SIA “Depozīta iepakojuma operators” publicitātes foto

Ar tukšu pudeli uz taromātu? Lika drusku pagaidīt! Depozīta iepakojuma sistēma līdz 31. jūlijam vēl nedarbosies ar pilnu jaudu 72

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Krievijas mērķis esot karā vājināt Ukrainas industriālo ekonomiku, lai tā vairāk līdzinātos kādai no Baltijas valstīm 161
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
Lasīt citas ziņas

 

Depozīta iepakojuma sistēma Latvijā beidzot ir iedarbināta, taču tā nepieņems jebkuru plastmasas vai stikla pudeli un skārda kārbu. Taromātā vai veikalniekam rokās varēs nodot taru tikai ar atbilstošu marķējumu. Kādus vēl zemūdens akmeņus slēpj jaunā sistēma, jautājam SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājam Mikam Stūrītim.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Igaunijā tā darbojas kopš 2005. gada, Lietuvā – 2016. gada, Latvijā depozīta iepakojuma sistēma sākusi darbu nupat no 1. februāra, bet sešus mēnešus, t. i., līdz 31. jūlijam, noteikts pārejas laiks. Jaunās sistēmas gaitu un naudas lietas pārvalda uzņēmums “Depozīta iepakojuma operators”. Tā vadītājam Mikam Stūrītim ar vairāk nekā divdesmit gadu vadītāja darba pieredzi dažāda mēroga privātos un valsts uzņēmumos, tostarp “Latvijas Pastā”, “Lattelecom”, “Swedbank” u. c., šis ir mūža lielākais projekts, kuru īstenot ļaus arī ticība depozīta sistēmas idejai.

 

Pirms pāris mēnešiem mana paziņa virtuves stūrī lielā kartona kastē bija sākusi krāt tukšās plastmasas un stikla pudeles un skārda kārbas. Gaidot jaunos aparātus, kad varēs visu to nodot un pretim dabūt naudu. Saprotu, ka tas nav tik vienkārši un arī jebkura tukšā tara netiek pieņemta.

 

SIA “Depozīta iepakojuma operators” publicitātes foto

Varu nomierināt, ka sistēma nav sarežģīta, jo cilvēkam tikai jāzina – ir vai nav uz iepakojuma depozīta zīme un svītrkods. Grozām pudeli vai skārdeni un skatāmies, ja ir zīme un svītrkods, var nodot. Vēl pie cenu zīmes tiek norādīts – plus 10 centu. Tilpumu nemaz nevajag atcerēties!

Latvijā ir ap četriem līdz pieciem tūkstošiem dažādu produktu nosaukumu, kas ietilpst depozīta sistēmā, un tā precīzi uzskaita, kādā iepakojumā – formā, krāsā, materiālā – katrs no produktu veidiem ir iepakots. Vieglāk ir pateikt, kas neietilpst depozīta sistēmā: piena produkti, stiprais alkohols, vīni, šampanieši.

Kāpēc vajadzīgs vēl šis pusgadu garais pārejas laiks?

Pārejas periods nav tikai Latvijā, tāds ir bijis visās valstīs, kurās ieviesta depozīta sistēma, jo tas ļauj ražotājam, importētājam, tirgotājam iztirgot preču rezerves, kas ir bez depozīta zīmes.

No 1. februāra tirdzniecībā tikai sāks parādīties preces ar depozīta zīmi, visticamāk, lielākajos veikalos. Bet mēs prognozējam, ka to apjoms strauji pieaugs un jau uz aprīļa beigām būs ap 90% taras ar depozīta zīmi.

Marķēto iepakojumu var nodot taromātā vai veikala darbiniekam. Kas vēl līdztekus depozīta zīmei un svītrkodam jāievēro, lai tara tiktu pieņemta?

Stikla pudele nedrīkst būt sasista, skārdene un plastmasas pudele nedrīkst būt saspiesta. Vai skārdenei jābūt pilnīgi ideālai bez nevienas buktītes – nē, bet ne saspiestai, kā bieži vien notiek pēc iztukšošanas.

Kāpēc nevar nodot jau saspiestu iepakojumu, kā to darām ar šķirotajiem atkritumiem?

