakcinācijas brīdī un pēc tam.

PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 91
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 139
10 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 51
8 stundas
Lasīt citas ziņas
Iespējams, ka amatpersona vienkārši nevēlas iegūt imunitāti un noņemt masku, jo amatpersonai ir iepaticies maskēties no saviem līdzpilsoņiem.

Iespējams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par 7 nāves gadījumiem, kas, iespējams, bijuši saistīti ar šo vakcīnu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tiesa, šo baiso nāves gadījumu aprakstā dominē atziņa, ka mirušās bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smēķējušas, bet mūsu amatpersona neatbilst nevienai no šīm pazīmēm.

Un tomēr – tā kā man nav bijusi iespēja pajautāt augstajai amatpersonai – kāpēc viņa izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dēvēt par amatpersonu un ne ar pušplēstu vārdu nenorādīšu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusē arī valdības politiķi un Panorāma.

Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpēc godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcīnas līdzīgi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Āfrikas upju dzīvnieciņam.

Minētās amatpersonas rīcība man un maniem kolēģiem lika aizdomāties par konsekvencēm.

Pirmā konsekvence būtu skaidra – amatpersona pirmo vakcīnas devu ir saņēmis un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varēs svinēt Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvētkus, jo no Covid–19 nebūs miris, pat ja otrreiz nevakcinēsies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinēties ar citu vakcīnu.

Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinējušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, otrajā kārtā vakcinēt ar Pfizer/BioNTech vakcīnu.

Šajā variantā ir vairāk zināmo nekā nezināmo. Kaut ir zināms, ka Eiropā jau ir cilvēki, kas šādu kombināciju ir saņēmuši, par šo kombināciju nav nekādu pētījumu.

Diezgan nopietna problēma ir apstāklī, ka Pfizer/BioNTech ir mRNS vakcīnas. Nukleīnskābju vakcīnu darbības mehānisma pamatā ir organismā dabīgi notiekošie procesi – transkripcija un translācija, kuri ir nepieciešami proteīnu producēšanai.

Ja organismam trūkst kāds proteīns, tad informācija par to vispirms ar transkripcijas palīdzību tiek nolasīta no DNS un producējas mRNS. Pēc tam translācijas procesā informācija tiek nolasīta no mRNS un producēts proteīns.

Tādā pašā ceļā organisms var producēt jebkuru, arī svešas izcelsmes proteīnu, ja vien ir pieejama attiecīgā mRNS. Nukleīnskābju vakcīnu priekšrocība ir tāda, ka tās ir samērā vienkārši ražot, turklāt ražošanas process dažādu vīrusu vakcīnām ir ļoti līdzīgs un tādējādi viegli pielāgojams.

Galvenais vakcīnu trūkums ir mRNS nepieciešamība iekļūt organisma šūnās – lai varētu sākties proteīnu ražošanas process.

mRNS kodolā nav jānokļūst, taču mRNS vakcīna ir salīdzinoši ļoti nestabila. Salīdzinājumā ar citiem vakcīnu veidiem mRNS vakcīnu ražošana ir ķīmisks process, kurā netiek izmantota šūnu kultūru audzēšana. mRNS arī nevar integrēties cilvēka DNS genomā un to izmainīt.

Savukārt, Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna ir adenovīrusu vektoru vakcīna, kura no SARS-CoV-2 satur tikai S proteīna ģenētisko informāciju DNS formā, kas ir iekļauta modificēta adenovīrusa genoma sastāvā.

Adenovīrusi ir cilvēka organismam samērā nekaitīgi un mēdz izraisīt iesnām līdzīgus simptomus, turklāt no vakcīnā izmantotā varianta ir izņemti gēni, kuri ir atbildīgi par vīrusa vairošanos.

Modificētais adenovīruss ar S proteīna gēnu organisma šūnās iekļūst daudz efektīvāk. Tomēr lielai daļai cilvēku dzīves laikā ir izstrādājusies imunitāte pret adenovīrusiem, tādēļ pastāv iespēja, ka imūnā sistēma vakcīnu iznīcina vēl pirms tā spēj iedarboties.

Tādēļ Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna satur modificētu šimpanzu adenovīrusu, pret kuru cilvēkiem nevarētu būt izstrādājusies vērā ņemama imunitāte.

Stāsts par abām vakcīnām izklausās līdzīgi. Tomēr īstas pārliecības par to, ka šīs vakcīnas var krustot, man nav.

Salīdzinājumam sena bērnu anekdote: puisītis ar vectēvu staigā pa zooloģisko dārzu, un puisītis jautā – kas tas tāds? Vectēvs stāsta – zirgēzelis. Tēvs viņam zirgs, bet māte ēzeliene. Pieiet pie nākamā voljēra – kas tas tāds? Vectēvs saka – skudrulācis. Puisītis izbrīnīts: – tas nevar būt…

Manuprāt, cilvēka imunoloģiskā sistēma arī varētu būt nedaudz izbrīnīta par dažādu veidu vakcīnu kombināciju.

