Foto: publicitātes

Armands Gūtmanis: Kā apgūsim digitalizācijas 360 miljonus? 18

Autors: Armands Gūtmanis, konsultāciju uzņēmuma Meta Advisory direktors

Eiropas Savienība piešķīrusi apjomīgus finanšu līdzekļus, lai paātrinātu digitālo pāreju gan publiskajā sektorā, gan uzņēmējdarbībā. Paredzams, ka 2022.gada sākumāšie līdzekļi kļūs pieejami arī Latvijas uzņēmumiem – gan jaunu digitālo tehnoloģiju ieviešanai, gan “lielo datu” plašākai pielietošanai, gan jaunu informācijas tehnoloģijurisinājumu izstrādei.

LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
15 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
Lasīt citas ziņas

Digitālā transformācijair visaptveroša digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas padara efektīvākus procesus ekonomikā un publiskajā sektorā. Uzņēmējiem tas nozīmē apzinātu un stratēģisku sava biznesa pārvietošanu uz šo moderno, digitālo telpu. No šā procesa izvairīties nespēs neviens uzņēmums, jo tas lielā mērā ir arī ilgtspējas jautājums.

Vienlaikus ar digitalizācijas uzvaras gājienuun tās daudzajiem plusiem arī Latvijā arvien vairāk aktualizēsies jautājums par ne tik patīkamajiem “blakusefektiem” – datu aizsardzībuun datu drošību – vai un kā to varam ietekmēt un izmainīt.

CITI ŠOBRĪD LASA

ES institūcijas jau vairākus gadus strādā pie digitālā tirgus regulējuma, lai izveidotu vienotu digitālu tirgu ES, vienlaikus notiek darbs pie datu pārvaldības regulējuma. Tie ir kompleksi temati, tos šeit varam tikai īsi minēt.Latvijas atbildīgajām institūcijām, izstrādājot vadlīnijas digitalizācijai atvēlēto miljonu sadalei, vienlaikus būs jārisina arī šie jautājumi.

Datu drošība vismaz daļēji saistās ar jautājumu, kur izvietot sava uzņēmuma datus jeb “digitālo dvīni” – savos datu nesējos serveros vai kādā mākonī. Eiropas Savienībā jau vairākus gadus daudzi šo pakalpojumu sniedzēji – īpaši no Eiropas mākoņdatošanas pakalpojumu sniedzēju tirdzniecības asociācijas CISPE – apgalvo, ka ir nepieciešami stingri pretmonopola likumi, lai novērstu lielo programmatūras nodrošinātāju pret konkurenci vērsto praksi.Daudziem Eiropā nepatīk amerikāņu globālo digitālo firmu dominance, un plaši izplatīts ir viedoklis, ka šie uzņēmumi kā Microsoft, Oracle, Amazon, citi ierobežo konkurenci.

Šobrīd ES institūcijas ir gandrīz pabeigušas darbu pie jaunas digitālā tirgus likumdošanas, un kā pēdējā cerība mums atliek ticēt, ka tā – kā viens no centrālajiem elementiem – nodrošinās vienlīdzīgu konkurenci, kā arī ierobežos pārāk lielo uzņēmumu ļaunprātīgo dominēšanu.Šie lielie likumdošanas ietvari ļaus labāk vai sliktāk funkcionēt arī digitālajai pārejai mikro-līmenī Latvijā.

Ilgtspēja un digitalizācija iet rokrokā
Eiropas Savienība šobrīd nopietni ir pievērsusies divām lielām tēmām: “zaļajam kursam” jeb ilgtspējas jautājumiem un digitālajai transformācijai. Jāsaka, ka abi procesi ir ļoti saistīti. Ilgtspēja sevī ietver gan vides jautājumus visplašākajā nozīmē, gan sociālās atbildības un pārvaldības modernizēšanas aspektus. Savukārt digitalizācija ne tikai palīdz uzņēmumam kļūt modernākam, bet arī vienlaikus ir instruments, kas biznesam var palīdzēt sasniegt “zaļā kursa” jeb ilgtspējas mērķus.

