Karstuma vilnis Eiropā jeb “klusais slepkava”: kāpēc tas ir bīstams, un kā sevi pasargāt? 0
Eiropu šobrīd pārņēmis karstuma vilnis, un daudzviet tiek pārspēti temperatūras rekordi. Šādi laikapstākļi vairs nav reta parādība, karstuma viļņi ir kļuvuši spēcīgāki un ilgāki, jo planēta sasilst, padarot to, ko ārsti dēvē par “kluso slepkavu”, vēl bīstamāku. Ziņu portālā The Guardian tiek skaidrots, kāpēc karstums ir bīstams, ko tas nodara mūsu veselībai un kā varam sevi pasargāt.
Tiek lēsts, ka karstuma ietekmes dēļ katru gadu mirst apmēram pusmiljons cilvēku, neraugoties uz to, karstums reti tiek uzrādīts kā tiešais nāves cēlonis. Tas ir tāpēc, ka ekstremālas temperatūras pārsvarā nogalina netieši. Lielākā daļa karstuma upuru mirst priekšlaicīgi no slimībām, piemēram, sirds, plaušu un nieru saslimšanām, kuras karstā laikā saasinās.
Kā karstuma viļņi kaitē veselībai?
Augsta temperatūra rada stresu cilvēka organismam. Ja dienas ir pārāk karstas, lai pilnvērtīgi funkcionētu, un naktīs nav pietiekami vēss, lai atjaunotos, sirds un nieres strādā pastiprināti, cenšoties atdzesēt ķermeni.
Karstums rada arī sekundārus veselības riskus. Karstuma viļņi veicina vairāk negadījumu, palielina gaisa piesārņojumu, izraisa meža ugunsgrēkus un biežākus elektroapgādes pārrāvumus, kas viss papildus noslogo veselības aprūpes sistēmas.
Vislielākajā riska zonā ir tie, kuri spiesti uzturēties ārā, tveicē, – būvstrādnieki, lauksaimnieki, bezpajumtnieki –, jo viņiem ir augstāka iespējamība piedzīvot karstuma izraisītas veselības problēmas.
Taču lielāko daļu ar karstumu saistīto nāves gadījumu veido vecāka gadagājuma cilvēki, īpaši tie, kuriem jau ir hroniskas slimības. Sievietes no karstuma mirst biežāk nekā vīrieši. Arī nabadzīgākie cilvēki, piemēram, tie, kuriem nav pieejami kondicionieri.
Kāpēc tādas pārmaiņas?
Kā norāda The Guardian, vairāk nekā gadsimta laikā radītie fosilā kurināmā izmeši ir piesārņojuši atmosfēru. Kopš pirmsindustriālā laikmeta vidējā globālā temperatūra ir pieaugusi apmēram par 1,3 °C, bet uz sauszemes – vēl vairāk. Tas padara ekstremālus karstuma periodus daudz biežākus.
Ir arī noskaidrots, ka klimata pārmaiņu rezultātā biežāk veidojas karstuma kupoli – augsta spiediena un karstuma zonas, kas var ilgstoši iestrēgt virs kāda reģiona.
Šobrīd aukstums nogalina daudz vairāk cilvēku nekā karstums, tomēr, temperatūrai paaugstinoties, sagaidāms, ka nāves gadījumu skaits no karstuma augs daudz straujāk, nekā samazināsies to cilvēku skaits, kuri izdzīvos vieglāku ziemu dēļ. Zinātnieki, analizējot datus par 854 Eiropas pilsētām, atklāja, ka neatkarīgi no emisiju scenārijiem sagaidāms kopējais temperatūras radīto nāvju pieaugums – pat ņemot vērā cilvēku spējas pielāgoties.
Kā varam sevi pasargāt?
Nozīmīgākais solis, ko varam spert, lai nepieļautu karstuma viļņu vēl lielāku pastiprināšanos, ir fosilā kurināmā piesārņojuma samazināšana, kā arī mežu un mitrāju aizsardzība.
Pilsētu plānotāji aicina pārveidot pilsētas, lai tajās būtu mazāk betona un automašīnu, bet vairāk parku un ūdens.
Ēkas ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, ātri brīdinājumi par ārkārtas situācijām arī palīdz samazināt nāves gadījumu skaitu.
Vienkāršākais padoms – izvairieties no karstuma, neizejiet ārā dienas karstākajā laikā, un, ja tas jādara, uzturieties ēnā. Lai mājoklis būtu vēsāks, dienas laikā turiet logus ciet, bet atveriet tos naktī, kad ārā ir vēsāks nekā iekšā.
Ārsti iesaka regulāri dzert ūdeni, valkāt brīvu apģērbu un biežāk apraudzīt tos, kuri ir visvairāk apdraudēti.