Par to bija lielas diskusijas, taču pagaidām neviena tehnoloģija nevar no saspiestas plastmasas pudeles vai skārda kārbas pateikt, kāds produkts tur ir bijis, nenolasot svītrkodu un neskenējot formu. Un vēl kas ir svarīgi – ja gadās kāds negodīgs darbinieks, kas apkalpo taromātu, viņš nevarēs šo iepakojumu vēlreiz nodot. Pats taromāts skārdeni vai pudeli pēc tam saspiedīs.

Šis nodošanas veids palīdz novērst krāpniecību, un to izmanto visā pasaulē – nav tādas valsts, kur pieņem saspiestu iepakojumu. To es varu apgalvot simtprocentīgi. Citādi, ja mēs kā operators, pie kā nonāk ķīlas nauda un kas par to atbildam, sāksim pa labi un kreisi maksāt par visiem mēsliem, ko bāž taromātos, sistēma sabruks.

Kāda ir bijusi kaimiņu igauņu un lietuviešu pieredze?

Pie igauņiem un lietuviešiem ir tāpat – var nodot tikai nesaspiestu iepakojumu. Igaunijā, kur sākotnēji nekontrolēja formu un svaru, bija gadījums, kad taromātā atrada kaudzīti ar papīra marķējumu un ūdens peļķīti. Atklājās, ka bija nodots salipināts sniegs, uz kura uzlīmēts svītrkods.

Pie mums jau arī ir izdomas bagāti ļaudis.

Lai līdz minimumam samazinātu viltotas taras nodošanas iespēju, izvirzījām taromātiem diezgan augstas prasības, tāpēc tagad mums ir paši jaunākie modeļi, kādus piegādā pasaulē lielākais ražotājs – Norvēģijas kompānija “Tomra”. Visās vietās, kur atrodas taromāti, jābūt arī videonovērošanai – tāds ir mūsu noteikums. Būs piesaistīti partneri, kas izmeklēs gadījumus, ja parādīsies krāpniecība lielos apjomos.

Ko darīt ar pudeļu vāciņiem?

Iesakām atstāt – būs gudrāk un zaļāk, jo mēs tos nodosim pārstrādei. Ja PET pudelei ir vāciņš, to grūti deformēt.

Kā notiks taromātu tukšošana?

Tukšošana un ikdienas apkalpošana ir veikala darbinieku pienākums – izņemt no taromāta pilno maisu un ievietot tukšo, iztīrīt taromātu, kas ir ļoti svarīgi, jo bija bažas, ka tie smirdēs.

Atkal no kaimiņu pieredzes – operatori Lietuvā un Igaunijā saka, ka taromāts nesmird, ja tiek regulāri tīrīts. Ja to nedara, šķidrumi sakrājas, sarūgst un var būt slikta smaka.

Pie veikala darbinieka jāvēršas arī tad, ja taromāts nestrādā. Tālāk jau viņš pārbauda, vai problēmu var novērst pats, piemēram, notīrīt sensoru, kas izdarāms ļoti ātri, vai arī ir kas nopietnāks un jāaicina palīgā speciālists.

Ko darīt, ja taromāts tomēr neņem pretī taru?

Ja uz taras ir atbilstošs marķējums, jāatrod cita tuvākā vieta, kur to nodot.

Ko var saņemt par nodoto iepakojumu?

Taromāts izdod kuponu, uz kura ir uzrādīta vērtība, kas atkarīga no nodotās taras vienību skaita, un vieta, kur to var izmantot. Cik zinu, “Rimi” un “Maxima” jau ir paziņojuši, ka kuponus varēs izmantot arī citos viņu ķēdes veikalos.

Ja nododat manuāli, ir iespēja saņemt gan kuponu, gan naudu, bet mazā veikaliņā dot kuponu nav lielas jēgas, tāpēc iepakojuma vērtību jums atdos naudā vai atskaitīs no pirkuma summas.

Par katru iepakojuma vienību paredzēti 10 centi. Kā notiek naudas aprite?

Tirgotājs par katru iepakojumu samaksā 10 centus ražotājam, ražotājs – operatoram, tas ir, mums. Kad cilvēks atnes atpakaļ iepakojumu uz veikalu un nodod, viņš no tirgotāja saņem samaksu, savukārt mēs samaksājam atpakaļ šo summu tirgotājam.

Par cik lielu apgrozījumu gadā ir runa?

