Vai, sākoties depozīta sistēmai, mazie veikali kļūs par “bomžu paradīzi”? 88
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kamēr valdība bažās par jaunā vīrusa paveida izplatību lēmusi par ārkārtējā stāvokļa pagarinājumu līdz februāra beigām, jau no 1. februāra daļā Latvijas savas korekcijas epidemioloģiskajā kārtībā sāks ieviest grāvmalu pudeļu lasītāji – darbu būs sākusi jaunā taras depozīta sistēma.
Lielākie veikali un veikalu tīkli obligātos līgumus ar depozīta iepakojuma operatoru jau noslēguši un gaida taromātu uzstādīšanu, kas tiek solīta pārejas periodā – sešu mēnešu laikā. Tikmēr daļa mazo veikalu ir šausmās par viņiem izvirzītajām prasībām un izmisīgi cīnās pret obligātā kārtā uzspiesto prasību slēgt līgumu ar SIA “Depozīta iepakojuma operators”.
Viens no domstarpību stūrakmeņiem ir tas, ka daļai sarkanajā režīmā strādājošo veikalu obligātā kārtā nāksies pieņemt tukšo taru, izmantojot roku darbu. Taromātu uzstādīšanai viņi nekvalificējas depozīta operatora skatījumā nepietiekamā taras apjoma dēļ, līdz ar to taras automātus šiem veikalniekiem neviens nesola arī nākotnē. Atbrīvoti no obligātās prasības pieņemt tukšo taru ir tikai pavisam mazi veikali – tādi, kuru tirdzniecības platība ir zem 60 kvadrātmetriem (vai zem 300 kvadrātmetriem – lielajās pilsētās).
“Es veikalā pārdodu desu un maizi, bet tagad man turpat blakus būs jāpieņem un jāuzglabā pa netīriem grāvjiem salasītas pudeles, kuras būs atnesuši nočurājušies bezpajumtnieki,” ir sašutis Modris Zukulis. Viņam pieder trīs pārtikas veikali ārpus lielpilsētām. Līgumu ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” veikalnieks vēl nav noslēdzis.
Magnēts bezpajumtniekiem
“Mūsu argumentos neviens pat nevēlas iedziļināties,” savu pieredzi klāsta Modris Zukulis, “pēdējās sarunās ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” viņu puse vienkārši nometa klausuli. Te gan jāatzīst, ka es sarunā varu kļūt ass, kad mani sāk tracināt visa šī birokrātija.”
Savukārt a/s “Diāna” valdes priekšsēdētājs Edvīns Bergmanis, kuram pieder daļa “Citro” tīkla veikalu, stāsta, ka visos viņa veikalos SIA “Depozīta iepakojuma operators” uzstādīs taromātus. “Līgumi ir noslēgti, un līdz šim mēs ar sadarbību esam apmierināti,” tā Bergmanis. Viņš gan neslēpj, ka, viņaprāt, tukšās taras manuāla pieņemšana veikalos nav pareizs risinājums.
Modris Zukulis sakās esam runājis arī ar citu veikalu īpašniekiem, un neviens nevēlas manuāli pieņemt pudeles. “Vasarā, karstumā nemazgātas alus pudeles drausmīgi smird. Tās pievilina mušas, nereti ir pilnas ar prusakiem. Un pietiek ar vienu prusaku pudelē, lai tie savairotos pa visu veikalu,” zina stāstīt Modris Zukulis – veikalnieks ar 30 gadu pieredzi.
“Es depozīta operatoram jautāju, kā tad strādās šī manuālā taras pieņemšana, ko likums man uzliek par pienākumu nodrošināt, un man tiek skaidrots, ka tukšās pudeles pārdevējai būs jāņem ar rokām un tad jāsavieto maisos pa 15 gabalām. Reizi divās nedēļās depozīta operators ieradīsies šiem maisiem pakaļ. Tomēr, pirms tos paņemt, vēl tiks pārbaudīts, vai esam pieņēmuši pareizā paveida taru.”
Viņš ir sašutis gan par to, ka tukšo pudeļu serviss tagad pastiprināti piesaistīs veikalam bezpajumtniekus, gan ka pārdevējām nāksies ar rokām pārcilāt viņu atnesto taru, turklāt nav arī īsti skaidrs, kur un kā pudeles būs iespējams uzglabāt.
“Vasarās pudeļu apjoms manos veikalos ir milzīgs – paletēm. Kur man veikalā likt tās piecas vai desmit paletes? Es pat nevaru tās iznest ārā, jo naktī kāds pārrāpsies pāri sētai, lai šo taru nozagtu un tad atnestu nodot atkārtoti,” prāto Modris Zukulis. Papildu sarežģījumus rada tas, ka pieņemto taru ir liegts saplacināt, jo depozīta operators solījies to pirms savākšanas vēl pārcilāt un revidēt.
Taru pieņemt vēlas daudzi
SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis neslēpj, ka sarunas ar veikaliem, kas vēl nav noslēguši sadarbības līgumus, nevedas gludi. “Nereti nekāda saruna nesanāk, jo veikalnieks vienkārši nomet klausuli,” arī depozīta operatoram ir šāda pieredze. Argumenti, kādēļ veikalnieki nevēlas slēgt līgumus, esot visdažādākie – sākot jau ar vienkāršu “negribu”.
