APTAUJA: Kādā noskaņā šogad sagaidāt valsts svētkus? Kā tos svinēsit? 1
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ivars Freibergs Kuldīgā: “Šogad Covid-19 savu zīmogu uzlicis arī valsts svētkiem, taču tas nenozīmē, ka nebūtu svētku noskaņas un ka ar svinēšanu ir cauri, nē, svētki būs, tikai vairāk katram sevī.
Bet varbūt tieši tas mums bija vajadzīgs, jo ārišķības jau ikdienā netrūkst. Šoreiz svētki man liek vairāk atcerēties. Kad savulaik stāvēju uz barikādēm, kāds krievs, kurš arī stāvēja, teica – jums Ulmaņa laiks bija labāks laiks, Krievijā bija daudz sliktāk.
Kādā noskaņā šogad sagaidāt valsts svētkus? Kā tos svinēsit?
Pie sevis ar lepnumu nodomāju – mans tēvs Andrejs Freibergs nav velti piedalījies Brīvības cīņās. Svētkus svinēsim mājās, būs cepta zivs krējuma mērcē ar sīpoliem.”
Anna Skaidrīte Gailīte Jēkabpilī: “Man šoreiz divkārši svētki – tikko iznāca jaunā grāmata “Es stāstu par savu pilsētu”, kas veltīta Jēkabpils 350 gadu jubilejai.
Tā man ir jau divdesmitā grāmata. Divas stundas Jēkabpils vēstures muzejā, kur var iegādāties jauno grāmatu, rakstīju autogrāfus saviem iedomātiem lasītājiem, jo ieplānotā grāmatas publiskā atvēršana, protams, nevar notikt.
Bet lasītāji zvana, apsveic, taujā. Jā, nebūs svētku parādes un uguņošanas ne Rīgā, ne Jēkabpilī, ne citās vietās, toties katram ir iespēja svētkus nosvinēt ar savu parādi.
Ikvienam ir ko atcerēties, ko padomāt, ko pajautāt sev, ģimenes locekļiem un draugiem. Svētki jau nav tikai marša skaņas. Svētku rītā iziešu uz savas mājas balkona un lūkošos likteņupes Daugavas plūdumā, vērošu, kā šoreiz vilnīši virmo.”
Edgars Kramfts Bērzaunes pagastā: “Citus gadus karogu mājas baltajā mastā cēlām kuplā ļaužu pulkā, šoreiz no tā jāatsakās, bet tik un tā karogu pacelšu un tas plīvos.
Kā neplīvos, ja plīvoja tēva un vectēva paceltais pirms kara, arī pašdarinātā karoga mastā! Arī šoreiz paņemšu rokās kādu grāmatu no krusttēva Aleksandra – 18. novembrī ir Aleksandri – atstātās bibliotēkas.”