Ilgtspējas mērķi katram uzņēmumam ir individuāli, un digitalizācija ir tikai viens no instrumentiem, ar kuriem tie būs sasniedzami.

Īpaši nopietni par iespējām digitalizēt savu rūpalu ir jādomā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Iemesls ir itin vienkāršs – labi digitalizēta biznesa pamatā ir jaudīga datu apstrāde, kas uzņēmumam ļauj daudz efektīvāk veidot attiecības ar dažādām klientu grupām. Iespēja uzturēt tuvas un personiskas attiecības ar saviem klientiem vienmēr ir bijusi viena no svarīgākajām nelielo uzņēmumu priekšrocībām. Taču tagad to nopietni apdraud modernizējies lielais bizness, kas pilnā mērā izmanto iespējas, ko paver datu apstrādes rezultāti.

Otrkārt, der atcerēties, ka tehnoloģijas ir tikai rīks biznesa vai projekta attīstībai. Tās nerisinās problēmas, kas ir uzkrājušās līdz šim brīdim, vien ļaus uz kādu laiku “uzlīmēt plāksteri”. Banālākais piemērs ir uzņēmuma mājaslapa internetā vai profils sociālajos tīklos. Ja nav formulēta atbilde uz jautājumu, kādi ir mērķi – piesaistīt klientus, izveidot lojālu patērētāju kopienu vai vienkārši pārdot vairāk produktu, ar kādiem mehānismiem šie mērķi tiks sasniegti, galu galā – cik tas viss izmaksās, tad labu rezultātu, visticamāk, nebūs. Drīzāk būs izbrīns: kādēļ nekas no tā “nestrādā” un nenes cerētos augļus?

Patiesībā pat šādu vienkāršu digitālo rīku attīstībai būtu jābūt iekļautai biznesa stratēģijā ar pavisam konkrētiem mērķiem un uzdevumiem.Kādēļ tā? Mēs redzam, kā pēdējos gados mainās cilvēku dzīvesveids, paradumi, tam seko arī citādas prasības pret produktu, pakalpojumu vai informācijas saņemšanu elektroniski. Mūsu acu priekšā mainās veselas nozares, piemēram, taksometru pakalpojumos toni pārliecinoši nosaka digitālās platformas.Pandēmijas laiks šo tendenci ir tikai pastiprinājis, tādēļ internetveikalā vai lietotnē ar tādu funkcionalitāti, kas bija laba pirms vairākiem gadiem, šodien pat neatmaksātos investēt.

Drīzāk otrādi – saprātīgāk būtu pārskatīt biznesa procesus un modeli, noskaidrot visas uzņēmuma “šaurās vietas” un pārdomāt, kas būtu darāms, to saistot ar jauno, tehnoloģijām pārpilno pasauli.

Digitālās pārmaiņas liek “izkāpt ārā no kastes”
Cik dziļai jābūt digitalizācijai? Jāpārveido viss, varbūt pietiks tikai uzlabot klientu pieredziun ieviestkādumodernāku, iespējams, ekstravagantāku pārdošanas veidu? Kādas tehnoloģijas un kāpēc uzņēmumā tiek izmantotas? Vai ir izpratne, kādēļ tiek izmantoti tieši konkrētie rīki? Un vai ar tehnoloģijām saistītie lēmumi tiek pieņemti saskaņā ar biznesa stratēģiju? Atbildes uz šiem jautājumiem palīdzēs labāk saprast, kas būtu jādara.

Lielisks piemērs ir pandēmijas ierobežojumu laikā liela pārtikas ražotāja atvērtais internetveikals. Kas to būtu domājis, ka ražotājs pats varētu tirgoties internetā, vai ne? Kopumā šis gadījums labi parāda iespējas, kuras paver labs digitalizācijas līmenis – ātrumu un elastību nestandarta lēmumu pieņemšanā.