Plānojam ap 45 miljoniem eiro pilnā gadā. Bet ļoti svarīgi uzsvērt, ka depozīta sistēmas operators ir bezpeļņas uzņēmums. Budžetu plānojam pa nullēm. Daļu no ieņēmumiem veido neatgrieztā depozīta maksa, kad iepakojums nenonāk atpakaļ veikalā, jo to iemet sadzīves atkritumos vai sadedzina, tad tā ir zudusi nauda un paliek operatora rīcībā un piedalās sistēmas izmaksu segšanā.

Valsts mums ir noteikusi mērķi, ka pirmajā gadā no visa depozīta iepakojuma jāsasniedz 70%, turpmākajos trijos gados – 90%. Kopumā tie ir ap 450 miljoni visu veidu iepakojuma, kas gadā tiek laisti tirgū.

Kādus rādītājus sasniedza kaimiņi?

Lietuvieši vidēji nedaudz pāri 90%, igauņi – nedaudz mazāk.

Lietuvieši pirmajā darbības gadā uzrādīja vienu no labākajiem rezultātiem pasaulē – 74%, lai gan bija plānojuši 65%.

Kā viņi to panāca?

Palīdzēja daudzu faktoru kopums: ērtas vietas un pietiekamā skaitā lietošanā ērti aparāti, sabiedrības informēšanas kampaņas efektivitāte, sabiedrības briedums, attieksme, mentalitāte, ko var ietekmēt ar reklāmu, bet ne īsā laikā. Kā man saka citu valstu operatori, tas ir pats interesantākais, kā reaģēs Latvijas sabiedrība.

Cik jums darbinieku?

Plānoti ap 40–50 darbinieki, ieskaitot šķirošanas centru. Par taromātu tehnisko apkalpošanu ir noslēgts līgums ar uzņēmumu.

Kur nonāk nodotais iepakojums?

Februārī nododam ekspluatācijā šķirošanas un skaitīšanas centru Salaspils novada Aconē, kur nonāks viss iepakojums, kas savākts taromātos un manuāli. No taromātiem savāktais būs jāsašķiro un jāsagatavo nosūtīšanai pārstrādātājam. Iepakojumu, kas pie mums nonācis nesaspiests, vēl arī saskaitīsim.

Kādi gan būs transporta un degvielas tēriņi, vedot taru no visas Latvijas uz Aconi?

Mēs centīsimies neradīt tukšus kilometrus, tāpēc veidojam loģistikas sistēmu, kurā izmantosim to transportu, kas pieved veikaliem preces un atgriežas tukšā. Būs līgums arī ar “Latvijas Pastu”, kas atpakaļceļā varēs paņemt iepakojumu. Par transportēšanu pilnībā varēšu pastāstīt maijā vai jūnijā.

Kam rakstīt vai zvanīt, ja problēmu nespēj vai nevēlas novērst veikalnieki?

Mums ir mājaslapa, kurā jau tagad atrodamas atbildes, kā arī visi sociālie konti – feisbuks, instagrams, tviteris –, kur var uzdot jautājumu, arī e-pastā var rakstīt. Speciāli iedzīvotājiem tālrunis nav pieejams, tikai mājaslapā norādītais. Tālākos lauku rajonos, kur ir grūtības ar internetu, sākotnējā posmā izdalīsim arī bukletus ar pamatinformāciju.

Vai paredzēts paplašināt depozīta iepakojuma klāstu?

Esam pārrunājuši ar atbildīgajām institūcijām par saprātīgu paplašināšanu. Piemēram, patlaban, mūsu ieskatā, noteikts muļķīgs ierobežojums, ka var nodot taru, kurā bijis produkts ar alkohola saturu līdz 6%. Kāda starpība 6 vai 7%? Depozīta sistēmā jāiekļauj visu alkoholisko kokteiļu iepakojums, jo arī tos tāpat kā alu dzer piknikos, mežā u. c. Galvenais pamatojums, ka šie ir dzērieni, kurus cilvēki lieto ārpus mājām, sportojot, atpūšoties, makšķerējot, ceļojot, pārvietojoties ar auto, un tie visbiežāk tiek izmesti ceļmalās, mežā un citur dabā. Ap 70% atkritumu, kas nonāk vidē, ir iepakojums, kuru ņemtu pretim depozīta sistēma.

 

Svarīgi!

Būtiskākais par depozīta sistēmu

• Depozīta iepakojumu visā Latvijā varēs nodot aptuveni 1400 depozīta punktos (veikalos, degvielas uzpildes stacijās un citās tirdzniecības vietās, kur tirgo dzērienus depozīta iepakojumā), no kuriem ap 700 būs taromāti, ap 700 tirdzniecības vietās to pieņems veikala darbinieki, kasiere u. c. Taromātu skaitu sola palielināt.