Un es tiešām neesmu pārliecināts, vai tiešām tieši ar augsto Latvijas amatpersonu būtu jāsāk eksperiments – pēc pirmās Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vīrusu vektoru vakcīnas vakcīnas devas kā otro devu vakcinēt Pfizer/BioNTech mRNS vakcīnu.

Man jāteic, ka itin plaši pētījumi ir jau veikti ar variantu – pirmā vakcīna Oksfordas Universitātes/AstraZeneca, otrā – Sputnik V otrā vakcīna.

Krievijā, Gamaleja institūtā izstrādātā Sputnik V arī ir adenovīrusa vektora vakcīna (līdzīgi kā Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīna), kuras sastāvā ir gan 26. tipa adenovīrusu vektors (pirmajai devai), gan 5. tipa adenovīrusu vektors (otrajai devai).

Ideja izmantot divus dažādus adenovīrusu tipus ir tāda, ka pēc otrās vakcinācijas imūnā atbilde varētu tikt pastiprināta pret abu vakcīnu kopīgo komponenti – t.i. S proteīnu.

Informācija par šādiem pētījumiem ir atrodama jau itin nopietnos žurnālos, un šī kombinācija tiek atzīta par labu esam.

Tikai es neesmu pārliecināts, vai tieši Latvijas augstajai amatpersonai būtu jākļūst par globālo sūtni šai angļu/krievu vakcīnu kombinācijai.

Es pieļauju, ka pēc dažiem mēnešiem, kad būs veikti daudzmaz cienījami pētījumi, labākā kombinācija tiem, kas jau saņēmuši Oksfordas Universitātes/AstraZeneca vakcīnas pirmo devu, bet kategoriski atsakās no otrās, būs otro devu vakcinēt ar JanssenCilag/Johnson&Johnson vakcīnu, kas injicējama tikai vienreiz, kam ir relatīvi mazāk blakņu, kuras lietošana vakcinācijā šobrīd pārtraukta, un kuru Veselības ministrs Daniels Pavļuts nolēmis lietot galvenokārt bezpajumtnieku vakcinēšanai.

Nemēģināšu iztēloties, kā notiktu augstās valsts amatpersonas vakcinācija kopā ar bezpajumtniekiem vai patversmju iemītniekiem.

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm.

Blaknes vakcīnām ir retas, bet ar recēšanas traucējumiem saistītās blaknes – apmēram vienam uz 1 miljonu vakcinēto. Iespējas saslimt ar Covid–19 pat pēc pirmās saņemtās vakcīnas devas ir itin lielas.

Manupārāt, nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu sasniedzamo rezultātu, sargājot no Covid–19, tāpat nav redzamu atšķirību starp dažādu vakcīnu blakņu incidenci.

Kampaņa pret vienu vakcīnu noteikti ir veikta ar citu konkurējošu firmu atbalstu. Globālā farmācijas industrija ir miljardu industrija, un cīņa par savu miljardiņu parasti notiek, reklamējot savu produktu un nomelnojot konkurentus.

AstraZeneca sākotnēji vakcīnas pārdeva britiem un Britu sadraudzības valstīm, iemantojot Eiropas piktumu.

Arī brexits Briseles ierēdņiem ir atstājis nepatīkamas mieles, un viņi labprāt publiskai apskatei izcēla katru – pat sīku AstraZeneca neveiksmi.

Protams, jāņem vērā arī īpašo Latvijas gaisotni, kad politisku lēmumu iespaidā pērnā gada nogalē dažas vakcīnas netika iepirktas.

Pēc tam notika savstarpējas politiķu „razborkas”, kad vainu mēģināja uzgrūst vakcīnu loģistikas kompānijai, kurā 7% akciju pieder ārstam, kas savulaik ar vājiem panākumiem balotējies Saeimas vēlēšanām.

Un tomēr – galvenā bēda Latvijā ir tā, ka Veselības ministrija un Vakcinācijas birojs rīkojas īpaši haotiski gan vakcīnu iegādē, gan izplatīšanā, gan iedzīvotāju reģistrācijā, radot pamatotu neapmierinātību cilvēku vidū un pretestību vakcinācijas procesam.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tūkstots antivakcinēšanas aktīvistu nespēj nodarīt vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcīnu devas saņēmuši (tātad IR vakcinēti) mazāk par 1% iedzīvotāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pēdējā vietā Eiropā.

