Arno Jundze atklāj absurdu situāciju, ko radījusi minimālās algas celšana: “Es redzu, ka kultūras nozarē tas ir ļoti baisi” 0
Lai gan bieži vien dzirdam to, ka Latvijā tiek paaugstinātas minimālās algas apmērs, realitātē daudzi darbinieki Latvijā nonāk situācijā, kur ieguvums ir redzams tikai uz papīra. Par šo situāciju TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās arī rakstnieks, kultūras žurnālists un Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, uzsverot, ka īpaši smagi tas skar kultūras nozari.
Viņš norāda, ka teju vai katru gadu sabiedrībai tiek pasniegts it kā pozitīvs vēstījums – minimālā alga valstī tiek paaugstināta un cilvēki sākumā tiešām jūtas iepriecināti. Tomēr prieks bieži izrādās īslaicīgs, jo realitāte izskatās pavisam citādi.
“Mums katru gadu piemet minimālo algu valstī, cilvēks ir priecīgs, jo lielāka minimālā alga, bet pēc tam viņš aiziet uz darbu un viņam saka: “Zini, viss jau labi, bet mums nav budžets tāds un mēs tev samazināsim slodzi,” atklāja Jundze.
Kā viņš skaidro, rezultātā cilvēks faktiski paliek tajā pašā finansiālajā situācijā, kurā bijis iepriekš. Oficiāli slodze tiek samazināta, bet darba apjoms un nostrādāto stundu skaits bieži vien pat nemainās: “Tas cilvēks kā sēž uz tās vienas aldziņas, tā arī sēž, viņam slodze ir mazāka, mazāka, darbu dara to pašu, tikpat stundas, bet slodze uz papīra ir mazāka.”
Jundze norāda, ka īpaši sāpīga šī situācija ir kultūras nozarē, kur strādājošie jau tā bieži vien saņem salīdzinoši zemu atalgojumu, bet viņu darbs ir fiziski un emocionāli smags. Kā piemēru viņš min muzeju darbiniekus, kuri visu dienu pavada stāvot kājās un uzraugot ekspozīcijas.
“Es redzu, ka kultūras nozarē tas ir ļoti baisi. Tās pašas kundzītes, kuras strādā muzejā, kurām ir ārkārtīgi grūts darbs visu dienu stāvēt pie eksponātiem un uzraudzīt, lai kāds neapķēpā Purvīša gleznu. Patiesībā tas nav tik smieklīgi vai vienkārši, tas ir grūts darbs,” norādīja Jundze.
Jundze kritiski vērtē arī to, ka minimālās algas celšana tiek pasniegta sabiedrībai kā solījums, ka dzīve kļūs labāka. Taču, pienākot jaunajam gadam, daudzi saprot, ka reālas pārmaiņas viņu maciņos nav notikušas.
