
“Pat, ja viņos deg vēlēšanās ko mainīt – nav nekādu opciju.” Minimālā alga – apzināta izvēle vai bezizejas realitāte? 0
Kāda diskusija, kas lasāma sociālajā tīklā “Thread”, liek aizdomāties par minimālās algas realitāti. Cik ir tādu cilvēku, kuriem nav nekādas izvēles iespējas mainīt darbu, nopelnīt vairāk – ne fiziski, ne emocionāli, ne sociāli?
Kāds “Thread” lietotājs pieskārās šai tēmai rakstot: “Cik daudz cilvēku Tu patiesībā pazīsti, kuri patiešām nevar nopelnīt vairāk par minimālo algu? Nevis nevēlas, nevis baidās, nevis ir pieraduši, bet tiešām – bez jebkādas iespējas? Nevar aizbraukt. Nevar pārkvalificēties. Nevar neko citu, kā tikai turpināt to pašu, ko dara tagad. Pat, ja viņos deg vēlēšanās ko mainīt – nav nekādu opciju. Tiešām nav. Cik daudz tādu Tu zini? Un vai tādi vispār ir?”

Cilvēki izteikuši dažādas versijas, domas, viedokļus. Kāds izsakās, ka tas, kas aptur cilvēkus, ko mainīt, ir bailes. Vēl kāds norāda uz dzīvesvietas faktoru. Vēl kāds atklāti atzīst, ka no mērķa – pelnīt labāk – attur slimība.
“Manā paziņu lokā ir vairāki cilvēki un viņus visus vieno BAILES no nezināmā un pārmaiņām! Bailes var iznīcināt jebkādu izaugsmes iespējas. Nav jābūt minimālajai algai, ir daudzi, kuri iestrēgst savā darbā. Strādā entos gadus vienā pozīcijā, jo bail doties tālāk,” viedoklī dalījās kāds soctīkla lietotājs.
“Nopelnīt vairāk par minimālo noteikti ir visiem, bet jāņem vērā to, ka tiem cilvēkiem ir mājas kaut kādā ciematā, piemēram, un ja brauks uz pilsētu pelnīt, tad tur jāpelna vismaz x2, lai pietiktu īrei. Sausais atlikums tā pati minimālā.”
“Zinu sevi. Slimības dēļ drīkstu strādāt 3 stundas dienā, bez lielas fiziskas slodzes. (..)”
“Nu laukos tā ir realitāte-darbavietu ir tieši tik, cik ir. Apstākļi arī. Teorētiski, protams, var teikt, ka iespējas ir visiem, bet kā zināms, realitāte nav nekāda teorija.”
Vēl kāda sociālā tīkla lietotāja izteicās šādi: “Ja es strādātu savu sirds darbu, tur vairāk par minimālo nemaksā. Viss atkarīgs vai strādā, dari to ko mīli neatkarīgi kāda alga vai dari to kas riebjas un pelni labi. Ir vēl citas opcijas droši vien, strādāt kas patīk un pelnīt labi….Zinu cilvēkus kas strādā apkalpošanas sfērā un pelna minimālo bez iespējas dzīvē tikt kur augstāk jo vecuma, veselības dēļ nekur neņem, skumji…”
Vai, Jūsuprāt, Latvijā ir cilvēki, kuri objektīvi nespēj nopelnīt vairāk par minimālo algu? Nevis negrib, bet tiešām nevar – fiziski, emocionāli, sociāli.