Varbūt augstā valsts amatpersona vienkārši vēlas būt karognesējs šim valsts vakcinācijas haosam?
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 91
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 139
10 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 51
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 60
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 5
4 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
“Nesagaidot pēdējo mirkli, kad ir patiešām slikti!” Pavļuts par gatavību “D+ konceptam” un stingrākiem ierobežojumiem 60
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Brīvas dzīvošanas prognozes vasarai nebūs labas.” Dumpis par to, kas notiks, ja nepieņems mērus 3
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Kļūs vēl siltāks. Laikapstākļu prognoze otrdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Latvijā atgriezīsies gaisa masa, kas mums lika salt maija sākumā!” Bricis par laiku šonedēļ 5
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pašreizējie saslimstības ar Covid-19 rādītāji atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai
17:16
IP
Imants Parādnieks
Ziņas
Imants Parādnieks: Latvijas ģimenēm – ekonomiski pieejamus mājokļus un iespēju izvēlēties sava bērna izaugsmei labāko aprūpi
17:08
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Vairāki valstsvienības hokejisti tikuši pie jauniem līgumiem
16:58
LE
LETA
Ziņas
“Absurdi un nepieļaujami,” Bērnu slimnīcas virsārste par dziesmu un deju svētku rīkošanu 16
3 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Lielāks haoss Latvijā nav redzēts kopš kolhozu dibināšanas laikiem!” Apinis par vakcināciju, nelīdzestību un nocebo 91
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Apcietina Olaines aptiekas aplaupīšanā aizdomās turēto NMPD darbinieku 3
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Saules ultravioletais starojums sasniedz augstu līmeni. Nosauc stundas, kurās neiesaka sauļoties 1
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kāpēc krievu tautības cilvēki, dzīvojot Latvijā, tā arī nav iemācījušies runāt latviski? Skaidro Miroslavs Mitrofanovs 139
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd izskatās, ka valsts vara kā tāds gādīgs saimnieks papliķē sargsunim pa muguru un saka “labs suns!” Kasparāns par ordeņa piešķiršanu žurnālistiem 14
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO, VIDEO: Unikāli kadri! Skujenes apkaimē atklāts vilku midzenis 20
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Saskaņa”: “Uzvaras svētkos” nepamatoti ierobežotas pilsoniskās brīvības un pārkāptas cilvēktiesības uz cieņu 34
3 stundas
LA
Latvijas Avīze
Veselam
Mediķi brīdina: Latvijā aptuveni 90% gadījumu ir izplatīts lipīgākais Covid-19 variants, slimo arī bērni 18
9 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man jau bija grūti līdz veikalam aiziet… Un nav jau 80 gadi”: mūziķis Andris Brīnums atklāj, kā viņam ar sievu izdevies notievēt 3
4 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: “Manu vectēvu, mežsargu, apolitisku un ticīgu cilvēku, jau karam beidzoties kartupeļu stādīšanas laikā sašāva kā sietu… “ 51
8 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Ir vecāki, kuri samaksā ārstam naudu, lai vakcīnu dur spilvenā, ne bērnam rokā,” Ēķis par tiem, kuri visam saka “nē” 45
8 stundas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas darāms dārzā no 10. līdz 17.maijam: stāda puķes un sēj graudaugus, ravē un pļauj zālienu
10 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Situācija ir nopietna… Ja nerīkosimies, nākotnē mūs gaida “pilsoņu karš”, haoss un nāve 20
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Vienas fotogrāfijas dēļ pamatīgs skandāls britu karaliskajā ģimenē: princis Čārlzs esot apzināti “izgriezis” Meganu Mārklu no attēla 23
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Praktiski
Blogere Inga Kalniņa: par kulinārijas skolu Francijā, par cīņu ar anoreksiju, par to, ka Instragams ir kā paralēlā pasaule – pieņemts rādīt tikai galējības 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Liepājas puses mežā videokameras fiksē izmēros iespaidīgu lāci 15
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Elita Veidemane par Triju Zvaigžņu ordeni: “Saber spainī nozīmītes un katram izdala… Ordenis lielā mērā ir zaudējis savu vērtību” 83
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magone Šutoviene nonākusi pārdomās par savu dzīvi: “Kaut kā dīvaini sanāk, kas tā par s***** karmu man tāda?” 18
1 diena
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Kāpēc mutē rūgta garša? Gastroenterologs brīdina par nopietnu slimību 9
2 dienas
PA
Pēteris Apinis
Ziņas
Pēteris Apinis: Trīs krāsas devītā maija karogā – pelmeņi, vodka un Okudžava 68
1 diena
IP
Ilze Pētersone
Stāsti
“No kovida aiziet nevaram, nu tad mainām savu redzējumu un darbības!” Diāna Zande par dzīvi pandēmijā, būšanu mammai un vecmammai 15
Intervija 1 diena
ZE
Zane Eniņa
Ziņas
tas ir, kad jau no 10 gadu vecuma zini, ka reiz būsi karaliene? Elizabete II jau 68 gadus valda Lielbritānijā
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Piemērots laiks, lai mainītu visu uz labo pusi! Horoskopi no 10. līdz 16. maijam
6 stundas