• Depozīta punktos pieņems tikai to iepakojumu, kas iegādāts pēc 2022. gada 1. februāra un marķēts ar depozīta zīmi.

SAISTĪTIE RAKSTI

• Dzērienu iepakojumu, kas nav marķēts vai kuru nevar nodot depozīta sistēmā citu iemeslu dēļ (iepakojums vai tā marķējums ir bojāts u. c.), var izmest atkritumu šķirošanas konteineros, kas atradīsies netālu no nodošanas vietas.

Vairāk informācijas: www.depozitapunkts.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Krievijas mērķis esot karā vājināt Ukrainas industriālo ekonomiku, lai tā vairāk līdzinātos kādai no Baltijas valstīm 161
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
Zvejnieks: “tāda mērvienība malkai kā beramkubs – tas parādījās, kad tirgotāji izmantoja vecu cilvēku lētticību un smērēja kuba vietā” 2
FOTO. Saglabāts pat saimnieka krēsls, kas pildīts ar salmiem! Kā Viktors apvieno senu Jūrmalas vasarnīcu ar mūsdienu arhitektūru 3
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
“Ir jāanulē Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas tiem, kas atbalsta Krievijas agresiju,” rosina Egils Levits
VIDEO. Henriks Danusēvičs par partiju solījumiem: “80% no solītā viņi izdara pretēji!” 8
VIDEO. “Kas notiktu, ja raķešu triecienā uzsprāgtu Zaporožjes atomstacija? Radiācija būs pa visu Eiropu?”: atbild Jānis Slaidiņš 7
FOTO. Saglabāts pat saimnieka krēsls, kas pildīts ar salmiem! Kā Viktors apvieno senu Jūrmalas vasarnīcu ar mūsdienu arhitektūru 3
Kā efektīvi cīnīties ar augu slimībām un kaitēkļiem augustā?
09:20
VIDEO. Raita Karnīte: “Viedokļi atšķiras – vai vēja parks ietekmē veselību, tāpēc pārsteidz, ka to pie mums grib izvietot uz zemes, ne jūrā…
09:13
“Manā istabā neskan vairs mūzika!” Saruna ar dzejnieku Daini Deigeli 5
20:57
FOTO. “Viņi parādīs, kas ir īstie karaliskās ģimenes locekļi”: princis Viljams un Keita Midltone dosies uz Ameriku
FOTO. Vērmanes dārzā par 78 tūkstošiem eiro atklāta atjaunotā Rīgas vecākā strūklaka 5
Līvānu novadā skolēniem arī nākamajā mācību gadā būs brīvpusdienas 4
“Lielākā daļa pat nesaprot, kā rēķinus apmaksāt!”: Čerkovskis skaidro sabiedrības izpratni par enerģētiku 100
VDD: Uzvaras pieminekļa demontāžas laikā nav izslēdzamas provokācijas, tāpēc gatavojamies kopā ar Valsts policiju
VIDEO. Pēc pašas izraisītas smagas autoavārijas mirusi Holivudas aktrise Anna Heša
VIDEO. “Agrāk man vannasistabā dzīvoja sliekas!” Anitra Tooma pastāsta, kāpēc mājoklī vajadzētu turēt šos “mājdzīvniekus”
Amerikāņu astronauts Edgars Mitčels nosūtītā vēstulē Obamam atklājis, ka citplanētieši nepieļaus kodolkarus uz Zemes
Galvenie iemesli, kāpēc jauni un lietoti auto kļūst dārgāki 1
Pašmāju bēdīgi slavenajam “Memory Water” tomēr būs jāmaksā 15 000 eiro sods par cilvēku maldināšanu 70
Svētdien Latvijā tveice pastiprināsies. Līdz cik grādiem “uzkarsīs” gaiss?
VIDEO. Vai ar NATO ātrās reaģēšanas brigādi ir pietiekoši Baltijas valstu drošībai? Atbild Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs
Garšīgi, daudz ūdens un maz kaloriju! Kas vērtīgs kabačos?
“Ja, piemēram, nomedī grūsnu vilku māti – lielas nepatikšanas, bet, ja vilks saplēš grūsnu aitu māti, tas nav nekas…”: lauksaimnieki bažīgi par vilku uzbrukumiem
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs