“Nākamā tēma un ejam tālāk!” Sabiedrībā arvien lielāks sašutums par valsts pieeju matemātikas mācīšanai skolās 0
Latvijā pērn 53% 9. klašu skolēnu matemātikas centralizētajā eksāmenā uzrādīja vidēji zemu zināšanu līmeni. Šie rezultāti norāda uz būtisku zināšanu plaisu, kas veidojas jau pamatskolas posmā un turpina ietekmēt skolēnu spējas sekmīgi apgūt mācību vielu arī turpmākajos izglītības līmeņos, vēstī LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens”.
Eksāmenu rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse 9. klašu skolēnu nav sasnieguši pietiekami stabilu matemātikas apguves līmeni. Tas nozīmē, ka daļai skolēnu jau pamatskolas beigās veidojas grūtības ar pamata zināšanu nostiprināšanu.
Speciālisti norāda, ka šāda situācija var radīt ilgtermiņa sekas, jo matemātika ir viens no pamata priekšmetiem, kas ietekmē turpmāko mācību priekšmetu apguvi gan vidusskolā, gan profesionālajā izglītībā. Centralizēto eksāmenu rezultāti vienlaikus aktualizē diskusiju sociālajos tīklos par vairākiem būtiskiem jautājumiem izglītības sistēmā – mācību satura atbilstību, mācīšanas pieeju efektivitāti un pieejamo atbalstu skolām un skolēniem.
Tiek uzsvērts, ka nepieciešams izvērtēt, vai pašreizējās mācību metodes pietiekami palīdz skolēniem apgūt matemātiku un vai skolās ir pietiekami resursi individuālam atbalstam tiem, kuriem mācības sagādā grūtības.
Komentāros zem raidījuma ieraksta daudzi piekrīt tam, ka “nevajag skolēniem mācīt augstāko matemātiku, vai uzdevumus, kas nav diferencēti individuāli katra skolēna spējām!”
Citi uzskata, ka “katrs nobeiguma eskāmena uzdevumu sastādītājs grib izpildīties pa pilnu programmu savā stulbumā, vēlmē paspīdēt un iegāzt skolniekus. Gribētu redzēt, cik pie varas esošie čundriki spētu atbildēt.”
“Jāpārskata matemātikas mācīšana Latvijā, velns zina, ko grib iemācīt bez jēgas…” tā situāciju raksturo vēl kāds komentētājs.
Daudzi pārstāv šādu uzskatu: “Bērni ir ar dažādu attīstību. Un ne jau visiem vecākiem ir laiks, saprašana, līdzekļi, lai palīdzētu ar matemātiku. Un, lūdzu, – rezultāti. Ja tik daudzi nesaprot, tad tā ir izglītības sistēmas vaina.”
“Par ko mēs brīnāmies? Vai kāds skolotājs izdara secinājumus pēc pārbaudes darba? Saprata, nesaprata, vajag papildus vēlreiz paskaidrot? Nē! Nākamā tēma un ejam tālāk. Dēlam viena mēneša ietvaros divi pārbaudes darbi uz atzīmi un viens formatīvais darbs. Kā var mēneša laikā apgūt 3 jaunas tēmas? Tieši nekā. Tikai iepļeckā kaut ko, un tad visi brīnās par zemajiem rezultātiem. Jāsāk ir ar pašas programmas pārstrādi un vājprāta tempu. Nav nozīmes ievilkt ķeksīti – izpildīts, ja no 20 skolēniem klasē, 15 vielu nav sapratuši,” šāda komentāros aprakstītā realitāte diemžēl ir daudzās skolās.