Latvijā redzējām arī vairākas nozares, kurās strādājošie uzņēmumi ierobežojumu laikā nesaskatīja iespēju mainīties un izmēģināt kaut ko jaunu, kaut arī, iespējams, situācija tirgū to atļautu. Par to nebūtu jābrīnās, jo digitālās pārmaiņas liek “izkāpt ārā no kastes” arī vadībai un visiem iesaistītajiem darbiniekiem, proti, ir jāstimulē izmaiņas arī uzņēmuma kultūrā un darba vidē. Profesionāļi, kas to ir darījuši, zina, ka šis ir ilgtermiņa process. Tas prasa nopietnus ieguldījumus un pirmajā mirklī var šķist pārāk dārgs gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Piemēram, pilnīga bezpapīra biroja ieviešana uzņēmumā ar dažiem simtiem darbinieku. Varētu šķist, ka process nebūs sarežģīts– atslēdz printerus un viss, taču tā nebūt nav. Ir jāpārbūvē dokumentu aprites sistēma, jādomā par glabāšanu, drošību un piekļuvi. Jāizvērtē, vai un cik daudz darbiniekiem būtu jāpapildina savas digitālās prasmes. Un tad, izrādās, ka viss kopā maksā pārāk dārgi un prasa pārāk lielus ieguldījumus. Drošāk šķiet atstāt visu, kā ierasts – vismaz gadu vai divus līdz brīdim, kad uzņēmums būs gatavs veikt šāda vai citāda apjoma digitālo transformāciju.

SAISTĪTIE RAKSTI

Laiks apdomāt, kā labāk pretendēt uz 360 miljoniem
Ne velti iepriekš mudināju pārdomāt par izmantoto tehnoloģiju sasaisti ar biznesa stratēģiju. Jo, protams, reti kurš uzņēmums ikdienā nelieto pilnīgi neko – ne programmatūru grāmatvedībai, ne klientu attiecībām, ne arī ko citu. Taču pilnvērtīgai biznesa digitālai transformācijai ar to nepietiek. Manuprāt, būtiskākais ir saprast, kas ir pareizāk. Vai konkrētajam darbības veidamšobrīd vēl pietiks ar atsevišķiem risinājumiem, kas ļaus uzlabot klientu pieredzi vai paātrināt kādu procesu? Vai arī ir nepieciešama pamatīgāka digitālā transformācija, jo nozarei ir daudz iespēju mainīties un kāds to noteikti izmantos.