Gada nogalē līgumus ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” bija noslēgušas jau vairāk nekā 1250 tirdzniecības vietas.
“Tie ir līgumi gan par automātisko, gan manuālo taras pieņemšanu,” skaidro Miks Stūrītis. “Tiem sadarbības partneriem, kas noslēguši līgumus līdz 1. novembrim, taromātus piegādāsim līdz 1. maijam. Savukārt pārejas periodā no 1. februāra līdz maija sākumam tirgotājiem būs jāorganizē manuālā taras pieņemšana. Tirgotāji par šo pārejas posma noteikumu jau laikus ir bijuši informēti un apņēmušies to ievērot. Mēs arī darīsim visu, lai taromātus uzstādītu pēc iespējas ātrāk, speciāli negaidot pārejas perioda beigas.”
SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes piekšsēdētājs arī lepojas, ka apmēram 150 tirdzniecības vietas ir pieteikušās slēgt līgumus par taras pieņemšanu, lai arī formāli likums to par pienākumu šiem tirgotājiem neuzliek. “Viņi apzinās, ka konkurences cīņā uzvarēs tas veikals, kas spēs nodrošināt klientam plašāku pakalpojumu spektru,” prāto Miks Stūrītis.
Vai higiēna tiks upurēta?
Modris Zukulis tomēr ir neizpratnē par jauno kārtību un atceras laikus, kad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) esot īpaši uzmanījis, vai tikai veikals, kur tirgo pārtiku, nepieņem tukšo taru. “2000. gadu sākumā tā bija viena no PVD lielākajām bažām, veicot pārbaudes. Un motivācija bija: pudeles ir netīras, tur lido mušas – es to ļoti labi atceros,” saka Modris Zukulis.
“Izskrēja pa visām noliktavām – vai tikai man kaut kur nav saliktas tukšās alus pudeles. Nesaprotu, kā mūsdienās prasības var mainīties!”
PVD savukārt noliedz, ka viņu prasības būtu kļuvušas pielaidīgākas. “Vispārējās higiēnas prasības pārtikas apritei nav mainījušās, un arī šobrīd iepakojuma pieņemšana nav aizliegta, ja uzņēmumā tiek ievērotas noteiktās higiēnas prasības un veikti pasākumi pārtikas piesārņojuma novēršanai,” saka PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga.
Jautāti, kā ir iespējams savienot pārtikas drošumu, kā arī higiēnas un epidemioloģisko normu ievērošanu nelielas platības veikalā, kur “ar vienām rokām” un “pie vienas letes” tiek pārdota pārtika un arī pieņemta iztukšotā tara, dienesti atbild galvenokārt deklaratīvi. PVD norāda, ka “jāizvērtē riski” un “jānosaka pasākumi”, lai ievērotu prasības, kā arī “jāievēro laba higiēnas prakse”.
SPKC atzīmē, ka “uzdotie jautājumi pārsniedz SPKC kompetenci” un ka “veikalu darbība ir Ekonomikas ministrijas pārziņā”. “Ienākot jaunam pakalpojumam tirdzniecības vietā, tas tiek pielāgots esošajiem noteikumiem. Piemēram, taras pieņemšana – pareizi lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus,” skaidro SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Arī Veselības ministrija “vērš uzmanību, ka pakalpojumi jānodrošina saskaņā ar valstī spēkā esošo normatīvo regulējumu”, piebilstot, ka higiēnas prasību izvērtēšanu un kontroli tirdzniecības vietās veic PVD, savukārt veikali savu darbību nodrošina saskaņā ar pastiprinātajiem drošības pasākumiem. Visbeidzot VARAM apstiprina: “Depozīta sistēma sāks darboties, kā paredzēts, 1. februārī.”
Draud 10 000 eiro sods
Balstoties uz Valsts vides dienesta ziņām, pērn decembra nogalē līgumus ar SIA “Depozīta iepakojuma operators” vēl nebija noslēgušas 76 tirdzniecības vietas. “Šiem uzņēmumiem ir nosūtītas vēstules un situācija tiek skaidrota,” stāsta Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Aija Jalinska.
Viņa skaidro, ka tirgotāji ir aicināti noslēgt līgumus ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. janvārim: “Ja netiks izpildīti pienākumi, kas izriet no normatīvajiem aktiem, lai no 2022. gada 1. februāra tirgotājs uzsāktu depozīta iepakojuma pieņemšanu, VVD būs jāpieņem tirgotājam saistošs lēmums par līguma noslēgšanu ar SIA “Depozīta iepakojuma operators”, un tā labprātīgas neizpildes gadījumā lēmums tiks pakļauts piespiedu izpildei, piemērojot piespiedu naudu.”
Modris Zukulis ir informēts, ka līguma nenoslēgšanas gadījumā viņam var pieprasīt pat 10 000 eiro lielu soda naudu, un uzskata to par spiedienu.
“Es neko nesaku: lūdzu, uzlieciet aparātu, kur visu saskaita internets un ir nodrošināta higiēna – tādu kā lielveikalā. Ja būs nepieciešams, es izbūvēšu tam atsevišķi paredzētu telpu. Tomēr man tik smalka tehnika nepienākas,” saka veikalnieks. “Es uzskatu tā – ir likums un pudeles ir jāpieņem, no tā izvairīties nav iespējams, tomēr vajadzētu nodrošināt arī, lai tas notiek civilizētā, higiēniskā veidā.”