Jebkura digitālā pārveide prasa prāvus finanšu ieguldījumus. Taču jau tuvākajos gados Latvijai būs pieejami vērā ņemami Eiropas Savienības līdzekļi, kas ir paredzēti gan ilgtspējas mērķu sasniegšanai, gan arī digitālajai transformācijai. Tā, piemēram, Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros digitālajai transformācijai, tostarp arī cilvēku digitālo prasmju veicināšanai, būs pieejami vairāk nekā 360 miljoni eiro. Tādēļ tieši tagad ir piemērots laiks, lai apsvērtu, kas tieši būtu darāms, lai uzņēmums varētuizvirzīt savus individuālos ilgtspējas un digitalizācijas mērķus, atbilstoši pielāgotu tam biznesa modeli un izmantotu digitālo transformāciju kā instrumentu šo mērķu sasniegšanai.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
15 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tas, kas ir izdarīts ar Rīgas ielām ir noziegums!”: kur braukt avārijas dienestiem un medicīniskajai palīdzībai? 129
12 stundas
RR
Rolands Repša
Ziņas
Rolands Repša: Ja karaspēka koncentrācijas zonā ir izveidoti pārvietojamie morgi, tad lieta ir nopietna 80
1 diena
Lasīt citas ziņas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Rīgas dzelzceļa stacijā atrasta vēl viena potenciāli bīstama šahta
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Satversmē teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, taču Gobzems bijis tikai īslaicīgi aizturēts 12
1 stunda
IR
Ilmārs Randers
Stāsti
“Satiksmes nozare ir visas ekonomikas asinsrites pamats.” Intervija ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu 29
4 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Latvijā tapušie dizaina risinājumi palīdz noformēt attālinātu darba vietu
22:49
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
22:12
GN
Gints Narogs
Ziņas
Mērķtiecības paraugs. Saruna ar titulētāko Latvijas cīkstoni Anastasiju Grigorjevu 1
21:41
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Vai Baidena un Putina sarunas novērsīs Krievijas iebrukumu Ukrainā? 37
2 stundas
JL
Juris Lorencs
Ziņas
Juris Lorencs: Latvieši zina, ka “aizstājošā migrācija” pastāv – tā ir realitāte, kuras sekas izjūtam joprojām 8
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kā pagatavot Ziemassvētku vainagu? Padomi no Lielbritānijas karaliskās ģimenes floristiem 1
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Novērojama pakāpeniska Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņa pret imigrantiem un imigrāciju 28
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Latvijā lieto zāles pret Covid-19? Ārste izceļ, kā atšķiras kovida ārstēšana pandēmijas sākumā un tagad 29
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Atklāj, kur Terehovas muitas kontroles punkta amatpersonas slēpušas saņemtos kukuļus 16
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brīdina par bīstamu laika parādību: piektdien un sestdien varētu veidoties atkala 7
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pie cietumniekiem neviens netiek klāt! Kāda jēga vispār sēdēt?” Advokāts atklāj, cik kritiskā situācijā ieslodzītie 22
6 stundas
LA
LA
Ziņas
Igaunijā uz ielām vairs nekaisa sāli. Kāpēc Latvija, taupot auto un dabu, nav spērusi šādu soli? 55
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cik administratīvo pārkāpumu procesi sākti pret Gobzemu? 53
5 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Negaidīts ciemiņš! Briedis pieklājīgi ar ragu piezvana pie durvīm 3
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Patēriņa cenas Latvijā gada laikā pieaugušas par 7,5%. Kuras preces kļuvušas dārgākas? 22
10 stundas
GR
Guna Roze
Ziņas
Guna Roze: Nav iemesla iedomāties, ka mūsu pēcteči nesaķers galvu par 21. gadsimta ļaužu tumsonību 41
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ruks: Policija ir politiski neitrāla 50
5 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Viss, kas vajadzīgs izciliem svētkiem: Ziemassvētku siera kūka 2
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Atgūtais “Gilgamešs”: Irāka parāda atgūtos nacionālos dārgumus, kas bija nolaupīti un nelikumīgi izvesti no valsts
9 stundas
LA
LA
Ziņas
“Kādreiz dzērāji bļaustījās uz policiju, bet ne jau Saeimas deputāts,” Vārpiņš uzskata, ka Gobzems “velk” tautu uz anarhiju 211
11 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai cilvēks, kurš vakcinējies ar “Sputnik”, var iegūt Covid-19 sertifikātu, kas derīgs Eiropā?
10 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
Cepumu “Selga” reklāma izraisīja pircēju viļņošanos. Kāpēc tā un kas cepumiem “vēderā”? 56
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Lielais sals atkāpsies, taču laikapstākļi nelutinās. Sinoptiķu prognoze tuvākajām dienām 6
15 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Atklājies, ka princis Harijs ar savu tēvu princi Čārlzu nav sarunājies jau mēnešiem ilgi 9
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pret Covid-19 nevakcinētām personām varētu būt grūti uzturēt bezdarbnieka statusu. NVA direktore skaidro, kāpēc 94
15 stundas
LS
LSM.lv
Ziņas
“Veļu mazgājam naktī, pīķa stundā ejam pastaigāties,” Daudzbērnu ģimenes tētis par elektrības taupīšanu, kad tā dubultdārga 37
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
5 veselīgi augļi un ogas, kas patiesībā bojā zobus 7
11 stundas